Ko veidojam?

otilija15      Lai cik skumji tas nebūtu, tomēr visbiežāk tā ir... jo kur gan mēs mācāmies attiecību modeli? Protams ģimenē! Pat tad, ja cilvēks ir nolēmis, es nu gan tā nekad nedarīšu... :( Ir vērts sevi pavērot brīžos, kad emocijas. Oi kā tur lien ārā tas "es nekad...."

rita_rasa      ..nē,nemaz....priekštats bij,ka jāveido viss kā mammai,bet nu nesanāk gan tā!.... ir pilnīgs pretstats un paldies dievam!

otilija15      Drusku pazuda... emocijas ir sakāpinātas.

cilveex      jā,kaut kā tā tas notiek.
kaut vai var paskatīties latgales staraveru(vecticībnieku) un latgaļu ciemiem vai viensētam. tā atšķirība tagad vairs nav tik krasa, bet ir, lai arī ne tik izteikta. Vienas majas solis ir sakopts, aug zemenes, ķirši būs savā laikā, otrā mājā nav pat sētas, viss ir pelēks un sapuvis, no akas ūdeni dzert nevar. lietojams ūdens ir tikai no veikala. Un abas divas ģimenes ir bez darba. bet vieni ir palaidušies, bet otri cenšas, mājā ir tīri aizkari un balti galdauti.
un bērni izaugs ar bērnībā redzēto piemēru.

saullla      Arī no citu kļūdām var ļoti labi mācīties kā nevajag darīt;)
labu pieredzi jā kapēc gan nepaņemt pūrā līdzi,noderēs.
Domājoša persona izfiltrēs kas der tieši viņam un kas neder,nevis sekos akli līdzi kādam modelim,tikai tapēc ka mazam esot mammai un tētim bija tieši tā.

kreimeniite      ja tu esi tik labs psihologs pats sev, tad priekš kam vēl uzdod tādus jautājumus? vai gribi vēl arī citus pamācīt?
Es neatkārtoju tās kļūdas, ko ir izdarījuši mani vecāki, jo viņi ar savu kļūdīšanos ir likuši man saprast kā nevajag darīt. Un kurš gan būtu tik tups, ka censtos veidot attiecību modeli pēc kaut kāda bērnības piemēra? Es cenšos veidot tādu attiecību modeli, kādu uzskatu par pareizu.

selavi_5      Mana ģimene man daudz laba ir iemācījusi, bet ģimenes modelis maniem vecākiem ik pa reizei atgādina (jo esmu to sapratusi jau skolas laikā), kā es nevēlos dzīvot... Līdz ar to vēlos un veidoju savu dzīvi savā garā un patikšanā - nenesot upurus un nepaciešot sāpes... Dzīvoju ar optimismu, maigumu un izrunāšanos... Respektējam viens otru un cienām.

swim      Domaju ka ta ir.Skirtajas gimenes izaugusie tomer reti kad prot saturet savu gimeni un skiras.Paverojiet no vienas sievietes pie otras celojosos viriesus-gandriz katrs ir audzis bez teeva.

Klejojot      Pamatā tā arī ir. Paņemam gan +, gan - no savas ģimenes. Tas nav ne slikti, ne labi - tas ir tieši tas kas mums bija vajadzīgs, ko mēs tālāk ar to daram, tā ir mūsu atbildība.
Gribēju teikt, ka viss uz šīs zemes ir binārs. Tāpat notikumi bērnībā un vecāki un visi viņu modeļi ir bināri.
Pieļauju, ka daudzi dzīvo un to neapzināt, neaizdomājās. Ko nemaz nevajag. Ir cilvēki kas ar to strādā. Viss atkarīgs, kāda kuram mums ir dzīves misija.

Kamija      Jā, pēc izskata un rakstura protams līdzinos vecākiem, pēc dzīves modeļa (arī pēc horoskopa) - pilnīgs pretstats it visā! Ja viņiem patīk balts, man - melns, ja viņi ēd gaļu, tad es veģetāriete u.tml. Varbūt adoptēta... :DDD

av2      katraa zinnaa vecaaku baigaas klluudas maaca beernus nedariit taa!
Piemeeram, mans faateris nevar beigt dzert vissu muuzzu, un man jau geenos ir ierakstiit riebums pret to.....

Lucy      Gan jā,gan nē.
Ir bērni no alhaholiķu ģimenēm kuriem pašiem ir super ģim.
Tieši tā av2 ir daudziem,ka saki pretreakcija.

Eneile      Mēs visdrīzākais pārmantojam neapzinātās vecāku kļūdas un cenšamies izvairīties no apzinātajām.
Tāpat pozitīvās lietas mēs daļu pārmantojam apzināti, daļu neapzināti.

lapsu_aacis      nevis |"mees"| , bet tu.

lasminaxxl      Es neatkartoju savu vecaku kludas - vini paskiras , es vel tepat ar viru zem viena jumta !!

riks      es nezinu, vai jūs tā darat. kļūdas nekļudās, kļūdas pieļauj un/vai atkārto.

ramzi      Saistībā par ģimenes dzīvi nav korekti salīdzināt, jo katrs gadijums ir individuāls ar saviem blakus apstākļiem, ko nevar attiecināt uz nākamo paaudzi.
Kas attiecas uz tīri sadzīviskām lietām un ieradumiem, protams, ka vecāki ieliek zināmu bagāžu, kas atspoguļojas uz nākamo paaudzi.

Pašam pagaidām ir pavisam savādāka dzīve, kā maniem vecākiem. Un domāju, ka tas ir tikai manā ziņā nevis iekodēts. Katrs pats savas laimes kalējs. :)

jodo      Kā nu kurš. Ja cilvēkam vecāki ir iemācījuši loģiski domāt un lemt patstāvīgi, tad viņš vieglāk atpazīs tās kļūdas, no kurām jāizvairās, t.i., ņems vērā pieredzi. Tas gan neizslēdz iespēju pieļaut savas kļūdas. Vienam pietiek ar vienu kāpienu uz grābekļa (vai vēl labāk, ja viņš redz, kā kāds cits uzkāpj uz tā grābekļa), citiem vēl arī ar desmito reizi nepielec.

Es zinu, ka es atkārtoju vecāku kļūdas. Man nepietika ar viņu grābekli, jo tagad saprotu, ka tad, kad kāpu pats tam virsū, tad nemaz i nesapratu, ka tas tāds ir.
Tagad es to redzu un mēģinu atrast veidus, kā labot šīs kļūdas. Ceru, ka spēšu bērniem iemācīt nepieļaut tādas kļūdas.

Bet vispār jau - ir lietas, kuras tu nesaproti, pirms neesi ar tām saskāries. Tu it kā saproti ap ko lietas grozās, bet kas tas tāds reāli ir - sapratnes nav. Nu, piemēram, es teorētiski zinu, kas ir cunami, bet reāli saskāries ar to neesmu un tāpēc īsti neapzinos, kas tā par figņu patiesībā ir.

piparbecinja      daljeeji. no otras puses joprojam maksaju par senchu grekiem:)

ha_lailah      Ņemot vērā to, ka manu vecāku kopdzīve (puslīdz) ir tīri veiksmīga, man jāsecina, ka gandrīz nevienas attiecības, šķiet, nav medusmaize.
Kļūdas... Abi smej, ka nedrīkst saiet kopā divi prātvēderi :))
Principā - katrs saņem to, ko pelnījis.

jozolsen Mēs jau esam vecāku spogulis.Katra paaudze ņem daudzas lietas klāt un veidojas mūsu pašu kļūdas,Kautkur var atkārtoties,kautkur savādākas.Galvenais ir... nākamās atbildes