Es domāju, ka vīrs nekad nedrīkst aizmirst pievērst uzmanību tieši savai sievai!!!:)
Tieši ikdienā un visu gadu garumā...

Flints      Gadās, ka rāmos un siltos vasaras vakaros, skanot attālām bērnu klaigām, dūcot kaimiņa zāles pļāvējam, es, sēdot dārza mājas lievenī, ieelpojot puķuzirņu un matiolu kairo smaržu un vērojot aiz meža zaļā biezokņa grimstošo saulrietu, iedomājos, ka tas būtu netaisni, nepelnīti, pat nežēlīgi, ja saule nākamajā rītā vairs neuzlektu. Es to vienkārši nespētu piedot! Un Viņa uzlec...

bru_nette      normāliem cilvēkiem tādas problēmas nepastāv

lapsaacijs_albiins      PIRMKAART- vecis piedaavaa, babulis- izveelas!!! un izveeleejies ko veeleejies, koz tikai pac savos nagos liidz elkonim!

OTRKAART- ko babulis izveeleetajaa vecii investee, to sanjem atpakalj, ar noteikumu, ka nagi nav nokosti liidz elkonjiem PIRMKAART sakaraa

TRESHKAART- teiciens ``nje ziznj a skazka``, tieshi to arii noziimee!

/nerubii fishku, iz kurienes origami njem shitos diivainos jautaajumus.../
:)

Satelits_Dzeja      Jā, to viņš nedrīkst darīt gan. :) Bet dara, viņi tā dara. Es pat to varu iedomāties, kāda kapitāli zila diena un šķiet, ka visa pasaule ir pilnīgi tukša, it kā formāli kaut kas kaut kur kustās, bet pēc būtības viņa ir tukša un tajā brīdī aizmirstas, atlaidies, pavēro to mieru un tad tādā nomidzī. Un kolosāli, ja ir tāds vīrs, kurš nomidzī nikni krāc tā nevis ķeŗcoški, bet tā kā burbuļo purva akacis. Tad tas man atgādinātu skatu no Komēta nāk, kur ūdensžurka gulēja vannā. Nu un kas tur slikts, ka iazmirstās - tas taču ir tik mīļi! :)

evelina37      Kopā dzīvojot ilgu laiku atceras tikai tad,kad sagrēkojušies,tad nak ar puķi vai ko garšīgu mājās.

MarieAntoinette      un sievai vienmēr jāflirtē ar vīru.. :)

PapiraPuke      Visiem pēdējiem 4 komentētājiem- pilnīga taisnība!...
Oi, origami man patika!;)

[never]      izklausaas peec pinjaina tiinja jauniibas aizrautiibas kaares
:)

PapiraPuke      A kur starpība- jauns vai vecs vai vidējs??! It kā attieksmē un attiecībās kas mainītos!....:)

Nohero      Ja es būtu vecis, tad dauzītu galvu pret sienu dēļ nožēlojamās vajadzības auklēties ar infantīlu radījumu, kas nesaprot, ka viss taču ir kārtība un var vienkārši dzīvot nost. Un vispār tītos prom - ir taču dzīvē interesantākas lietas kā nogurdinošā vajadzība meklēt glupas dāvaniņas ikdienai. Bet kā sievieti neatlaidīga uzmanības pievēršana katru dienu gadu garumā mani izbesītu ne pa jokam - nu varu tak es stāvēt arī pati uz savām kājām, nav ko auklēties kā ar prātā vāju.

PapiraPuke      katram savs....:)

Rugumpods      vienmēr un mūžīgi mūžos, Amen :)