Mani bildināja, taču es nespēju tam cilvēkam atteikt, lai gan sirds šaubās, vai rīkojos pareizi, jo jūtas no manas puses pēc manām domām nav tik spēcīgas, kā vajadzētu būt... no otras puses, varbūt pietiek ar to, ka valda savstarpēja cieņa, saskaņa, draudzība un mīlums jau gadiem ilgi, jo šaubos vai es vispār spēju tā mīlēt kā filmās un grāmatās rāda.... vai es esmu kaut ko salaidusi dēlī? nezinu, jūtos apjukusi. ko jūs man ieteiktu?

J_F_F      Nezinu, nespēju iedomāties sevi tavā vecumā, precoties bez mīlestības (man tā bija - no pirmā acu uzmetiena abiem, un traka jo traka). Var jau būt, ka esmu vecmodīga, bet man šķiet, ka ar tādiem apsvērumiem - drošība, cieņa - precēties nevajag. Tev ir tik maz gadu... Un tā, kā filmās un grāmtās rāda (kā rāda?), spēj mīlēt katrs, neklausies, ko te tantes stāsta, ka ar laiku cilvēkam spēja mīlēt mazinās, un visstiprāk cilvēks mīlot līdz 15 gadu vecumam (!).
2005-01-14

Fionora      ja neesi pārliecināta tad nevajag, vismaz pagaidām, varbūt vēlāk sapratīsi ko īsti vēlies! 2005-01-14

Nicol_A      Nepieņem! kad sirds pati trauksies puisim pretī un no viņa pat sagaidīsi bildinājumu, tad arī sacīsi JĀ. 2005-01-14

zigmars      Dziive nav kino!:)

Cilveekiem ar jaabuut arii mazliet reaalistiem!

Ja patiesi miili, tad to arii juuti, tur nav nekaads teaatris jaaspeelee!:) Juutaam jaabuut abpuseejaam, patiesaam un atklaataam! 2005-01-14

scharlena      Kā teātrī vai filmās.......... Hm, vai tā maz ir?? Bet, ja tomēr nejūties vēl gatava uzņemties Tev piedāvāto lomu, atsakies no tās, jo tā nav no tām vieglākajām lomām, ko mums šī dzīve nākas spēlēt. Sliktus "aktierus" ātri vien izsvilpj:)) 2005-01-16