Neparliecinatiba par sevi?
Velos izprast kopa ar jums, kas tas man ir, jo pedeja laika tas nereali kaitina un pasliktina rezultatus da jebkur. Esmu loti bailiga, izvairiga un ta ka spelejos ar sevi, cilvekiem un situacijam. Piemeram, mani kads aicina uz randinu teiksim pec divam dienam, es saku jaa, bet tad kad nak si diena tuvak, iepriekseja vakara saku, ka netiksu un atkal sarunaju citu dienu, kaut kad pati velejos aiziet un tad dusmojos uz sevi un besos, kapec ta izdariju. Tad atkal sarunataja diena, es atkal izdomaju attaisnojumus un atkal sarunaju uz citu dienu. Ir bijusi puisi, kas sito pacieta un sagaidija, kad es tomer aizgaju. Pec tam es varu iet bez liekas aizrunasanas.Tad vel, piemeram, UNI...Es nemitigi atlieku daramos studiju darbus un iesanu pie pasniedzeja, tad beigas sakrajas tik daudz, ka nevaru paviklt vairs un sakas stress, un atkal dusmojos uz sevi, ka tik talu novedu.
Vai vel, piemeram nodomaju aiziet uz kadu pasakumu, bet tad atkal nobistos un neeju, un atkal dusmas uz sevi.
Sadas un citadas situacijas ir daudzas, un nezinu ka lai cinas ar sim rakstura iezimem, varbut trukst motivacijas? , varbut daru neistas lietas? Pedeja laika vispar liekas, ka neesmu darijusi to, kas tiesam patik, un ka neesmu citu acis tada kada isteniba esmu, dazreiz liekas, ka esmu nogurusi telot, but laba un pareiza, censties visur...Isak sakot ists burbulis galva.
Peerliite771969 tikai neapvainojies,,,,,,bet varbūt aizej pie ģimenes ārsta , lai izraksta antidepresantus,,,?
avanti13 man arii pirmaa doma: jaaiet pie speciaalista (psihologa, psihoterapeita...)
milulite15 Taa vareetu buut depresija!Un to nevar jokoties un gaidiit,kas notiks veelaak!Par to nav jaakaunas!Turies!Un aizej pie aarsta!
inraven Un kas ir tas, kas tev patiešām patīk? Vai idejas ir? Kas gan tevi var liegt darīt to, kas TEV patīk, nevis kādam citam vai `tā pieņemts`. Kamēr darīsi kaut ko tāpēc, ka tā vajag, tā pieņemts, kāds kaut ko par to padomās, tikmēr arvien baidīsies. Sāc ar to, kas TEV patīk, un drosme tad atradīsies, motivācija ar, gribēšana, prieks un patika par sevi pamazām sāks izspiest bailes un neapmierinātību. Tiesa gan, vienā dienā pārmaiņas nenotiks. Tomēr ... dusmām uz sevi atvēlēto laiku itin labi vari atvēlēt pārdomām par to, kas tev patīk un tādām nodarbēm, kas tev patiešām patīk.
inraven Starp citu, dusmas ķermenim dod baigi daudz spēka un enerģijas. Izmanto to, dari ko patīkamu un sāc krāt, audzēt, lolot un lutināt apmierinātību ar sevi, darot to, kas TEV patiešām PATĪK.
Just_
Izklausās pēc sociofobijas. Palasi te! http://www.tribine.lv/meitenem/Jauna-gadsimta-slimiba-sociofobija/9073/2
Man jau nu tas risinājums šķiet pārlieku vienkāršs, bet varbūt var parakt dziļāk.
krauklis966 Tā ir depresija un vīriešu trūkums organismā, saucās bešenstva matki(krieviski). Latviski nezinu. Pasūti žigolo kas Tevi kārtīgi paņem priekšā un pakaļā, tad būs dzīvesprieks.
milulite15 kraukli,tu esi nezeeliigs!
Piromann Meitinj tu esi nedaudz debila
Rekur
Izdegšanas sindroma pazīmes...
Kādā jomā strādā vai mācies?
Laurencia
Jo vairāk sēdēsi mājās,jo lielāka sociofōbija Tev sāksies... skaties lai neaiziet līdz nātrenei vai tmldz. slimībām...
Un vispār pati taču savas laimes kaprace vien esi...
Vēlies iet uz randiņu - ej... nevēlies - neej... kur problēma?
Uzturies vairāk svaigā gaisā...draugu lokā...centies visu izdarīt laicīgi,lai nekrājas parādi UNI... Disciplinē sevi... Labs variants ieviest plānotāju... Vai arī iepriekšējā vakarā saplānot nākošās dienas plānu...
Gadījumā,kad Tava diena būs aizņemta no 8.00 - 22.00..., Tev vnk nebūs laika domāt par tādām lietām... Atnāksi mājās un priecāsies,ka beidzot esi nokļuvusi siltā gultā...
Depresantus gan nedzer - daudzi no tiem izraisa stipru atkarību..,bet tējiņas pret stresu un harmonijai gan varētu!
Lai izdodas! ;)
Laurencia P.s. uzraksti KONSUL ;) - gan jau spēs palīdzēt!
Adamsone Izklausās nelāgi.... Paņem pārtraukumu no visa, ja vari, it īpaši studijām, un tad skaties.
pijolite krauklis ir vnk pretīgs..
marmorakaraliene krauklis966 - nelieto svešvārdus, ja nezini to nozīmi vai esi tikai vārdu savārstījumu dzirdējis pa ausu galam!
jazzyy
Manuprāt, tev vienkārši ir jānonāk līdz apziņai, ka šī ir tava dzīve un neviens cits to tavā vietā nedzīvos. Ka ir jāņem un jāizmanto tas, kas tev šobrīd tiek dots. Ir viegli pateikt - saņemies un ej. Vai - kas tu slinks, saņemies un dari. Es pēc sevis zinu, ka tas ir grūti. Pirms vairākiem gadiem ļoti grūti pabeidzu bakalaurus apmēram līdzīgu iemeslu pēc, kaut arī mācījos ļoti labi. Vienkārši nespēju pieķerties darāmajiem, skatījos uz darbu kaudzi ar apziņu, ka ir taču jādara. Bet neko nedarīju.
Tev ir jāsaliek galvā viss pa plauktiņiem. Jānosaka savas prioritātes. Jāsaprot, ko tu vēlies un kā to panākt. Sāc ar elementāru plānošanu un nelielu mērķu nospraušanu. Šodien es izdarīšu to un to. Rīt atkal ko citu. Nesāc ar lieliem plāniem - es vairs nebaidīšos, es iešu un skriešu un viss man sanāks u.tml. Nesanāks. Tev ir jāsāk ar vienkāršām lietām. Tev ir jāsaprot, no kā tu baidies un pats svarīgākais - kāpēc. Un reizēm vienkārši ir diezgan skarbi jāspiež sevi spert to pirmo soli, jo pēc tam viss aiziet. Viss notiek.
Ir grūti no malas palīdzēt. Reizēm palīdz izrunāšanās ar saprotošiem cilvēkiem. Varbūt arī ārsts. Es nezinu, kas man palīdzēja. Es vienkārši vienā brīdī nolēmu, ka tā nedrīkst turpināt, un tad viss notika. Es sapratu, ka man pašai jāuzņemas ATBILDĪBA.
Bet neļauj sev gaidīt to mistisko brīdi, kad viss būs.
persietis Esi izlēmīgāka un tad jau viss nostāsies savās vietās.
jazzyy Un jā - tev pavisam nopietni ir jāpārdomā, vai tu tiešām dari to, ko vēlies. Tas ir vissvarīgākais, jo nav jēgas sevi spiest darīt to, kas tevi neinteresē. Reizēm gadās, ka tikai viena lieta dzīvē neapmierina, bet tā bremzē un kavē arī visu pārējo. Teiksim, nepatīk darbs un tāpēc arī personīgā dzīve, piedodiet, pakaļā, jo cilvēks nespēj tikt galā ar iekšējo neapmierinātību.
dulla_pauline Nu, re, pati atzini, ka burbulis galvā un pamatīgs. Vajadzētu kādu,kas ar elektrošoku no pakaļpuses pastimulē. Viss aizietu kā pa dziedziņu.
Carolina
Ir man tā bijis, un nu burtiski neizturami. Palīdzēja tas, ka nomainīju vidi... visai radikāli. Nu labi, ne gluži vidi, bet, piemēram, augstskolu nomainīju, jo vecajā vairs nespēju studēt, nespēju piespiest sevi tur aiziet, pašvērtējums zem absolūtās nulles. Un tagad neko, ir tīri ok. Atrodi kaut ko (darbu, hobiju), kas Tev patīk un padodas :)
Ja kas, man drīkst rakstīt privāti, varam par šo tēmu papļāpāt ;)
Tuesday domā pozitīvi...piem. cik forši, ja es nodošu tos studiju darbus laikā...sākt darīt kaut negribās, darot arī gribēšana atnāks, un ja, kaut ko nevar izdarīt... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 41) | nākamās >> |
