Mīlestības vēstules

Lucy      Nav tas vecums lai rakstītu mīlestības vēstules.Vīram vai rakstīšu?:))
Pse manā vecumā parasti cilvēki skatoties acīs pasaka visu kas uz sirds,nevis raksta salkanās vēstulītes.
Atminos skolas,studentu laikus,ehhh jauki laiki un vēstulītes,pat stundas laikā esmu saņēmusi ļotenīni ar sirsniņu:)))

marmorakaraliene      Aha, un vēlams advancētākas vielas par vienkāršiem smaržūdeņiem izmantot - iesmaržināt ar afrodiziakiem un feromoniem.

wolands      Waj, waj, kādus 20 gadus atpakaļ ... :( Kad mobilo vēl nebija un zvanot pa parasto bija jāiet pieteikt tālsaruna (dienu iepriekš) un maksāja kā pirmā iemaksa par māju tagad ... ;)

babyjag      atzishos, man nepatiik tadas sanjemt. nesen atradu noglabaatas vestules - nu sviests vnk - izmetu! atcerejos, kaa man spanijaa vinas katru riitu lika pie durvim kopaa ar tikko darzaa nopluktam rozem.. embarassing.
man skiet, ka musdienaas uzrakstit e-vestuli ir daudz vienkarshak. cik saviem draugiem/draudzenem Tu vispar zini precizu fiziskas atrashanaas adresi??

elina_baumane      nedomaaju, ka ar to kaut ko vareetu mainiit.....domaju, ka tas netiek noveerteets muusdienaas vairaak...cilveki jau taa ar gruutiibaam atbild uz elektroniskajam zinjam un sms...relaaa , dziivaa komunikaacija...tas ir galvenais !!!

cilveex      Jaunībā. Bet smaržināt vēstules man nav ienācis prātā nekad.
Nav jēgas činkstēt par tehnoloģisko attīstību, jo sanāk tukša gaisa tricināšana. Man domāt, ka sociālie tīkli palīdz veidot attiecības vairāk kā jebkas līdz šim bijušais(ja tas tas, ko autors domā ar romantiku). Šīs īslaicīgās iemīlēšanās, mikrodrāmas, kaislības ar laulāto krāpšanām un jaunu gimeņu dibināšanu, pateicoties zoc.tīkliem ir ieguvušas pavisam citus apgriezienus, salīdzinot ar Jānīša došanos pa tuvākajām sādžām.

Just_      Vēstules neraksta tāpēc, ka vienkārši neprot rakstīt un uz papīra redzamam vārdam vērtība ir tikai kā informācijas nesējam, nevis kā mākslas darbam.

Bachata      rakstīju. daudz. patika.

vienīgais, kas mani besī - ja sākas tie "tavās acīs grimstu kā dziļos, zilos ezeros" utt salkanības.. fuj, tik banāli, sakani.. tas reāli nepatīk..

bet.. tagad domāju.. ar roku rakstītu mīlestības vēstuli nesmu saņēmusi..

bet pirms gadiem 10 sarakstījos ar savu lielāko simpātiju.. pa pastu, protams :)

SievieteMelnaa      Peedejoreizi rasktiiju papiira vestuli virietim, kad man bija 19. Ja sanjemtu, tad noteikti arii uzraksititu atbildes veestuli.
Bet uz Ziemassveetkiem sanjemu pa pastu kartinju, kuru bija izgatavojusi tuvi cilveeki (visa gjimene kopaa), gan izdomaajushi, gan izkraasojushi, pec tam izgatavojot krasainu kopiju un nu jaasaka, ka pasrteigums bija milzigs un tik milju apsveikumu nevar aizvietot 100 ekartinas;)

_cloudberry      pirms gada (bet ne pa pastu, pie Ziemassveetku daavanas).
pati sanjeemu taadu riktiigi iistu tikai pirms 28 gadiem (kaa bildinaajumu, jo cilveeks nebija te), bet mazas ziimiites-- gadaas:)

_cloudberry      p.s. bet, kraameejoties pa vecaaku dziivokli, atradu, ko mans teetis mammai bija rakastiijis veel pirms es biju dzimusi... taas pat nebija veestules, bet veselas burtniicas... muusdienaas vienkaarshi taa cilveeki vairs neprot.

pianissima      Ar tām smaržām jāuzmanās - var pleķi uz papīra palikt!:)))))

Luusila      kad biju ilgāku laiku prom no mājām, pieprasīju vēstules pa pastu. Jaunākie ģimenes locekļi šo manu atpakaļrāpulīgo iegribu nesaprata, bet bija spiesti pakļauties. Nē, tās nebija iesmaržinātas mīlestības vēstules, bet tās kaut kā deva spēku, iepriecināja, motivēja darbiem...

av2      vispaar, var jau ar pullkkiti pa skaarienjuutiigu ekraaninnu datoraa arii rakstiit...ar roku. Iznaak personiguma efekts:)