Platoniskas jūtas. Pāršķirstot savu dzīvesstāstu, nākas konstatēt, ka visstiprākās jūtas esmu piedzīvojusi nevis reālā savstarpējā mīlestībā, bet gan platoniskās jūtās. Visasiņaināk, visdziļāk, visgribamāk un pat vispaliekošāk. Ja man jāsaka, vai esmu mīlējusi, tad pirmā, kas nāk prātā, ir šī platoniskā mīlestība un tikai pēc tam pa īstam izdzīvotas attiecības. Mazliet skumstu pēc tās sajūtas, pēc šīm Stiprajām jūtām, kuras pārklāj katru šūniņu.. Labrīt:)

theFreelancer      Platoniskaa miilestiiba ir forshi, aristoteliskaa - veel labaak. Manupraat. :o)

magone_2004      Nu kad tavas platoniskās jūtas izturēs dzīves realitātes nežēlīgo pārbaudi, tev ir lielas iespējas uz laimi, jo tu vairs nemīlēsi savas iedomas, bet īstenību...

asums      Platoniskas jūtas var būt vīrieša un sievietes draudzībā,kad abi apzinās,cik tālu drīkst iet......
Piemēram,es platonisko mīlestību jau labu laiku izbaudu pret savu bijušo puisi ar kuru diemžēl mums nebija lemts būt kopā (šīs jūtas ir abpusējas)....
Tā vienkārši notika,bet abi zinām,ka neviens mūs un mēs nevienu stiprāk mīlēt nespēs..................
Tā ir skaista un īpaša mīlestība...bez pārmetumiem,greizsirdības un nodevības...