cilvēki, kuriem priecīgāka ikdiena
Es te biku gribu pdalīties domās par attiecībām, kuras pastāv ne tikai starp vīrieti un sievieti, bet starp cilvēkiem vispār...Esmu novērojusi un pati savā dzīvē sajutusi, ka mūsu reālo, skarbo un pavisam parasto (visbiežāk tiešām parasto) ikdienu krāsaināk, vieglāk un optimistiskāk spēj izdzīvot cilvēki, kuriem piemīt tas, ko tā smalki sauc par empātijas spējām. Spēja iejusties otra sajūtās... Tādiem cilvēkiem prieku sagādā citu cilvēku prieks, veiksme, labi notikumi...pat tādi, kuri nu nemaz viņus pašus neskar...tāpat kā prieku sagādā labas filmas, grāmatas...
Daudz grūtāk ir tiem, kuriem šī spēja(kura esot saistīta arī ar smadzeņu puslodēm) ir minimāla. Esmu dzirdējusi, kā šāds cilvēks saka - kā grāmata Tev uzlabo omu? kā tas ir iespējams? Tas taču nenotiek ar Tevi, Tev taču no tā nekas dzīvē nemainās, kā tad tas var darīt Tevi laimīgu?
Bet tā notiek, tā ir - izdzīvo grāmatas vai filmas sižetu un ej pa ielu smaidot, it kā pati to visu būtu jutusi...un kur vēl mūzika, sporta notikumi...Tas viss dod tādu UZRĀVIENU dzīvei :))
riks kā ne.
piekraste
Daudz iznāk braukt ar auto, un bieži sevi pieķeru smaidot pie stūres:)))
Patīkami notikumi liek smaidīt, un tas tiešām uzlabo garīgo , kur nu vēl forša mūzika:)
ponytail
Empātijai gan ir arī otra puse - spēja izjust otra ciešanas, bēdas, sāpes. Tas arī pieder pie priecīgākas ikdienas? Es drīzāk teiktu, ka šī prieka spēja ir divu tikpu cilvēkiem - pirmie ir tādi, kas spēj distancēties un sāpīgo nolikt malā (bet tādu ir maz), otrie ir tie (un to ir vairumā), kas vai nu savas aprobežotības, vai egoisma dēļ pret otra nelaimi izturas ar apskaužamu vienaldzību, spēdami kopīgi dalīt tikai prieku.
Un, starp citu, arī mākslas darbi var atstāt nomācošu iespaidu. Tie, protams arī cilvēku bagātina, taču nez vai nu uzreiz dod kādu MEGAUZRĀVIENU dzīvei.
iposse
nesen runajos ar cilvēku, kurš teica, ka viņam garastāvokli spēj nobojāt laika apstākļi, piemēram, sāk līt un viņām uzreiz slikts garastāvoklis...
es pieķēru sevi pie domas, ka man gan tā nav, laikapstākļi nu īpaši nebojā garastāvokli, ja tas ir labs...
vienīgi kāds kretīns manā vecumā var sabojāt, bet tad, kad es viņam pasaku visu, ko par viņu domāju, tad uzreiz atkal uzlabojas..
veesmina es pati esmu no tiem , kas braukaajusi un ar skatuvisko dziivi iepriecinaaju citus. reizem tas atmnem manu energiju, tacu peec labiem vaardiem, applausiem un ziediem atnaak energija atpakal:)
dronda
pilnīgi piekrītu saulesjuura pārdomām, esmu starp šiem empātiskiem cilvēkiem :)
par ponytail teikto empātijas otru pusi - otra cilvēka sāpes, ciešanas un bēdas ir jāizlaiž caur sevi, bet neļaut tām tur palikt, tā ir visdrošākā metode negāciju empātiskai uztverei:)
SievieteMelnaa
Emaaptija ir iipashiiba, kura galvenokaart tiek piesaukta eetikas kontekstaa, jo taa ir speeja iejusties cita paardziivojumos un just otram liidzi. Cilveeki, kam ir izteikta empaatija ir mazaak speejiigi izdariit citam kaut ko ljaunu un ir labaaki draugi. Shii speeja ir ieaudzinaama un to nenosaka vienas vai otras smadzenju puslodes izteiktiiba. Lasot graamatas vairaak buus nepiecieshama speeja izteeloties, nevis empaatijas speeja. Savukaart filmaas viss tiek pasniegts kaa uz paplaates, atliek tikai baudiit, iznjemot dazhus gadiijumus, kad ir jaapielieto analiizes speejas.
Tas par ko Tu runaa un, kas dod "uzraavienu dziivei" ir vienkaarshi LABAS emocijas un optimistiska dziives uztvere. Jo empaatija iet abos virzienos, liek priecaaties, kad otram ir labi un liek saljimt, kad blakus ir nelaime.
SNIEGBALTITE_ Par otra prieku un laimi speej priecaaties tie, kuriem arii pasha dziivee viss ir kaartiibaa... bet tiem, kuriem neiet un vajaa viena nelaime peec otras- kaa lai priecaajas taads par, piemeeram, kaiminju, kura dziive iet uz augshu, kad pasha iet tikai bedree? Sliktaas emocijas, skaudiiba un naids tikai vairosies.
saulesjuura
Paldies tiem, kuri mani saprata :))
ponytail...otra cilvēka sāpes var izjust kā savējās - tieši viņam palīdzot tās pārvarēt...
Man patiešām ir laimējies un nav nācies sastapt cilvēkus, kuri grib būt blakus otram cilvēkam tikai priekos...tik tiešām man ir laimējies...
saulesjuura
Sniegbaltīt, te nu es pajautāšu pavisam vienkāršu un uz oho portālam ļoti atbilstošu jautājumu - kā Tu domā, vai sieviete, kurai nav ģimenes nav spējīga priecāties par sievietēm, kurām ir ģimenes - mīļas otras pusītes, jaukas ģimenes un bērni?
bet ir jau, protams, dažas situācijas, kad vienkārši ir jāaizsāp tas melnais noskaņojums...
SNIEGBALTITE_ Logiski, ka tai sievietei, kurai nav taas gimenes un gribaas to izmisiigi, nespees patiesi priecaaties par citaam, kuraam taa ir . Cita lieta, ja sieviete to gimeni un beernus negrib un nekad nav gribeejusi sev, tad jaa- priecaaties par citu laimiigo gimeni taadaam nesagaadaas nekaadas probleemas, un patiesi un no sirds.
vienkaarshi_Anita jā... labi, nesacīšu neko, citādi atkal man kā vārnu bars uzbruksiet:)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))
saulesjuura
SNIEGBALTĪT, tad man jāsaka, ka tu vienk. esi biku PAR DAUDZ LOĢISKA :))
Ir sievietes, kuras spēj neskaust, bet priecāties par citu cilvēku mīļām attiecībām, pat ja viņai tādas tai brīdī nav. :)) pat tādas, kuras vēlas satikt un būt kopā ar mīļoto cilvēku...
nezkogribu "Es esmu bagāta, man pieder viss, kas ir ar mani noticis...." un priecīga par niekiem sev apkārt, un par to, ka citiem viss notiek un sanāk, un par debesīm, braucot mājās untt..... Un skumt ir jāmāk, bet tas pozitīvisms vai mūsos ir vai nu nav. Un nevajag te vienkāršot uzreiz visu uz S+V, ne jau tikai vīrieša esamība sievietei liek smaidīt. Dzīvē ir tik daudz visa kā laba!!!!!
Nelima6 Nezinu, cik lielā mērā tā ir empātija, bet vieglāk dzīvot ir arī pašam, ja nav jāskauž otra veiksmes, ja no sirds vari priecāties, ka citam laimējies... pat ja pašam tobrīd ir melnā dzīves strīpa. Par otra nelaimēm sabrukt gan nevajadzētu - labāk lūkojieties, kā varētu palīdzēt:)
saulesjuura
Paldies Nelimai un nezkogribu, Jūs mani sapratāt :))
man tomēr šķiet, ka cilvēks šīs spējas - priecāties arī par dzīves niekiem, spēj kaut mazliet, bet arī attīstīt...kaut gan dažiem ir vienk. laimējies piedzimt ar lielu devu optimisma un priecīguma...
Ja cilāsi sevī to, kas TEV NAV, bet CITIEM IR, iegrimsi tādā purvā :((
Un taisnība - arī skumt ir jāmāk :)
sprigace 100% piekrītu saulesjuurai!
p_p
Man nav trapījies sastapt tādu cilvēku, kuru nekas neietekmē, tā mandomāt varētu būt kāda klīniska diagnoze...
Bet, pārlieku "plāna āda" arī dzīvē nav lāga, jo, ja uz saviem trausliem pleciem jāizness visas pasaules ciešanas, tad sirds gurst un asaru nepietiek.
saulesjuura p_p - tā "plānā āda" gan laika gaitā biku paliek biezāka, toties uz prieka pusi tikpat dzirkstoša :))
lilacu Par to : skumt ir jāmāk...skrien ,kur Tu gribi un tik un tā pamatā visam ir jūtas,ja to nav ,tad nav arī emociju, ir tikai un vienīgi vienaldzība..tu neproti vairs ne priecāties ne bēdāties, tu vnk eksistē (nevienam nenodarot ļaunu0.
edmunds
sniegbaltiite: cik atceros tad maatei tereezei nebija gjimenes bet priecaaties, iejusties un paliidzeet vinja prata.
saulesjuura: bucas tev par jauku...
nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 32) | nākamās >> |
