Kā pārraut emocionālo saikni ar cilvēku

psychobitch      nogriezt ka ar nazi un neviens nav jasapina, vajadzigs ir tikai raksturs...

Juris77      Jā, droši met ārā visas materiālās lietas, kas tev atgādina vai var atgādināt par cilvēku no kura tu gribi tikt vaļā. Jā, arī dāvanas vienkārši izmet vai atdod atpakaļ, izvairies klausīties mūziku vai apmeklēt vietas, kur jūs "bijāt laimīgi". Attiecībā uz viņu pilnīgs ignore, telefona nr. dzēšana, visu kontaktu pārtraukšana, tajā skaitā ar kopīgiem draugiem un viņa radiniekiem. Ja tu aizej, tad dari to ātri, efektīvi un kā dažs teiktu "nežēlīgi". Ja tu muļļāsies un kaut kur kaut ko pažēlosi, neizmetīsi vai atstāsi "par piemiņu" pašai būš grūtāk, turklāt, muļļājoties tu zaudē tik vērtīgo laiku, lai atrastu labākas attiecības. Tā, ka, ja pietiek drosmes un gribas tikt vaļā no emocionālās atkarības, tad visvieglāk to ir izdarīt tieši ātri un uz visiem laikiem, bez liekas domāšanas.

garaamejoshais      Dziivo taalaak, paaries viss ar laiku, pati tiishaam nekaveejies pagaatnes atminjaas, bet kad sanaak, to filminju meegjini skatiities itkaa redzeetu sevi no malas un to situaaciju no malas...

sollo      Paldies visiem, kas pauda savu viedokli, liekas pat neticami, ka uzklausot, palika pat vieglāk un iezīmējās doma, kā visu atrisināt bez atriebības un ļoti jau gribētos tikai ar gaišām domām, bet tur vajadzīgs garīgs spēks....lai mums visiem veicas:)

nakc      Viss notiek galvā. Tās lietas var izmest, atdot vai turēt deguna priekšā... tam nav nozīmes. Vispirms jāsakārto savas domas un tad lietām nebūs nekādas nozīmes.

Annyy      tas ir grūti.. man pašai tas ir aktuāli - sirdī sēž cilvēks, kam neesmu vajadzīga /neviens nevienu nav pametis - tikai tās ir vienpusējas jūtas/ Esmu mēģinājusi aizmirst darot intensīvi citas lietas, lai nav jādomā, bet ik pa laikam uzrodas kaut kas kas atgādina viņu, uzjunda emocijas, jūtas. Un tā jau 4 gadus.

Chantilly      nav ko krenķēties un pašspīdzināties...lietas ir tikai lietas un atmiņām arī ir vērtība...
galvenais ir saudzēt sevi un atrast savai dzīvei jēgu un priecāties par katru mirkli,kuru piedāvā dzīve,jo nekad nevar būt tā,ka mūs kas jauks un gaišs negaida nākotnē...

jasmiine11      Kamija-pashi dziivo izdomaatas izluuzijaas?..
Jaa,laiks ir pagaajis,esmu nomainiijusi valsti..liekas,ka nedomaaju par ieprieksheejo,ka nesaap vairs..bet-eju pa ielu,un pretii naak vins/iluuzija,protams,loti liidzigs cilveeks/..un sirds apmet kuuleni no peeksnajaam emocijaam..vai arii ieraugu vinja auto/atkal iluuzija/..es saprotu,ka taas ir tikai atminas..un gaidu,kad pienaks laiks,kad atminas nesaapinaas..Esmu meginaajusi veidot jaunas attieciibas,bet vairaak par diviem randiniem nesanaak..

Juris77      Bišķiņ piezīmēšu par to atriebību. To nevajag darīt ne tāpēc, ka tu būtu māte Terēze vai tas būtu vienkārši slikti, bet tāpēc, ka, ja tu domā par to - tu gribi negribi esi tajā spēlē un domā par viņu. Tu vairs neesi spēlē tikai tad, kad tev ir pilnīga vienaldzība attiecībā uz konkrēto subjektu - t.i. tev nav nekādu emociju, domu, jūtu. Cilvēks tev ir tukša vieta, tāds pats kā simtiem tūkstošu citu un tev galīgi neinteresē viņa liktenis. Tā, ka ņem vērā - atriebība, tā ir emocija, nav emociju, nav atkarības, nav atkarības nav problēmu. Un nemaz nedomā, ka "visu atrisināt izrunājoties" vai vēl kaut kā. Tas neko nedos, tikai sarežģīs, jo mazākā darbība šajā virzienā un tu esi atpakaļ spēlē. Tikai trula ignorēšana dod rezultātus.

Paola      Jurim 77 - pilnīga piekrišana. Par to jau cīņa - lai vairs nebūtu emociju pret šo cilvēku. Kamēr tu atriebies - tikmēr emocionālā atkarība ir teju vai lielāka nekā mīlot. Turpat vien esam - jātiek vaļā no atkarības. Lapsace iesaka ārstēties - vai viņa zina kur? Varbūt kāds cits var ieteikt kādu normālu psihoterapeitu, varbūt dziednieku, nav tak skaidrs, kur likties ar tādu stulbumu galvā. Pilnīgi saprotu Sollo. kad izbrēc savu ievainoto pašapziņu - kādu brīdi paliek vieglāk. Kā ieraugi kaut ko kas atgādina, tā atkal -fuuu. A kad ir nodzīvots gadu desmitiem kopā - kā var kaut kas neatgādināt. b...........

kaut_kur      Nelasot komentārus!
Un ja jau Tu vari aizliegt sev remdēties atmiņās, tad vari arī pārraut emocionālo saikni! Viss galvā, nevis mantās....tās tika dāvinātas Tev un ja Tev viņas mīļas, paturi, bet ja Tu domā, ka atdodot mantas tiks atrisināts Tavs jautājums.....atbildu, ka nē! Un ne nu Tu sāpināsi, ne ko, atdodot tās mantas.....tā jau ir, ka par otru cilvēku spriežam pēc sevis.....

Lucy      kĀDS SAKARS PARAUT SAIKNI UN AR LIETĀM,MANTĀM KURAS IR UZDAVATASTAS...HMM NEKAD NESAPRATĪŠU.
Ja jau tiešām tik grūti skatīties uz to gredzenu vai kādu citu manto,nodod lombordā un miers:)))

paskat      Uz sadu jautajumu nav vienas konkretas atbildes. Katrs ir atskirigs. Ari par materialo lietu atdosanu nevajadzetu palauties uz padomiem komentaros vien. Vislabak darit, ka pasai vieglak. Sirds pateiks prieksa. Ja sapigi skatities uz davanam, lietam, tad, protams, atdot. Bet varbut var paturet un atcereties ar jaukam atminam.

Ne par temu, bet nebiju iedomajusies, ka dazas labas manas novadnieces dzive ir tik nozelojama, ka pasai jasagudro greizi fakti par savu dzivi, lai izliktos zinosaka un interesantaka citu acis. Butu labak gajusi un dzivojusi realitate nevis oho, varbut dala no sagudrojumiem ari piepilditos. Bet varbut ari ne...

sollo      Skaties labāk uz savu dzīvi......es ar savējo pati tikšu galā......