Attieciibas ar dziivi!

Cik savriigas mums taas ir? Tikko manā priekšā, kāds, es pienjemu pilniigi izmisis, nojaucas no 5 stava loga un uz ietves pashkjiida:(

vai tieshaam TIK ljoti slikti var buut? kāpēc apkārtējie nedzir, neredz, nejuut šos palīgā saucienus, pirms nav par veelu?

skumji:(

Elisabete      Kas par mulkiibaam Melisa.
Kudish gruutaak ir dziivot, kaa demonstratiivi atnemt sev dziiviibu un atbriivot sevi no visaam probleemaam +saapinaat miilos.

iluuuzija      Ehhh...nu kaadeelj taa jaasteidzas ...tik un taa reiz tur nonaaksim...skumji:(((

dzeguze__      Elisabete - Tu esi tipisks "pareizais", "parastais" cilvēks, kas pat ij nestādās priekšā, ka arī ar viņu tā var gadīties!

Un tādi vārdi kā "jābūt aktīvam", "jādarbojas" blā, blā, Tu laikam nezini, kas ir izmisums!
Ceru, ka nekad To nepiedzīvosi, kaut gan derēja, lai beidz šitās vienvirziena domas un pasaules beln-balto uztveri!
:)

Undiine_U      no katras situācijas ir izeja,vajag meklēt un to var izdarīt tikai pats, nevis gudrie padomdevēji no malas

ja cilvēks kā vienīgo risinājumu savai problēmai saredz pašnāvību, tad tas ir slims cilvēks un viņam tiešām ir vajadzīga palīdzība,

bet neviens nevar uzspiest savu palīdzību, ja šis cilvēks to nevēlās pieņemt

kichiigaa      ...domaaju, ka tieshi pats cilveeks to lemj, kaa dziivot un ko vinshs domaa par savu dziivi,un vinjam ir taadas tiesiibas,... tas, ka ir pashnaavnieki, taads fakts pastaav...jaa, protams, vienmeer peekshnji - tikai tad to daudzi atceraas, ka varbuut, vajadzeeja buut sauciigaakiem - vienam pret otru...un arii, piedod, bet tikko aizgaajis, bet jau varam par vinju spriedeleet...vai teemas aktualizaacija, ja taa, lai taa buutu...

sauliite123      Uznāk jau arī stiprajiem mirkļa vājums...tikai atrisinājumu problēmām katrs meklē citādā veidā...

pusnaktspukje      Kārtējais cilvēks, kurš juties savā dzīvē kā uz skatuves, jo ir iemācījies skatīties apkārt un gaidīt kaut ko no citiem laimes, mīlestības vai kādā vēl citā izskatā.... Ja nesaņem gaidīto no sevis, tad jau nav uz ko dusmoties, jo pašam vien bija par sevi un savu labsajūtu jāgādā, bet ja tā labsajūta no pasaules atkarīga, tad rezultāts ir precīzi tāds... Skumji, bet reizēm liekas ka nav neviena pašpietiekama cilvēka visapkārt, tikai vieni atkarīgie vien:(

_F16      attiecības ar dzīvi, attiecības ar pasauli. attiecības pašam ar sevi. Personības harmonija, vai disharmonija, varbūt arī patoloģija. Bieži ļoti labi zinam, kā būtu jārīkojas apkārtējiem, bet paši ar sevi netiekam skaidrībā. Viena no lielākām dāvanām, kas mums ir dota - izvēles brīvība. Domāju, ka ne jau grib mirt, grib lai izbeidzas sāpes. Vienalga kā. Pietiek ar pāris vārdiem, lai tā lemšanas sekunde cilvēkam ir garām. Šoreiz tā nenotika.
Bet.
Ja dzīve piespēlē pat vissmagāko pārbaudījumu - ar to var tikt galā. Ja izvēlamies to darīt.

i_NESIJA      Mani dzīve mīl!
Pat šodien braucot no Rīgas foršā ātrumā-un kaut kas man lika drusku lēnāk braukt-nu ja turpat 200 m priekšā no viena blakusceļa lielā ātrumā izgriežas mersis.Nebūtu piebremzējusi-lupata no manas mašīnas un no manīm slapja vieta paliktu.
:(

Ragana_veejaa      ...lēmumu aiziet no šīs dzīves spēj pieņemt tikai ļoti stipri cilvēki.Tas nav vienkārši.Un iemeslu mums visapkārt pietiek!Pirmkārt nenormālā nabadzība...bezcerība...neaizsargāt ība(jā,jā-paskatieties visapkārt)Otrkārt:mūžīgā tēma:nelaimīga mīlestība.Arī tās dēļ aiziet daudzi.Tikai nevajadzētu gan...jo, tas otrs tak dzīvos!Viņam plauks ievas un vizbulītes...bet tā, kurš aiziet-vienkārši vairs nebūs.

bebris      ->Ragana_veejaa:

" ...lēmumu aiziet no šīs dzīves spēj pieņemt tikai ļoti stipri cilvēki"

ljoti stipri cilveeki meegjina risinaat probleemas, nevis no vinjaam beegt, nedomaajot par tuviniekiem.

ir arii starp pashnaavniekiem stipri cilveeki, kas beidz dziiviibu tuvaako labad, tachu visticamaak vairaak ir suicidaali tendeeto un tiinju ar nelaimiigaas miilestiibas sindromu.

Just_      Es reizēm saku, ka dzīvot apnicis, kad notiek visādas relatīvi sīkas ķibeles. Mokos depresijās. Bet tajos pāris gadījumos, kad šāds risinājums būtu bijis pat reāls, tāda doma ne prātā nenāca. Tad vajadzēja vienkārši dzīvot un izdzīvot, jo bija pārāk liela atbildības sajūta par to cilvēku garīgo labklājību, kuri no manis atkarīgi. Pašnāvība ir milzīgs egoisms. Ne jau mirušjam būs slikti. Slikti būs dzīvajiem. Kaut vai ķēpa ar apbedīšanu.:)

irimi      Un tomēr citu atbalsts ir ļoti svarīgs. Būdama stipri dzīvelīga būtne, es tā arī nedevos liktenīgajā lidojumā, bet domas par to man iešāvās prātā nevis tieši saistībā ar smago situāciju personiskajā dzīvē, bet ar apjausmu, ka tā saucamajiem draugiem, kas zināja par manu situāciju, bija pilnīgi pofig kā es tagad jūtos, kas ar mani notiek un vai man nevajag morālu atbalstu un šnupdrāniņu - es vienā brīdī no cilvēka pārvērtos par tukšu vietu.

magone_2004      Katrs pieaudzis cilvēks par saviem lēmumiem nes pats savu atbildību... Vai mums uzņemties vainu, ka neredzējām? Bet vai vajadzēja redzēt? Cik labi būtu, ja katrs skatītos sev zem kājām, nevis to, ko dara, domā, gaida citi... Nu varu derēt, ka tam cilvēkam pašam sava dzīve palika nedzīvota, jo viņš lūk to vien gribēja, kā pievērst citu uzmanību sev... Suns, ja grib nomirt, nolien maliņā. Ai, skarba šodien esmu. Laikam nespēju VISUS cilvēkus mīlēt...
Bet cik ir to laimīgo, kas vispār spēj kādam palīdzēt! Aklie aklajiem ceļu rāda...
Kā nevajag, visi zina, bet kā vajag - neviens tā arī sakarīgi nepateiks!

Vai viņam, nez, to dzīvotprieku kāds ar varu atņēma, jeb viņš pats to citiem atdeva. Reizēm jau tie glābēji ir vairāk glābjami, nekā tie, kuri pēc palīdzības kliedz vai to pat ar naidu pieprasa...

saulite_spiid      Ar dzīvi nav attiecību. Attiecības ir ar cilvēkiem. Un tās ir ļoti svarīgas, jo tieši attiecību ar cilvēkeim dēļ tiek pieņemts lēmums darīt sev galu (vai vismaz mēģināt to darīt, lai piesaistītu uzmanību).