Jūsu domas par to,vai cilvēkam būtu atklāti jāpasaka,ka viņš ir nāvējoši slims.

RRAGANA      Pieaugušajiem jāsaka.

Par bērniem-nezinu. Nav bijusi saskare, nav viedokļa. 2022-01-29

Bruuklene      Pasarg´Dievs no tādas pieredzes. Bet es negribētu būt tā, kas bērnam ko tādu pasaka. Šķiet, ka gribētu, cik iespējas, ļaut vēl piedzīvot kaut ko patīkamu. Šī ir ļoti smaga tēma. 2022-01-29

Lala      Ir labi, ka medicīnas ētikai ir nozīme, ka arvien vairāk cilvēku, arī veselības aprūpes jomā saprot, ka pacients nav objekts, bet cilvēks ar savu redzējumu. Par nāvi jārunā, novērtējot pacienta izpratni, attieksmi un resursus. Ir gadījumi, kad teica bērniem, piemēram, 5.g.meitenei, un viņa izvēlējās nebraukt vairs uz slimnīcu, atsāpināja mājās. Slimnīcai un vecākiem bija laba sadarbība. Bet ja persona pati baidās pat runāt par nāvi, tad diez vai ir nozīme, pieaugušajiem vai bērnam teikt. Bērnam gan klāt jābūt vecāki vai cita persona, kura ikdienā par viņu rūpējās. Nāve ir daļa no dzīves. Cits jautājums, vai ir adekvāta paliatīvā aprūpe, atsāpināšana, fizisks komforts, atbalsts pacientam un tuviniekam utt. Kāds gribētu visas iespējamās ārstēšanas metodes izmantot, cits atkal gribētu nodzīvot šo laiku, cik iespējams bez domām par slimību. 2022-01-29

Lala      Latvijā Pacientu tiesību likums paredz pacientu tiesības atteikties saņemt informāciju par savu veselības stāvokli (arī par slimības gaitu). 2022-01-29

rebeka      Var informēt par veselības stāvokli, bet teikt, ka nomirs, gan nedrīkst. Ja cilvēkam ir cerība, viņš var izveseļoties. 2022-01-29

mairita1971 jautājuma autora komentārs     Lala,diez vai tas ir iespējams,jo cilvēki jau zin paši,kā kuru slimību ārstē.Starošana un ķīmija,jau skaidra lieta.Vienīgi var lūgt neteikt stadiju.Bērnus varētu paglābt,jo viņi neaizdomājas par ārstēšanu. 2022-01-29

Frita      Nav jāsaka!Jo organisms to laika posmu tērē atlikušās enerģijas rezerves vienīgi slimības uzveikšanai.Un-"dievi "paziņo,lūk mirsi....šāda informācija jebkuram mirstošam optimistam būs spēriens pa smadzenēm,kas jāsagremo,papildus noslogojot autonomo NS.Jo jebkurš mirstošais līdz pēdējam tic,ka izveseļosies.Tolerance-nesagraut atlikušās cerības!
Un brīnumi arī notiek! 2022-01-29

Lala      mairita1971, ja runa par to, ko cilvēki zina, tad, ja cilvēkam bail, diez vai viņš apzināti rīkosies, lai cik daudz zinātu. Sievietes neveic pārbaudi vienu reizi trijos gados, jo bail no onkoloģijas (1/3 veic neregulāri, pēc statistikas). Cilvēki daudz ko zina, bet ja neuzticās medicīnas personālam, kā arī ārsti un citi speciālisti ne vienmēr veicina labu sadarbību, uzklausot un iedziļinoties pacienta situācijā, tad, protams, rodas problēmas, ko varētu nepieļaut. 2022-01-29

CoCoSan      Bērni jau nav dārzeņi Bērni visu saprot paši un ir gudrāki par pieaugušajiem un viņi patstāvīgi var noprast, kas ar viņiem notiek. Viņi var uzdot precizējošus jautājumus: Kādēļ viņi atrodas tur, kādēļ bērni apkārt it tādi. Kur palika bērns no blakus palātas un tā. Cits jaitājums, kā bērnam pastāstīt par nāvi, kādiem vārdiem. Un kur tos vārdus, ko pateikt bērnam, atrast pašam sevī.
Bet ja par pieaugušajiem, tad pilnīgi noteikti katram sava perspektīva ir jāzin: pieņemt pēdējos lēmumus, satikt, ko vēl gribējās satikt, sakārtot juridiskos jautājumus ar palicējiem, lūgt piedošanu kam vēl nav paspēts, atdot parādus, ja tādi vēl nav atdoti. Tas ir noziegums noslēpt, faktiski apzagt cilvēku, kuram laika ir palicis pavisam maz, ja neteikt- nemaz. 2022-01-29

Lala      Frita, kā piemērs, ja cilvēkam ir nepilngadīgi bērni, un ārsts nerunātu par šī cilvēka slimību, tas būtu noziegums pret šiem bērniem. “Atlikušās enerģijas rezerves” saprātīgāk būtu jāizmanto, novērtējot individuāli savu situāciju. Pieaugušais saprātīgs cilvēks nebāzīs galvu smiltīs, bet izskatīs iespējamos variantus. 2022-01-29

Feja939      Esmu pārliecināta, ka to teikt nevajadzētu.
Jo, nedrīkst sagraut ticību izveseļoties.
Psiholoģiski sagraut cilvēku var pāris teikumos.

Ticība mirst pēdējā. 2022-01-29

CoCoSan      Bet ārstiem taču ir ārsta etika, pasniegt šo ziņu maksimāli saudzīgi, piebilstot, ka tiko ražošanā parādījušās zāles, kuras paredzētas tieši šīs slimības ārstēšanai.
Teikt vai neteikt- tas ir tuvinieku sadarbība ar ārstniecības personālu. Nezinu, varbut arī ir gadījumi, kad to labāk nokusēt, tiešām nezinu. Tas ir jutīgs jautājums. Nesaprotu, kā mātei, kurai ir vel nepilngadigi berni var to nepateikt? Viņai katra minūte ir kā pēdējā un bērniem arī. 2022-01-29

Marta16      Mūsdienās ikviens uzzinot diagnozi apskata Google, tā kā labāk būtu ārstam izskaidrot visu pacientam saprotami. 2022-01-29

Frita      Lala,ārsta pienākums ir runāt par īstermiņa vai ilgtermiņa rehabilitācijas mērķiem,galvenokārt.Un tieši ārstējošais ārsts spēj izvērtēt to,cik cilvēks adekvāti spēs sagremot informāciju.

Un vispār...sestdienas vakara tēma....:( 2022-01-29

RRAGANA      Nezinu nevienu, kuram ar 4 stadiju būtu izdevies izveseļoties. Ir absurdi nepateikt cilvēkam(pieaugušam), ka viņš mirst!! Ir tik daudz kas jānokārto. Piekrītu CCS. Kaut kāds absurds-neteikt! Kāda vēl ceriba? Drīzāk fiksi palīdzēt vēl piepildīt pēdējo, ko vēlas dzīvē izdarīt! 2022-01-29

Frita      23:47. absurdi ir tas,ka pēdējos dzīves brīžus vājiniekam vēl viss cits jāmenidžē,kā savus parādus nokārtot un ko kur vēl izdarīt.To,ko nav iespējis esot vesels.Vispār saprātīgi cilvēki apdomīgi dzīvo un plāno nākotni un zina,ka saules mūžu nedzīvos.
Nu pateici! 2022-01-30

RRAGANA      Nu tieši tāpēc, saprātīgam cilvēkam ir tiesības zināt, kas ar viņu notiek. Nē, nu nav noliedzams, ka ir cilvēki, kuri visu dzīvi melo citiem un sev. Tad jau var arī šajā gadījumā turpināt melot-cilvēks agonē, bet tuvinieki viņam acīs skatoties saka, nepadodies, nezaudē cerības, tev izdosies!
Vjek. 2022-01-30

Feja939      23:47

Ir izdevies, ar optimismu un ticību un arī nepadodoties.( tas gan notika gadus 35 atpakaļ)

Šī ,tiešām, nav brīvdienu tēma. 2022-01-30

mairita1971 jautājuma autora komentārs     Ragana,man ir pazīstams cilvēks,kuram bija ceturtā stadija kakla vēzim.Arī teica ,lai visu kārto,jo drīz jādodas aizsaulē.Ar sievu bija šķīries,bet pierakstīts bija.Tad nu cilvēks no visa atteicās par labu bērniem.Bet ņēma un audzējs iekapsulējās.
Tā nu palika uz ielas.Labi,ka pagasts iedeva dzīvoklīti.Arī strādāt atļāva.Viss bija jāpērk pa jaunam.Ne sieva,ne bērni ko palīdzēja.Nu desmit gadi būs,ķīmija palīdzēja.
Dažus mēnešus nomira paziņa ar ceturto stadiju plaušās.Nomira drausmīgā depresijā.Ne ar vienu nekontaktējās.Dzīvokli pārdeva priekš dārgām zālēm.Bet nekā. 2022-01-30

anis      Vai te atkal neizpaužas vienādas pieejas bezjēdzība? Vienu ziņa sagraus acumirklī,otru nomierinās! Vai ārstējošais speciālists ir pietiekami labs psihologs-kas zina... No malas vispār nekas nav pasakāms-visi mirsim,tikai kad un kā? Reti kuram patīk sarūgtināt otru,bet šādā reizē arī labi domātais var nostrādāt negaidīti-štrunts par nenokārtoto,ja tas paātrina galu... 2022-01-30

AivarsN(2022-01-30 00:57)  Briesmīgā laikā dzīvojam, kad medicīna ir tikai bizness. Ārstus, kuri mēģina vēža slimniekus izārstēt, liek cietumā. Tāpēc, ja nu tiešām ir ... nākamās atbildes