Vai kāds var pateikt kur ir tā robeža aiz kuras beidzās mīlestība,un sākās sevis ziedošana cita labā?

Kuminjsh      Sevis ziedošana nav nekāda mīlestība.

saulite_spiid      Tajā brīdī, kad Tu jūti, ka ziedo sevi (upurējies), tā robeža arī ir pārkāpta. Kamēr tas, ko mēs darām otra labā, mums dara prieku un neizsauc sajūtu, ka ziedojamies, viss ir kārtībā...
Ja abas puses vienādā mērā cenšas darīt ko otra labā, tad tā ir mīlestība. Skaista...

nassa      tas ir atkariigs no taa, ko mees katrs saprotam ar vaardu miilestiiba un cik daudz katrs mees speejam dot otram vinju neapgruutinot ar vainas apzinju,ka vinjsch speej miileet mazaak...ziedoschanaas otra labaa miilestiibas deelj mees zaudeejam savu es...saakam dziivot otra cilveeka dziivi...un taa gan nevajag dariit...kad sajutiisi sevi ne savaa aadaa, tad robezju buusi paarkaapis

Louisiana      Kāpēc vajag šīs robežas savilkt? Gribēt noformulēt, sapakot kastē un šilti klāt..? Kaut gan- ir jau it kā skaidrs, ko gribēji ar to teikt, taču- kāpēc kaut kam jābeidzas, ziedot- ir dot, mīlēt- vai tad ne arī?

Poffigs      Ko nu uzdot utopiskus jautajumus, lielakai dalai cilvecinu, milestiba asociejas ar naudas maka biezumu un veveru/kraninu izmeru.A Tu vel jauta par ziedosanu.Gribi lai piesmej Tevi.Skaisti vavulot, to gan visi mak:/

Natalie      Sevis ziedossana cita labaa saakas tad, kad Tu saac atteikties no sev noziimiigiem meerkkiem, ko gribeeji sasniegt...lai tikai buutu kopaa ar otru cilveeku...

Natalie      Bet tas nav taa veerts...jo kad miilestiiba aiziet, paliek nepiepildiitie meerkki...

bebris      kam?

man? a prieshkam tev to zinaat?

tev? a mees kaa lai to zinaam?

citiem? vispaar neiespeejami...


uzdosim varbuut jautaajumus uz kuriem ir kaut mazaakaa iespeeja saturiigi atbildeet. jo pastulbu/vispaariigu jautaajumu uzdoshana neko labu par izdeveeju neliecina...

Undiine_U      sevis ziedošana ir tā pati atkarība,
robežas nav, ir tikai galējības

Ciiruliitis      Šo robežu nekad nejūt:), ja mīl tad dod nesavtīgi un nedomājot vai tā ir sevis ziedošana vai mīlestība...
Varbūt ... pēc ilga laika atkatoties pagātnē... mēs apjaušam, ka varbūt esam devuši par daudz neko neprasot pretī...
Bet, ja tas dots no visas sirds, vai vērts tad to nožēlot???

labuciic      Tad, kad jūti, ka nav vēlmes un prieka kaut ko darīt, tad jau sākas uzupurēšanās....

evelina37      Ziedošana sākas ,ja Tu atdodi visu no sevis ,un pretī nesaņem nekā.

AneTT      Robeža sākas jau tur,ka sāc baidīties viņu zaudēt un dari visu, lai saglābatu attiecības.

boa_      ziedošanās sākas, kad aiziet ciet šīberis un uzdod šādus jautājumus :(
Labāk gramatiku pamācīties, kā "sākas" un "beidzas" pareizi uzrakstīt
:)

p_p      kolīdz parādās šāds jautājums - robeža ir pārkāpta

vvr      Kad otrs sāk pieprasīt un/vai kad Tev vairs nav prieka kaut ko darīt otra labā.

zilpodze      robeža pazūd nemanot:), un kādā brīdī sākas tādi jautājumi:)

sla_ida      Par kādu ziedošanu iet runa..mīli sevi,un mīlēs Tevi apkārtējie...

meitene_lietuu      Tavaa jautaajumaa ir baigaa pretruna un patiesiibaa-shiis lietas arii var paarklaaties...to viennoziimiigi nevar pateikt. zem "ziedoshanaas" var sleepties daudz kas. kaa gan jums patiik sarezhgjiit lietas un dziivi...:). laikam pashi kaifojat no saviem jautaajumiem...kursh sarezhgjiitaak...
elegance un sharms jau sleepjaas tieshi vienkaarshajaa. jaa, bet taa jau ir maaksla-prast izteikties saprotami visiem:) un iisi.

tilla      Diezgan utopisks salīdzinājums, tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas, bet ja nu tiešām - tad aiz mīlestības nav ziedošanās, bet gan pieradums, atkarība, muļķiba un aprobežotība. Izvēlies ko vēlies un skaties ko izvēlējies.

Garlaiciigi Nu nafig ziedoties kādam. Vai nu ir labi, vai nav. Ja nav, sorry.:)) nākamās atbildes