Vai tiešām ir grūti pieņemt faktu, ka otrs cilvēks ir šķīries un ir bērns?

Adamsone      Faktu droši vien nav grūti pieņemt, bet ar to saistītos apstāķļus gan.
Ja ir droši zināms, ka tā nav otmazka - neslēpj ko citu, kas ir īstais iemesls.
Ir paliela un pretrunīga pieredze ar bijušā vīra bērniem, ar draugu un manu bērnu. Un droši varu teikt, ka ir bijušās, kas mēdz maisīties jaunajā ģimenē un ir tā, ka tikai ar labu gribēšanu vien nepietiek - katrs ir tāds, kāds nu ir un vislabākie nodomi un vislieliskākā cenšanās var būt bez rezultāta. Pirms kāda laika biju uz randiņu ar vīrieti, kam ir mazs bērns, tas man šķita pievilcīgi - labprāt audzinātu tādu astoņgadīgo. Bet izvērtējot visu, nācās secināt, ka kāpt iekšā divu cilvēku savārītajā šļurā nav jēgas, galarezultātā cietīs mana āda un, nedod dievs, arī bērna, abu bērnu. PA komentētājiem ir tendence daudz ko naivi idealizēt, nezinu kāpēc.

Miilj_aciite      neviens jau nesaka, ka šādās attiecībās būs viss no rozā un zelta - kā jebkurās.....bet jāizmanto tie pieejamie attiecību resursi, kas ir, jāpacīnās par sevi. ne naivi, ne svēti ir liecināt par labu šādām attiecībām, naivi, svēti vai idealizējoši būtu domāt, ka, piemēram es (31) varētu satikt savā ceļā cilvēku bez attiecībām vai bērniem..... es labāk pacīnos par sevi un dzīvoju uz priekšu nevis atkāpjos pie pirmajām grūtībām.....

verso      Ja sieviete ir par sevi pārliecināta, tad pieņems, ja ne, tad vienalga vai Tev sieva bijusi, vai ilgstošas attiecības, vai bērns, jaunā to par šķērsli vai konkurentu uztvers. ņem tās, kurām pašām bērni, i nebūs problēmu. Kā gan es varētu pārmest vīrietim, ka viņam ir bērni, ja pašai ir? :)