Ignorēšana

Juris77      Te runa nav par aizsardzību vai kā dažs saka "viduslaiku mūriem...", bet par dabisku lietu - nelaimīgas mīlestības sindromu, kas neizbēgami iestājas beidzoties kādām attiecībām. Runa te ir par šī sindroma ĀTRĀKU, efektīvāku un vieglāku pārvarēšanu, jo agri vai vēlu tas beidzas pats no sevis. Tas ir, pat, ja ļauties visām šīm emocijām tās pāries pašas no sevis aptuveni gada vai divu laikā, bet jautājums ir tāds - jums to visu vajag?!!! Ja jā, tad priekš kam?!!!!! Pamocīt sevi? Nē, nu, ja jūs esat mazohist - uz priekšu! 2010-10-11

nieksss      Nu ja savādāk nemāki - kas tad tev cits atliek . . . tik zini - ka Tu sēj ļaunumu . . . 2010-10-11

Agilona      Ne viss ir mīlestība, ko par tādu sauc. Tas, par ko runā Juris, ir uz kaislību vai emocijām, vēlmēm balstīta atkarība. Tad viņa rīcība ir pareiza, jo cilvēks nekļūst aklu emociju vergs. Dziļāk skatoties, to diktē iekšējās neapzinātas bailes no ciešanām. 2010-10-11

Cuba1977      Juris77 (2010-10) viedoklis
ne viss dzìvè notiek pèc shèmàm un plàna, jo vairàk ja runa ir par emocijàm! paliek iespaids, ka ljoti labi to zini, vienìgais, vai cìnoties ar sekàm shàdà veidà, rezultàts bùs vèlamais... 2010-10-11

Juris77      Tas ir labi, ka cilvēkam ir bailes no ciešanām. Sabiedrībā eksistē daudz cilvēku, kas patiešām uzskata, ka ciešanas tas ir labi un svētīgi, tamdēļ viņi paši apzināti vai nepazināti kļūst par savu uzskatu upuriem un dzīvo neveiksminieku dzīvi pilnu ar ciešanām. Var, protams, dzīvot arī tā, tikai manis uzdotais jautājums - "priekš kam"? joprojām ir aktuāls. Vot pasakiet man - priekš kam tam cilvēkam būtu jācieš? Lai pabojātu nervus sev un citiem? Pabojātu savu veselību ar depresijām un neirozēm? Kakova hrena? A? Ciešanas, šajā konkrētajā sfērā kaut ko iemāca? Varētu tā domāt, tikai tā saucamā kāpšana uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem liecina par pilnīgi pretēju realitāti. Es runāju par to, ka emocijas nav mistiska parādība, kas rodas ne no kurienes, emociju rašanās iemesli un mehānismi ir fizioloģiski t.i. atrodas ķermenī jeb smadzenēs un nekur citur. Un šie mehānismi funkcionē pēc noteiktām likumsakarībām, kurām parasti neviens nepievērš uzmanību, problēmu meklējot ne tur, kur tā ir. Piemēram - citos cilvēkos, mēģinot izprast viņu rīcību utt. Bet tas, ka tu izmurgosi, ka viņai nepatika kā tu gatavo boršču va viņa aizgāja pie jaunāka ar lielāku locekli un biezāku maku tev pilnīgi neko nedod, labāk tu no tā emocionālā plāksnē nejutīsies, tikai sliktāk. Problēma ir nevis tajā ko un kā dara citi, bet tavā reakcijā un emocijās. Tamdēļ es saku - nemokiet sevi un citus bezjēgā, bet meklējiet iespējas atbrīvoties no nevajadzīgām ciešanām. 2010-10-11

ziemelis      Ja it viss ir skaidrs bez vārdiem, tad ko gan var dot tā pieklājīgā skaidrošanās un izrunāšanās? Tikai ciešanas vai iebraukšanu tai pašā grāvī. 2010-10-11

Agilona      Teorija Jurim 77 pareiza. Ja to arī realizētu... Viens jautājums(piekasos)Ja bailes ir labi, vai tās arī nav ciešanas...Vienu ciešanu aizstāšana ar citām...Mīlas moku(ilūzija)vietā reālas bailes- ka tik man nenodara pāri, ka tik otreiz neuzkāpju uz grābekļa... Turpinu piekasīties- Vai tāda gudra dzīvošana nekļūst pārāk bīstama? (Joks!) 2010-10-11

Torpedo      Teorijas parasti par jebkuru teemu ir daudz un dazaadas. Man Juris77 terija ir saprotama, bet neliekas pienemama. Ignoreetaajs patiesiibaa domaa tikai par savu labumu un ir egoistisks liidz neiedomaajiibai! Un viss tas uudentinjsh par ignoresanu kaa zeelsirdiibas aktu pret cietuso, tipa, kontrolsaaviens galvaa, lai nemocaas, ir vairaak igoreetaaja pasa sirdsapzinjas nomierinaasanai, jo juut tak vinjsh tomeer, ka dara kaut ko loti negliitu, taa maigi sakot .. 2010-10-11

greciga18      Nu pēc n- tajiem gadiem, kas nodzīvoti kopā, bez paskaidrojumiem izlaisties un vēl ignorēt-tad jau kaut kas tajā galviņā ir sagriezies. Ja nu vienīgi iemesls ir bijis skaidri redzams. Bet jāatceras,ka ikviens redz citā skabargu, bet sevī neredz...:)) Spriest no malas jau var visādi, bet tikai abi paši zina patieso ainu...vismaz katrs savā interpretācijā.... 2010-10-11

KONSUL      ``Ignoreshana`` ir manipulacija, bet shada gadijuma var but arii glabshanas ar sev zinamu panjemienu.
Protams, daudz labak ir izrunat VISU un tad kopigu ``likt punktu`` abpuseji - bez talaks ``vajashanas`` un ``ignoreshanas``.

Es ieteiktu ignorejamajam likt mieru šai personai, jo nedomaju, ka tur kas labojams, mainams - taa ir taa otra izvele un taa ir japienjem... ``Pierunat uz milestibu`` nevar, jo tas tur vairs nav!

p.s. zinu, ka skarbi skan, bet labak pienemt un zinat skarbu patiesibu, ne dzivot ceribas vai parmetumos/nozelaa...

Jaturpina dzive yalak!:) Dzive ir LOTI skaista:) 2010-10-11

cuba7791      KONSUL (2010-10-11 22:35) viedoklis
piekrìtu - saruna jànoved(jàmàk novest) lìdz galam, bet tà jau ir màksla(ne katram pa kaulam) tàpèc arì patiesìbà zhèlìgs kompromiss, ignorèt, iegàjies. 2010-10-12

Juris77      Mani laikam kāds līdz galam nesaprata. Es saku - ja ignorē tevi - dari to pašu. Tas ir visefektīvākais, ātrākais un nesāpīgākais veids kā tikt vaļā no emocionālās atkarības. Ignorētājs tev dod iespēju atbrīvoties no pagātnes maksimāli īsā periodā. Protams, ja arī tā saucamais "cietušais" sāk pilnīgu ignore, "vainīgais" dažreiz nevar pārvārīt domu, ka pēc viņa vairs "cietušais" neskumst un tad pastāv iespēja pamainīties lomām:))) T.i. "vainīgais" nevar saprast - kā tā, ka pēc viņa tik laba, forša un superīga kāds var arī neskumt. Sevišķi raksturīgi tas ir sieviešu dzimumam, kas parasti nespēj pieļaut domu, ka viņu kāds var arī nemīlēt. Un vispār viņām bieži vien ir "obidno", kad viņu dēļ, tas pamestais nemokās. Jebkurā gadījumā šajā spēlē uzvar tas, kurš ir stiprāks - jebšu tas, kuram ir mazāka vajadzība pēc tā otra. Ignore tas ir labākais instruments kā noskaidrot, kurš ir stiprāks un pie reizes izšķirties uz visiem laikiem tā pa īstam, nevis skraidīt kā durakiem. Ignore no "cietušā" puses ir veids kā gan saglabāt pašcieņu nedarot muļķības, gan ātrāk atbrīvoties no atkarības. 2010-10-12