Sāku lasīt jauno Paulu Koelju grāmatu ZAHIR. Stāstu par cilvēka mīlu, ilgām un apmātību. Domāju par sevi un savām attiecībām, analizēju un pārdomāju.. vienam ir jāmīl vairāk par otru, jāvelta daudz vairāk laika tam otram, lai tas attīstās, aug, gūst panākumus un tad jāizdara kas pavisam šokējošs - jāaiziet... šis bija tas jautājums, kas mani pavisam aizrāva.. vai tiešām ir jānotiek kam tik ļoti sāpīgam, tramējošam vai tamlīdzigi, lai tas izaudzinātais, gudrais un attīstītais otrā cilvēka prāts beidzot tā līdz galam saprastu, ka pirmais ir vismīļākais, labākais cilvēks pasaulē? Kā tas ir... mēs gribam spēlēt ar gudrāku pretinieku, lai paši kļūtu gudrāki (no Revolvera.. ) , bet patiesībā dzīve mums piespējē ļoti lielisku iepēju būt par skolotājiem kas priecājas par saviem darba augļiem.. kā lai tiek pie šiem augļiem bez tik sāpīgām izjūtām..

saulite_spiid      Lai novērtētu saldumu, jāizbauda arī rūgtais...

nepieradinaamaa      ...paldies par info... noteikti nopirkshu sho graamatu. Bet, ja par teemu, tad taa nju tas ir... kopaa dziivoshana ir nemitiigs process..., kuru nevar tik vienkaarshi uzlik uz svariem. katraa gadiijumaa es domaaju, ka patiesa miilestiiba ir tad, kad tiek ljaut un pat mudinaats otrs sava celja mekleejumos.

dzeguze_      /apraudas no saviļņojuma/

A Koelju baigais nepelnīto lauru plūcējs - apkopojis zināmas aksiomas, ietverot tās savos izteikumos, ij visi, kam nav slinkums par viņu ceļas un krīt!

Par zelta piedāvājumu pret slepkavību un vienu brazīļu mauku bija interesanti, bet tie izteiktie mīlas stāsteļi... brrr!

Daniēla Stīla atpūšas!
/sasmejas, jo redzējusi tikai vienu salkano Stīlas kino/

WongLi      laikam kāds tur augšā tā nolemj, ka pienāk tāds rudens un Tu nostājies aci pret aci ar savas pacietības mēru... to cik grūta ir reizēm ši otra cilvēka ceļazīmju izvietošana.. cik ļoti tiek pārbaudīta pacietība un izturība šajā mīlestībā.. kas ir cīņa ar sevi.. par to lai palīdzētu un arī sevi neatstātu malā. par tik reālām lietām kā taktiskums, ētika, valodu zināšanas, pieredze, ceļojumi.. par to kas tam otram jāmāca..

Hot Chocolate      Shajaa romana jau Koelju par sevi rakstot....

START_OVER      Tā ir brīnišķīga sajūta - spēt dot kaut ko otra izaugsmei, viņa personības pilnveidošanai. Un tik pat skaita sajūta, kad to visu Tev dod arī otrs. Savstarpēja pilnveidošanās. Iegūt un vēlreiz zaudēt to visu es nekad nevēlētos. Aiziešana...? Tas ir pārāk sāpīgi. Bet vai liktens nerīkojas pēc sava prāta, netakarīgi no mūsu gribas vai vēlmēm? Kā Koelju teica, Dievi nerēķinās ar mūsu vēlmēm.

bebris      parasti tie, kas nemitiigi lasa shitaas fignjas, tieshi arii dziivot nejeedz, ir kompleksaini un garaa vaargi subjekti.

tas, ko raksta shie autori ir kaa maarketings - to nevar iemaaciities, tas ir jaajuut/jaazin.

var visu vakaru teoretizeet par iista franchu brendija veseliigo ietekmi uz organismu, ieteicamaam devaam, iespeejamo garastaavokli. a var vinju dzert un tiiri jautri "burziities". kas labaak?

tilla      Ir viegli mēģināt iztirzāt situācijas, kuras pats neesi pārdzīvojis, bet ja atklāti tad vienkārši pienāk brīdis, ka sāc pārdomāt savu dzīvi un izvērtēt situācijas un saproti ka tas otrs sēž tev kūkumā. Vienkārši piegriežas un tad arī ir viss...

qazw      Laikam jau lielai daljai ir daudz kompleksu-man skjiet ka var gan dot otram gan sanjemt,tikaitad vajag buut briiviem savaas dommas un juutaas,dodot briiviibu arii otram..

i_NESIJA      Parasti mīl cilvēku,kurš to nav pelnījis un pretiniekam noteikti ir jābūt stiprākam(vismaz man),jo tikai tādus beigās ir prieks uzvarēt.
Nav tās sāpīgas izjūtas,jo katrs mēs izvēlamies tādu ceļu,kādu paši gribam iet un ja cilvēkā nebūs tās slavas garšas mutē,tad tālu nekur netiksi!

Louisiana      Pie "śiem augļiem" tad jau vairs nekā..:-), pie nākamiem varbūt- ja ir kas apgūts..

Undiine_U      kādreiz kādā gudrā grāmatā izlasīju, ka mēs šajā dzīvē vai nu kaut ko mācāmies vai arī kādu mācām....
no savas pierdzes varu teikt, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek un nekad neko nevajag nožēlot, pēc kāda laika saproti ka tas tiešām nebija nožēlas vērts....

p_p      pa manam, Koelju pārsvarā "galda līmenī" atgremo vispārzināmas patiesības. Mani tas kaitina, bet, ja Tev patīk, uz veselībām!

BuutlsBamtrinketls      (parakstās zem kūkotājas teiktā)

nassa      ir jaaprot atrast tai visaa liidzsvaru un nav jaaskolo otrs,bet jaamaacas ir pascham

Debestinja_      ..neviens nav tik perfekts,ka var tikai dot..un neviens nav tik garaa nabags,ka tikai njemt..domaaju,ka dziivee mees visi viens no otra ko iemaacamies..ja vien to veelamies.

Izmiileeshu_beibi      Tikai un vieniigi taa var kaut ko iemaaciit!Tikai un vieniigi sitot ar suudainu koku,cilveeks kaut ko saprot.Demokratjija jo***naja!

klingerite      Cilvēki esot kopā ,vienmēr mācās un iegūst kaut ko no otra.Jā,attiecības beidzas....un pat,ja kādam sāpīgi,tik un tā abi ir tikai ieguvēji.

HVZkas      hmm...
veca patiesība: cilvēki satiekas lai kaut ko mācītu otram vai paši mācītos.
Tu saki, ka murgotājs Koelju savārstijis mīlas stāstu?

SievieteMelnaa      Iesaku palashinaat redzesloku, ja Tev nav dziives pieredzes, tad vismaz izveelies normaalu lasaamvielu, konkreetajaa gadiijumaa - ir daudz labas literatuuras psihologjijaa, filozofijaa un citaas discipliinaas. Lasot meeslus, galvaa buus tikai stulbas domas:(

/arii parakstaas zem dzeguzes teiktaa/

Koreshs      ...kautkaadas muljkjiibas.
nevajag chakareet smadzeni, taapat apskaidriiba neradiisies. labaak panjem 0.7 un aiziej ietusee ar draugiem, vismaz kaadu veceni nocopiisi, nevis no dzejota teksta muuzu zvejosi.

edmunds      koelju ir taads skjiibs tips. gandriiz patiesiiba biezi ir biistamaaka par skaidri saskataamiem murgiem :( laabaak jau hemingveju vai sent-ekzeperi lasiit..........