Vai ir pareizi turpināt dzīvot laulībā,jo nav vēlmes, šķiroties traumēt bērnus(jo no tiem tiek slēptas nesaskaņas laulāto starpā), un arī kopīgo draugu dēļ ar domu,kā nu tagad būs,ko viņi teikts utt.?

sanitka      varu pastāstīt kādu laulību bērnu un draugu dēļ uztur mana draudzene. katram ar vīru sava istaba un kad draudzene tusē ar savu mīļāko,tad līdzi ņem arī bērnus,par ko nedrīkst stāstīt tētim /bērni pusaudži/. Draugi nekad
nezin vai viņa atnāks ar vīru vai mīļāko...
vai tas ir tas ko gribi?

airopamusnesapratis      tad jau par draugiem nedomā- ja viņi nezin, ar ko atnāks.......

Uz tādām situācijām mans iepriekšminētais nedarbojas, vienīgi, ja rutīna sajaukusi prātus, tad var sakārtot.
Ja jau ir mīļākie, tad tos nepārmācīs! Tad arī citās attiecībās būs tāpat.
Tā draudzene tachu nekļūs pēksņi skaidra kā stikliņš:)

rozeroze      tik daudzi tā dzīvo, uzskatot par normu, "ko teiks bērni un draugi?", bet varbūr ir pietiekoši socīali ērti, trūkst motivācijas šķirties, jo mīlestību un sapratni abi smeļas "pa kreisi"

LianaBlu      kad cilveeki beidzot sapratiis, ka lauliiba ir domaata cilveekiem, kuriem vienam pret otru ir juutas un juutas nevar tik aatri nogalinaat, pat pie lielaakaas piepuules, tas nesanaak...

Luxa      Nosleept diez vai ko var, bet ja jau ir shaada situaacija, tad vajag rast tam sapraatiigu risinaajumu bez izlikshanaas.

Smaidona      Jūtināties laulībā cilvēki sāka tikai 20 gs.,pirms tam laulība pamatā bij saimniecisks darījums.Vai tagad ar to mīlību cilvēki ir kļuvuši laimīgāki? Atļaušos šaubīties.

VIZUAALAAmaaksla      laulība pilnīgi noteikti ir darījums!

sorrel      nav vienotas formulas..savas laulības dzīves laikā varēju izšķirties 150 reizes, tak toreiz domāju, labāk, ka bērni aug ar tēvu, it īpaši, viens no viņiem zēns, pati augu bez tēva un saviem bērniem tādu dzīvi negribēju, tak viss izbesījās, pārbesījās un beidzās, un labi vien ir, tagad bērni dzīvo atsevišķi, a man vīrs pie sāniem, un labāk, nekā manām draudzenēm, kuras ir vienas un nevienam jau šajā vecumā īpaši vajadzīgas, bet tā ir mana izvēle un mans individuālais modelis:))))

VIZUAALAAmaaksla      Lai darījums būtu veiksmīgs, ir priekšnoteikumi.

Ja darījuma ilglaicīgumu kāds jauc aiz savas nenoturības, neaudzinātības, izlaidības, utt.tā ir cita lieta.

Vai darījuma partneri mēs izvēlamies tikai pēc patikšanas?

Domāju, ka austrumnieku sieviešu un vīriešu nodalītie mājas gali ir ļoti gudrs piegājiens! Protams, arī latviešiem bija sava sievu, sava vīru ziņa, bet sen.
:)

zaalegara      Nav vienas atbildes...Iesaku aiziet piepsihologa..viss saliksies pa plauktiņiem un pati atradīsi pareizo atbildi,pareizo ceļu...

amailija      jā, nu draugi gan ir būtiskākā daļa, kas liek saglabāt laulību...par bērniem domājot, vēl var pacensties...

_oga5_      ...pareizi turpināt dzīvot laulībā ir tad ,kad rodas vēlme to ļoti darīt:)),un tikai:))...!!!...

dzhakuzi      man ar likās, ka bērns neko....muļķe biju, meitai tagad pāri 20, visu man izstāstīja un redzu, ka manas neizlēmības dēļ, meitai tagad attiecībās neiet tik labi, kā gribētos, bet neuzticību jau radīju es ar savu vēlmi pēc pilnas ģimenes...jāšķiras, bet tā civilizēti, lai bērnam tiek abi vecāki, melos nedzīvo!!

Nohero      Man arī šķiet, ka laulība tiek pāremocionalizēta. Nesaskaņu atļaušanās bieži ir no untumiem un dažādā ziņā pārāk labas dzīves.
"Vīze vai pastala - ko no rīta uzvilki, ar to diena jānostaigā".Jaunsudrabiņš, laikam. Sievas, šķiet, viņam bija četras.

markess      ja pareizi sapratu,jautājums par kaimiņiem?Nu kas Tev daļas gar viņiem?Kā grib,tā lai arī dzīvo.Jeb- Meklēju, mīļu vīrieti,kuram ieritināties azotē, un kurš spētu sasildīt manu nosalušo sirsniņu:)...nozīmē,ka vēlies atrast kadu,kurš Tevi tā uz aklo savāks ar bērniem?Paskaidro,mes pateiksim,kā Tev rīkoties.

Lucy      Ko domā draugi,tas gan pie kājas,bet bērniem saudzīgi lēnām visu vajag izskaidrot.Ir 2ivi smagi redzēti šķiršanās gadījumi,kur bērni ļoti cieta pēc vecāku šķiršanās.Puika jau pieaudzis,bet tēvu neatzīst,lai,kā viņš censtos ar viņu tuvināties,pasaka viņš mani nodeva,pameta,tādu tēvu ne redzēt ne dzirdēt negribu.
...bet bērnu dēļ dzīvot kopā ar nemīlamu cilvēku,tas ir vairāk,kā noziegums pret sevi..

sleepnis      Bet, ja ir laba, draudzīga, saskanīga dzīvošana, tikai tās mīlestības nav?

Sun_smile      dzīvot laulībā vispār ir maigi izsakoties "kā staigāt pa naža asmeni", un ja vēl klāt pievienojas "nevēlēšanās", tad tiešām turpināt laulību ir sevis noniecināšana. Bērni starp citu no tā arī neko neiegūst, un nevajag bērnus uzskatīt par muļķiem, lai gan viņiem pieredzes nav, bet viņi attiecībās visu jūt labāk nekā pieaugušie. Bet no otras puses, laulība ir divu cilvēku savienība, un arī pie šķiršanās ir jābūt abu pušu labprātīgai piekrišanai, pretējā gadījumā attiecības tāpat nekad nebeigsies, jo kāds jutīsies apbižots...
Bet bērnu dēļ nav jāupurējas, ja nu tiešām grib to darīt, tad ar bērniem vajag atklāti izrunāties un , ja ne uzreiz, tad ar laiku bērni noteikti paši visu sapratīs, un varbūt būs pateicīgi par atklātību

AIVIITE      Man gan šķiet, ka bērniem nepieciešami laimīgi vecāki.
Diez vai ikdienā to tā var notēlot!?:) Ja neklapē, nav ko vienam otru mocīt. Bērniem jāizskaidro situācija atbilstoši viņu līmenim, viņiem jāzin, ka neskatoties ne uz ko tētis ir tētis un mamma arī paliek mamma- no bērniem jau neškiras.

VIZUAALAAmaaksla      Cilvēks netop laimīgs no "precējies vai šķīries"--tas ir māns!
Lai kļūtu laimīgs un apmierināts, ir ar sevi jāstrādā, domāšanu jākopj...tad izmainās arī citi, jo pats esi cits!

I_am_so_ žēl bērnu, kuriem tādi vecāki ar pajolīgu domāšanu. kad precēties, kad bērnus taisīt, tad paši bija gudri un neviena padoma neko nevajadzēja, redziet nu kāda... nākamās atbildes