Sveiki visiem!
Vēlētos, lai jūs padalītos savā pieredzē, izjūtās un pārdomās par jūtām šajā virtuālajā pasaulē. Vai iespējama īstu jūtu piedzīvošana, vienam otru neredzot? Vai ticat, ka pēkšņji jūsu dvēsele var traukties tai otrai pretī, tikai redzot foto un sarakstoties? Un vai būtu jābaidās abiem vai vienai no pusēm, ka tāda patīkama viesuļvētra šeit, internetā, var būt pretrunā ar vēlmi satikt otru ārpasaulē, ka šeit var izrādīties vilšanās?
Labprāt uzklausītu jūsu pārdomas un varbūt kādam tas jau ir piedzīvots.

kreimene      Protams, katram jau šī virtuālā pasaule ir citāda... tomēr baudīts viss tas pats, kas realitātē...:)) Bet ar to taču ir jārēķinās...

sauliite_spiid      Var. Var! Ar visām viesuļvētrām, virtuālu durvju aizciršanu, bet īstām asarām un pārdzīvojumiem!
Iesaku tik dziļi virtuālajā pasaulē neiebrist - tas būs ne mazāk sāpīgi par parasto...

Fiona      Dzīvē ir iespējams pilnīgi viss, arī neticamais, to nu tagad es to droši zinu!
īstas, dziļas, īpašas jūtas var izveidoties arī tikai sarakstoties, man pat nebija vajadzīga fotogrāfija, lai to saprastu. Vēlākā tikšanās realitātē necik nemazināja šīs sajūtas, gluži otrādi..

jurgine123      visi virtuālajos sakaros esam vienādi.mans romāns jau turpinās pusgadu, bet vēl nekas neliecina, ka abi tiksimies, zinu, būtu jāpagriež mugura un jāiet prom, bet tādus mīļus, kaislīgus vārdus mailos ir bezgala patīkami lasīt

ssselasss      Kad sāku dzīvot te oho, man kāds teica- te tev būs viss- mīlestība, draudzība, cieņa, dusmas, nicinājums... sekss...es tam nespēju noticēt... bet, viss ir piepildījies līdz pēdējam...
arī pārslimotā atkarība...

piektdiena35      Viss ir iespējams Pēc ne pārāk vētrainas sarakstes pie tikšanās pirmajās sekundēs viens pilsētas centrā pilnā balsī kliedza IR IR IR MANA MEITENE!!!! utt Nezinu ko garāmgājēji padomāja, kad divi nopietna vecuma cilvēciņi visai kaislīgi uzvedās ielas vidū un viens pa brīžam skaļi informēja nezinošo cilvēces daļu:)))

magone_2004      Nevar nonicināt to, kas labs. Vēstuļu draudzība. Ja ir kāds, ar kuru var dalīt domas, tu vairs neesi vientuļš! Un arī nekādas attiecības nav jāskaidro. Pat saistības tāda draudzība neuzliek:))
Kaut reizēm gaidu atbildi, tomēr vairāk mani priecē, ja cilvēks neraksta. Tad zinu - ir apritē un nejūtas atmests malā... Un ja pēc tam padalās ar pozitīvo guvumu, nu vai tas nav labi?

saranela      Sarakstoties, tu tikai redzi to ko gribi redzet, idealo variantu, bet satiekoties secini, ka Tev pat vina smarza nepatik...un jo vairak iepazisties, jo vairak saproti, cik loti vins nav Tev piemerots. Protams vienmer gadas iznemumi.

Ledenes      Īstas jūras, protams, virtuālā sarakstē var izdzīvot, fīlingu just. Tikai nekādā gadījumā nevajag pārmēru cerēt uz to, ka realitāti atbildīs sapnim:) Jo tādā gadījumā aplauziens ir gandrīz obligāts. Protams, ir izņēmumi. Tā kā gūsti vien maksimālu prieku no sarakstes. Un tikties ej ar domu, ka Tevi gaida atkal jauna iepazīšanās nevis "sarakstes tēls":))

rausitis5      nav vienaadas receptes- kaa? kad? kur?
Ir vienkaarsi jalaujas emocijaam!
Esi laimiigs, kad TEVI ,, pamet`` neiistais un nekavee TAVU iisto laiku! Kurs ir nelaimiigaaks- pameteejs, kurss nekad nezin ko meklee, vai paliceejs?????
Es ticu nejausiibaam!

orhidea5      Paldies jums visiem par to, ka atsaucāties un padalījāties ar savām domām un personīgo pieredzi! Paldies jaukajiem cilvēciņiem, ar kuriem man bij personīga sarakste, pateicoties šeit aizsāktajai tēmai!
Esmu šeit jau kādu mēnesi, taču priekš sevis esmu satikusi tikai VIENU cilvēciņu, pie kura traucās dvēsele, taču....viņs šeit nemeklē neko, tikai sarunājas...Nezinu, kurš no mums ir vairāk zaudētājs vai ieguvējs...Laikam tomēr šāda veida saiti ir tikai laika pavadīšanai. Un tas īstais jāsatiek tiešām kaut kur ārpusē...