Cilvēks domā, Dievs dara.
Kā Jūs saprotat šo izteicienu?Raivis_1977 Es atvainojos ar 1.augustu. 2025-08-03 13:57
mairita1971 Ticu ka eksistē radītājs.Smadzenēs tik daudz domu,bet tev izmet tieši vienu.Kāpēc?Esmu sapratusi,ja kas nenotiek pēc mana plāna tad man paredzēts kas labāks. 2025-08-03 19:14
Labrador Jebkura religjija ir iedziivotaaju pakljaushanas instruments. 2025-08-03 22:04
Floriana Reāli tas nozīmē, jo mazāk domāsi un plānosi, jo vairāk izdarīsi, bet ja ilgi domāsi un plānosi, čiks vien sanāks, kopumā darbi jāsadara, neslinkojot un negaidot pastardienu, tad arī augļi būs. 2025-08-04 16:13
f12
ir ļoti augstprātīgi iedomāties , ka dievam rūp katra viena baciļa , cilvēka vai putekļa labbūtība un likteņa labirinti.
Bet dievs protams ir parocīgs grēkāzis par jebkādām pļorzībām ,neveiksmēm un nejēdzībām.
2025-08-04 16:52
Muktiana Es to saprotu tā, ka mūsu jutekļi, prāta spējas un zināšanas par sevi, savu dzīvi, savu likteni, pasauli kopumā ir ierobežotas, taču mums ir savi plāni, kaut pastāv likteņa līnijas, un tieši tām mums nāksies pakļauties, jo cilvēks likteņa rokās esot kā lupatu lelle. Ir šauri rāmji, kuros mēs varam izpausties. Ja gribēsim pārkāpt rāmi, tiksim atsviesti atpakaļ. Cilvēka brīviba ir domās, vēlmēs un attieksmē un arī produktīvā izpausmē atvēlētā rāmja robežās, bet ne brīvība pārkāpt jebkādus mums nezināmus un neredzamus rāmjus. Ja tiek jautāts, kas ir liktenis,- tā ir Dieva likumu veidota programmatūra, tāpēc tā darbojas "cieti", bet, tā kā programmu vada dzīvas, radošas personas, tajā ir iespējamas korekcijas - pati programma paredz arī darbības programmas un rāmju izmaiņai ar dažādu laiku līdz izmaiņu ieviešanai. Programma darbojas no dzīvi uz dzīvi, tāpēc 1 cilvēka dzīves garumā to programmu nevar ieraudzīt. Mūsu pasaule ir vistīrākā mistika, atklāt šīs programmas darbibu jebkurā aspektā ir vislielākā noslēpuma atklāšana. 2025-08-06 21:31
eel88 Domas ir garas ,darbs ir īss,no darba varas liktens trīc! Ticēt nedrīkst nevienam,brīžiem pat pašam sev bet man var!🥰 2025-08-13 02:46
iepriekšējās | 2. lappuse no 2 |
