Kad bērniem ir jāsāk dzīvot atsevišķi no vecākiem?

Svolocnoj      tikai peec taas brutaalaas izmeshanas bez santiima kabataa kaameer pashi neesat pensijas vecumaa negriezieties peec paliidziibas pie taas atvases ja kas smags gadaas un vina jums ir palikuse vieniigais tuvais cilveeks


pashi esat pilngadiigi

selnija_      Man stipri paātrināja, 18 gados pēc skolas beigšanas biju prom.
Par bērniem spriest nevaru, bet liekas, ka tam tā dabiski jānotiek. Laikam jau viņi paši sajūt to dzinuli. Un labākajā gadījumā meklē sev iztikas avotu un dzīvesvietu. Ja noveicas, tad kāpēc gan ne?..Te nerunāju par konfliktsituācijām, kad gribas mukt no senčiem, Tā ir atsevišķa saruna.

kokote      Nezinu, mandomāt tas notiek pats no sevis tā organiski, saistībā ar apstākļiem (neredzu saikni ar citām attiecībām- vai tad bērns nav šo attiecību daļa?)...daudziem vecākiem-bērniem tā "aiziešana" notiek organiski brīdī, kad no provinces bērns dodas studēt uz lielpilsētu...man arī Rīgā dzīvojot, studējošais jaunietis, kad atrada darbu, aizgāja dzīvot atsevišķi, mūsu attiecību sirsnība noteikti uzlabojās un jaunā vīrieša sadzīves prasmes, lojalitāte un vērtību sistēmas nostiprinājās (es viņam vairs esmu kā psiholoģisks "drošības spilvens")... nevaru komentēt par "citu attiecību" modeli, kamēr bērni bija mazi, man viņi bija 1. vietā: vīrieši nāk un iet, bet bērni ir un paliek bērni (tagad jau saauguši, tagad citādi) :))

sorrell      dēls 17 gados, kad sāka patstāvīgi strādāt, meita 19, kad aizbrauca studēt uz citu valsti, tagad abiem attiecīgi 29 un 25:))

SievieteMelnaa      Kad beerns sasniedz 18 gadu vecumu, tad vinjsh dodas dziivot atsevishkji no vecaakiem - uz vecaaku nopirko/noiireeto dziivokli. Veelamais scenaarijs. Pats nenopelniis, bet, dziivojot kopaa ar vecaakiem, buus atkairigs arvien vairaak.

[never]      pēc 18 gadiem ar kāju pa pakaļu un no mājas laukā!! :) jāsāk dzīvot patstāvīgi! (c) Lexus

Svolocnoj      /straadaaja no 16, paaris meeneshus pirms pilngadiibas palika bez darba un atrast ko lai vareetu savienot ar maaciibaam skolaa bij gruushi, kaa dz.d. daavanu pilngadiibaa dabuuja speerienu ar kaaju peec lapsas metodes bez santiima kabataa :)
nja bij interesanti

izkaarpiijos dziivs bet nez vai tomeer galeejiibas ir tas labaakais varianc un siltas juutas pret vecaakiem pazuud uz laiku :D

ssessy      Gluži strikti gan pateikt 18.dzimdienā - "še pekelītes un lasies!" nevajadzētu. Pamazām, pamazām...un ja ar bērna prātu viss ir ok, aizies savā dzīvē.

Pašai sanāca no mājām doties prom, kad sāku studēt. Pirmajā semestrī vēl bieži pabraukāju uz mājām, pēc tam tā saite atslāba, radās citas intereses un tā.

tiritomba      es aizgāju no mājas tieši savā 18.-tajā dzimenē. sastrīdējos ar māti ... aizgāju. ar to, kas mugurā. pēc nedēļas paņēmu visas savas personīgās lietas, un pāris savu grāmatu, vairāk neko. esmu izdzīvojusi, pat neko labi dzīvojas! kaut sākums bija grūts - ar asarām acīs, kad kārtējo reizi skābus gurķus zupai pieliku pirms kartupeļiem. tie, kas zina rasoļņika vārīšanas īpatnības, tie sapratīs ... :DDDD pārējo jau mācēju - pieticīgi izvilkt līdz nākamajai naudai. da, un arī amats palīdzēja.
tagad visiem, kas grib memmelēties es samērā strupi atcērtu par divām rociņām - kreiso un labo, un smadzeņu klātesamību, ja vien rievas tajās nav ar cirvi ieskaldītas.
bet protams, ka jāvērtē katrs bērns atsevišķi - ja jaunkundze 18 gados prot sarunāt tusiņus, tad viņai būtu jāprot arī tusiņiem nauda nopelnīt, ja puiks tā īsti nezina kā bērni rodas, tad varbūt arī nevajag to procesu pasteidzināt. nu protams, ne jau līdz bērnu 60 gadiem bērneļi jātur zem sava spārna ... maksimums - 23 gadi, tad gan var pielietot kājas metodi pa attiecīgu mīkstu vietu.

ziemelis      Ja ir tāda iespēja, tad pēc vidusskolas...

STELLA15      Interesanti, kāpēc vispār tos bērnus taisījāt? Ja pēc tam ar kāju pa pakaļu... Savus draugus jūs arī tā - ar kāju. Vai draugi jums nozīmē tikai pudeles brāļus un gadījuma sexa partnerus? Vai tad normāli nav, ja bērni izaugot no mazajiem mīļumiņiem pārvēršas par jūsu draugiem, un abpusēji tuvas, izpalīdzīgas, mīļas attiecības nepārtrūkst nekad, vienalga kur katrs dzīvo? Un pirms dzīvot ar kādu kopā, vajadzētu gan saprast, ka otras puses bērni kļūst arī tavi bērni. Ja nevar viņus pieņemt, tad nav ko saistīties ar tādu Un jāatceras, ka kaut kas līdzīgs var kādreiz gadīsies arī ar taviem pašas bērniem vai mazbērniem - karmas likums...

saulespuke1970      Manām meitenēm 20 un 26 ,arī vēl dzīvo kopā ar mani. Protams tā dzīvošana iznāk tāda periodiska, vairāk jau tikai pa brīvdienām, bet vienalga visa lielākā viņu iedzīve atrodas mājas.Nekad neesmu domājusi ka viņas man traucētu,pat otrādi, dažreiz pietrūkst. Laikam lielākā sadzīvošanas māksla ir vienam otru uzskatīt kā līdzvērtīgu, gan vecākiem bērnus, gan bērniem vecākus.

saulespuke1970      Piekrītu Stellai:)

violinn      18 gados tak vēl vidusskola nav pabeigta...
Manas domas, ka, ja vecāki var atbalstīt bērnu kamēr viņš pats nostabilizējas, tikmēr arī to var darīt. Ja bērns nav izvēlējies pats dzīvot pastāvīgi, protams. Neatbalstu mākslīgās izmešanas no mājām.

piekraste      Ja mācās, tad domāju, ka var arī padzīvot vecāku mājā.Bet pēc mācību beigām nu gan vajadzētu domāt par ko patstāvīgu.

laukroze      kādreiz ar domāju, ka meitām būs 18, ta jau uzsāks patstāvīgu dzīvi, tomēr pagāja laiciņš kamēr iekārtojās darbā un pabeidza augstskolas, un vēl aizvien ar saviem boyfriendiem dzīvo pie manis, laikam esmu super puper māmiņa..;)

Ieklausos      Neviens no mājām nav jāmet ārā (kaut kāds barbarisms!). Normāli audzinot bērnus, viss notiek dabiski, pats no sevi un tieši tad, kad pienāk īstais brīdis. Patstāvīgi var dzīvot arī tad, ja atrodas vienā dzīvoklī.

Adamsone      Palasot daļu komentāru, paliek skumīgi. Tā sasodītā trūcība. Šķiet, ka cilvēkiem visi resursi izgājuši cīnoties pa dzīvi, un tagad svarīgākais ir tikt vaļā no bērna. Lai beidzot varētu uzelpot. Nemaisītos tas nogurdinošais bērns. Kaut kā nejūtu, ka kāds iedomātos, kā tad ir tam jaunajam vientuļajam cilvēkam viņa patstāvīgajā dzīvē.
Vispārējā ne-mīlestība ir it kā zināma, tak atgādinājums...:(

sniegpaarsla_      manuprāt, ir labi, ja bērni ar vecākiem dzīvo kopā, ja vien iespējams sadzīvot. Gan bērniem, gan vecākiem savureiz vajadzīgs atbalsts un kopā tomēr siltāk... un tas nebūt nenozīmē, ka bērns paliek bērns visu mūžu un bezatbildīgs. Zinu pat reālus gadījumus, kad dzīvo kopā un labi dzīvo!

skudrulaacis      klasiskaa sievietes muljkjiiba - ar sevi, dievieti, ispiest no viiriesha dziives pashu daaargaako beernus, bet protatams, ceelo meerkju aizsegaa,patstaaviiba un bla bla bla :)
krietns dzheks taadu labveeli uzreiz izliek aiz sliekshnja bez ierunaam :)

Maara4 nav jau jāmet ārā, notiks viss kā tam jānotiek...:) nākamās atbildes