Kā jūties?

Adamsone      Jūtos kā cilvēks no vakardienas...kā smilšu pulkstenis. Es neesmu mūsdienu cilvēks, bet citā laikmetā dzīvot negribētu. Jo esmu pielāgojusies šim. Aiz zinķārības labprāt iebāztu degunu laikā ap 1900. gadu, uz īsu brīdi.
Es esmu es.

orange      1. Lieliski, esmu adaptējusies.
2. Nemūžam. Pasaule pirms franču revolūcijas bija baisa: mežonīga. Sabiedrība reliģioza, aizspriedumaina un tumsonīga. Antisanitāri apstākļi. Pat 20tā gadsimta sākumā medicīnas aprūpe un komforta līmenis šausmīgs. Nesaista ne 50, 60 ne 70 gadi kā laiks kurā vēlētos dzīvot. No šeit un tagad skats nākotnē.
3. Ar pašrealizāciju aizņemta sieviete.

Luusila      Nejūtos piederīga. It īpaši, kad palasu sieviešu žurnālus, tādus kā Santa - man liekas, ka es eksistēju paralēlā pasaulē. Tur aprakstītai dzīvei nav ne mazāko kopības pazīmju ar manējo. Uz citu laikmetu gribētu paskatīties kā filmā- sēžot drošībā savā šūpuļkrēslā pie kamīna, bet nekur nepiedaloties. Esmu cilvēks, kas nav saskatījis ļoti pamatotu jēgu savai eksistencei; man viss ir kā visiem, bet kāpēc, es to nezinu.

flesh      intresee nakotne..

nakc      Lieliski.
Lieliski.
Nē, varbūt citā vietā - Itālijā.
Es esmu feja!

cilveex      Viedoklis par lieku, aizvien ir saistīts ar paša indivīda ekonomiski/morālo stāvokli.:) Pirms "franču" revolūcijas, itāļu matrona brauc ratos un pie sevis - cik labi, ka es dzīvoju tā un tā un es varu nolūkoties uz šīm vīra "atbalstītajām" baznīcu korēm un man apkārt nav neticīgo barbaru turku un nav jāpiedzīvo manas grieķu vedeklas šausmas.
Cilvēks nepamana, ka viņa ratu riteņi atstāj rievas dubļainā ceļā, uz kura, iespējams tikai nakti atpakaļ, ir notikusi laupīsana un ubags ir aizgajis gulēt, visu savu smirdīgo elpu paņemdams līzi. To nevar redzēt.:) To gan varētu noprast, bet... vai var? Tas NAV uzbrauciens viedoklim, tikai banāls novērojums, kurš vēl kādu reizi apstiprinas...