Lea1
.. tad, kad cilvēks jūtas nesaistīts..;)
Tad, kad cilvēks spēj pieņemt savus lēmumus un tos īstenot...
Tad, kad viņa dvēsele paceļas lidojumam - plašajās debesīs... kad viņš ir brīvs gan fiziski gan eocionāli..
Uzspied_Man
Mees visi par to spriezham, to piesauc ES PAR bljaaveeju nomelnoshanai, par to cilveeki galvas muuzhiigi atdevushi...
Kas tas taads ir? Un vai tie, kas ciinaas par briiviibu, kaadreiz arii ir to ieguvushi? Vai nav taa, ka mainaas tikai izkaartne - lejaa paliek viss tas pats?
Vai briiviibu var nopirkt par naudu?
Vai padomijas laikos nebijaam briivaaki? Mums bija valsts apmaksaata augstaakaa izgliitiiba (kvalitatiiva), bija stipendija (iespeeja) par kuru sutdentam izdiivot... Mums bija skaidriiba par patiesiibu - tur augshaa muld, ameerikas balss jaaklausaas...
Ar sho domaaju - ka intelektuaali attiistitis cilveeks ir briivaaks, nekaa uz ielas izaudzis, nabadziibaa - vinjam lielaakas bhriiviibas iespeejas. Vinjam ir ieksheeja briiviiba - domas lidojums.
Vai speejot briivi paardot preci ES valstiis mees esam briivaaki, vai tomeer uzceljot robezhu un pashizoleejoties - nelaizhot nevienu pie sevis?
Semija Briviba = izveeles iespeejas
xlt taa ir cilveeka ieksheeja sajuuta. tu esi briivs, ja tu taa juuties. bet vispaar piekriitu Lea1 - taa ir speeja pasham pienjemt savus leemumus un arii tos iistenot. tachu, taa kaa muus vienmeer kaut kas ierobezho, tad cilveeks nekad nebuus pilniibaa briivs...
Lea1 Uzspied_man: http://www.delfi.lv/news/comment/co mment/article.php?id=6194045
Lea1 .. :(( šķiet, ka links neveras vaļā. Palasi Delfos Lato Lapsas tēmu par ES.
Uzspied_Man
xlt,
Kaadreiz filosofijas lekcijaas biju dzirdeejis taadu formuleejumu:
"indiviids driikst buut tik briivs, cik ilgi vinja briiviiba neierobezho cita indiviida briiviibu"
Tas ir - ja braucot autobusaa blakus seedoshais tiinis ir plati iepletis kaajas - vinjsh ir briivs... Bet Tu esi ieraavies/usies malinjaa - tava briiviiba ierobezhota.
Vai ja vinjsh klausaas paaraak skalji EMINEM vai HIM, tava briiviiba tiek ierobezhota baudiit klusumu.
Bet jautaajums, kam ir lielaaka noziime briiviibas nodroshinaashanai - vai maniem kilogramiem, skuutai galvai un elkonim, kas nepiecieshamiibas gadiijumaa tiini izgruuzh uz griidas, vai praatam, kas augsmineeto iisaa formaa izklaasta tiinim, panaakot zinaamu vienoshanos briiviibas jautaajumos ar blakusseedeetaaju (lai vinjsh nesajustos, ka vinja briiviiba ir apspiesta, un sapiipcis seedeetu, ar sakrustotaam rokaam).
Uzspied_Man
Lea - mana briiviiba ir ierobezhota...
"Shii lapa nav pieejama",
Turklaat trijaas valodaas nav pieejama...
Uzspied_Man
Blakus shai teemai ir teema par vakardienas ES raidiijumu, kur 80% aktiri bijushi... Tomeer gribaas tam jautaajumam pieskarties briiviibas sakaraa...
Man nepatiikamas atminjas izraisiija doma, ka neatkariibu dibinot, augshpusee uzpeldeeja aktieri un maakslinieki (tiem tas pozitiivais iespaids uz tautas masaam labaak sanaak). Un tagad atkal.
Diemzheel dibinot neatkariigu valsti, nacionaali noskanjotie indiviidi bija visai taalu no ekonomiskaas saprashanas un realitaates - vairaak tendeeti bija uz jeedzieniem: "labaak pastalaas un briivi", (nekaa veseliigi domaajoshi).
Faktiski visa nopietnaa LV industrija (RRR, VEF, RAF, REZ, RER, RVR u.t.t.) bija krieviski runaajosho iebrauceeju vadiita - tos jau neiesaistiija neatkariibas celshanaa (taksh gribeejaas vagonos jamos un apakalj uz Sib`riju!).
Kaa rezultaataa sanaaca muusu maaksliniekiem kaa indiaanjiem ar stikla krelleem un zvaninjiem - jamos koleegji no puustoshajaam kapitaalisma valstiim taa uzmeta, ka shie veel tagad nav sapratushi cik suudiigu likteni muusu valstij izraudzijaas...
Tad -
Vai briiviiba ir zinaashanaas un speejaa uztvert apkaartesosho veseliigi, vai sadarbiibaa (rast kopiigas intereses ar profesionaaljiem, kas paliek Latvijaa - Inzh.tehniskajiem darbiniekiem no shiim ruupniicaam)?
Uzspied_Man
Lea - atklaaju probleemu:
OHO to linku biski iebojaa, ieliekot starpaa tukshumu. Vajagt to tukshumu izaarsteet - un viss buus labi! ;)
sauljuks
Tu runaa par cilveeka personiigo briiviibu vai par ES?
nu nepaarliecinaaja mani Tavs teksts - es joprojaam esmu PRET! ;))
lietotajC
briiviiba - vaards bez reaalas jeegas. varu meegjinaat apstriideet jebkuru formuleejumu.
piemeeram: briiviiba = izveeles iespeejas
notiesaatam uz naavi ir izveele - noshaushana, vai pakaarshana. izveeles iespeejas ir. vai taa ir briiviiba?
kilte ...briiviiba ir kad nav nebriiviiba...
Uzspied_Man
1. Sauljuk - mana misija shajaa Internet serverii nav Tevi paarliecinaat (arii ne pavedinaat). Taa ir Tava briiviiba - izveeleeties un buut pret.
Bet vai esi paarliecinaaata, ka esi briiva? Ka izdari pareizo briiviibas izveeli?
Varbuut kraatinjaa seedoshs putninjsh ir briivaaks, par to, kas spiests ubagot frii kartupeljus pie makdonalda?
Ko tad ieguust tas zvirbulis no iespeejas briivi aizlidot no viena makdonalda uz otru?
Savukaart, kanaarijputninjsh ieguust briiviibu neraizeeties par ikdienishkjaam probleemaam, briiviibu palikt dziivam un paeedusham... Briiviibu neubagot...
2. Sauljuk - es runaaju par jebkaadu briiviibu. Taas ir saistiitas. Vai korumpeeta valdiiba, kas visu zog un nopleesh no tevis piecas aadas skaitaas lielaaka briiviiba (ja vinji nozagushi valsti), nekaa, ja valsti nozagushi tie citi?
V.
Lea1 Uzspied_Man: Ja Tevi interesē šī tēma, kuras linku Tev sūtīju, tad ieej Delfos un skati Delfu versijas un Lato Lapsas tēmu.
Semija Tev tiek dota izveeeles iespeeja nenonaakt liidz tam lai buutu jaizshkiras starp karaatavaam un noshaushanu. Ir taads politalogs Makjavelli. Vinjsh piedaavaa briiviibu, izparatne kaa cilveeks iizveelas buut briivs ar praatu, jo taadeelj jau vinjsh ir cilveeks, lai domaatu.
unpy
brīvība s.
1. Stāvoklis, kad nav nacionāli politiskas atkarības; stāvoklis, kad nav nacionāli politisku, politisku, ekonomisku u.tml. spaidu un ierobežojumu. Personas b. Demokrātiskās brīvības. Vārda b. - tiesība atklāti paust savus uzskatus. Preses b. Sirdsapziņas b. Sapulču, demonstrāciju b.
2. Iespēja un tiesības rīkoties brīvi; neatkarība. B. domāt, spriest, lemt. Izvēles, rīcības b. Bērnam dota pārāk liela b.
3. Stāvoklis, kādā atrodas Cilvēks, kas var netraucēti pārvietoties. Piešķirt, dāvāt brīvību. Sodīt ar brīvības atņemšanu. Pēc soda izciešanas atgūt brīvību. Palaist putnu brīvībā. Zvēri izlauzušies brīvībā.
4. Filzofijā - iespēja realizēt savus centienus un mērķus, pamatojoties uz izzināties dabas un sabiedrības attīstības likumiem. B. un nepieciešamība.
(c) http://ai1.mii.lu.lv/cgi-bin/latvdi ct/
Uzspied_Man
Jaaa. Tagad mees redzam, ka briiviiba - tas ir daudz. Briiviibas vaardaa ir veerts galvu pat nolikt.
Piemineklis pat Briiviibai ir. Par pieminju. Gluzhi kaa kapos...
Vilti - un kas Tev ir briiviiba?
