Iestājusies 40-it gadnieces krīze.....vai kādai arī ir tā?

sauliite67      ...veel piebilstot,pie manis jau teiktaa-staasts nav par gadiem ,bet par notikumiem sajos gados ,kad peec 20 gadu ilgas lauliibas ,attieciibas izirst ...

lubs      Sen te neesmu bijis,dikti sen......
Nu bet tagad paklausat mani,vecās kukažas!
Katrai sievietei pašai sev jānosprauž mērķis un tad jāpadomā,kā to realizēt/sasniegt/.
Tas,ka ap 40 gadiem paliekat vienas,tas ir objektīvi,jo jūsu iepriekšējais parasti ap šo laiku ir nāvīgi noguris no jums un atrod sev jaunākas rindas modeli,kurš tad šim dāvā atkal atvasīti un pašam liek sajusties jaunākam....
Labi tas vai slikti,neņemos spriest,taču tā ir dzīve.
Ko darīt jums?
Vispirms kārtīgi padomāt,kāpēc noticies tā kā noticies.
Plēst matus no vāveres par vēlu,tas neko nemainīs,tikai liks justies vēl sūdīgāk.
Ko darīt?
Da neko īpašu,sākt visu no tīras,baltas lapas!
Ja gribēsiet dabūt sev ko vairāk,kā vienas nakts uzšāvēju-dabūsiet!
Ja pašas sevi iezombēsiet mūžīgās mīļākās lomā-tādas arī būsiet!
Atceraties,ka arī normālu vīriešu/jūsu vecuma/,ir patiesībā daudz.
Arī viņi meklē sev otro pusi un ja būsiet gana gudras,pozitīvi noskaņotas,tad vis jums sanāks!
Neticat man,gribat oponēt?
Tad pajautājat manai draudzenei,kurai arī ir 40 ar astīti,ar kuru kopā jau esam gandrīz divus gadus,kurai arī bija krīze,tak kura skaidri zināja,ko vēlas,ko nē,un kurai vis sanāca......
Arī man protams!:)

snamlet      Krīzes vārdu vairāk saistu ar to, ka kaut kas ir nogājis greizi...galvenokārt ekonomikā. Cilvēka mūžā krīzes vārdu nezinu.Ir dažreiz grūti periodi jeb melnā strīpa, kad kaut kas neveicas, bet pēc tam noteikti viss mainās uz labo. Kā sauc šo periodu? Es to saucu - uzplaukums. Visiem cilvēkiem ir tādi periodi. Un ja sieviete/vīrietis vienmēr ir veltījuši kaut maziņu laika arī sev, ne tikai darbs un māja, bet arī savām interesēm, draugiem, radiem, tad nav ne laika, ne arī vēlēšanās domāt par kaut kādiem krīzēm. Tikai šad un tad esmu brīdi apstājusies un padomājusi, ko esmu paveikusi savā dzīvē un ko vēl vēlētos. Nezinu ne 40, ne 50, ne arī citas krīzes. Visos laikos gan ir jāpiedomā pie savas veselības un savas fiziskās formas uzturēšanas. Ja tas tiek kopts, tad ir dzīvesprieks un interesu un darīšanu ir tik daudz, ka spēj tik visur pagūt un nesaprotu tos, kas saka, ka ir garlaicīgi dzīvot un ir viņiem ir krīze. Sevi un dzīvi ir jāmīl, tad nekādas mulķīgas domas nenāks prātā!

Lucy      Cik nu atminos no senākiem laikiem,tev sen jau 50:))))
Ja nav ciešami,lec Daugavā,dzer pusmires uzlējumu.

Adamsone      Lubonkuli, tavai prasību latiņai kaķis var pāri pārlēkt. Un to mēs labi zinām.
Bet par krīzi - 40 gados dzīve bija grūta, tak jutos spēka pilna un nākotnē skatījos ar cerību un pašpaļāvību.
Tagad... Nu nezinu, manuprāt nomālas krīzes ir situatīvas, kad kaut kas notiek vai nenotiek tā, kā vajadzētu. Pārējais ir kaut kādā mērā albatrosu solodziesmas...
Lai gan man grūti spriest, nekad nav bijusi ļoti līdzsvarota un harmonizēta sevis izjūta un pie jaunām pretrunām jāpierod ik pa brīdim. Piemēram, patlaban, kad jaunie cilvēki transportā sāk vietu piedāvāt, bet man šķiet, ka es tik skrienu un tik lidoju...tīrais cirks, ja tā padomā...:D

psychobitch      impotent(s)am parasti vientuļi paliek tie, kuri sajūsminās par plaši piedāvāto diapazonu un nenoenkurojās laicīgi, kad kādai viņš vēl ir vajadzīgs... :))

Land_of_Dreams      kad palika 40 aizdomājos, kāpēc pasaulē vajadzīgas"vecas sievietes"- kurām bērni jau savā dzīvē un kuras citus bērnus vairs neplāno. Atceros, sēdēju lidostās starp reisiem un skatījos uz sievietēm gados - kā viņas slēja un nesās un kaut kur gribēja paspēt ar svarīgām nopietnēm sejām, bet atbildes neradās. Lasīju par "sievietēm gados" dažādās kultūrās. Bija leliska pērle - kādā ciltī šādas sievietes vienkārši apēd, kā nederīgas - bērnu viņām vairs nebūs.. Pēc "dabas likumiem" mes dzīvojam krietni ilgāk, nekā dabā paredzēts. Cita atbilde ir - rūpēties par savu saimi - savas dzimtas gēnu nesējiem - mazbērniem, radu bērniem... Vēl ir variants - meklēt jēgu jaunās attiecībās - gudri piemānīt vīriešu zemapziņu vecuma jautājumā, ārēji un uzvedībā dzīvot tā it kāvisa dzīve vēl priekšā, bērni vēl iespējami.. Dažādas atbildes nāca.

Bet fundamentālākā atbilde šai laikā, kad zudis "na čto operetsa"(zemes vērtības - manta, darbs, attiecības, bērni ir gaistošas) ir atrast "za čto pricepitsa" - atrast garīgumu kā dzīves pamatu. Tad arī pārējās atbildes atnāk.