Kādas sekas atstāj iepriekšējās attiecības ?
Vai tās(attiecības) velkas līdzi kā veca, nevajadzīga lieta(atmiņas kā bremzējošais faktors vai pretēji) vai stimuls pierādīt, ka bez Tevis labāk? Kā cenšaties sevi izpaust pēc izjukušām attiecībām(protams, jāņem vērā, kas bijis iniciators un, starp citu, kāpēc).........? Vai spējat izslēgt aizvainojumu, rūgtumu, ja tāds ir bijis?skvo Te jau daudzi ir teikuši, ka katras attiecības ir kā jauna pieredze. Kad "pieredze apgūta" - stunda beigusies un ejam tālāk. Man ir izdevies iemācīties "nevajadzīgās" atmiņas vienkārši izdzēst, lai netraucētu man. Neko nevienam necenšos pierādīt, tas būtu muļķīgi, jo katram ir savs ceļš ejams un tas kas der man nederēs nevienam citam. Tā tas šajā pasaulītē ir iekārtots. Nospiežot smadzenēs taustiņu "Del" tiek izdzēsts viss un nepaliek nekāds aizvainojums, vai rūgtums - man pretī stav gluži svešs cilvēks, kādu apkārt ir tūkstošiem. Ar ko gan viņš būtu savadāks par pārējiem?
Natta
Man sliktās atmiņas tiek bloķētas-es tiešām ļoti maz ko sliktu atceros,es vairāk dzīvoju ar pateicību par to,ko tas cilvēks man ir dzīvē devis,jo ikviens no viņiem man ir devis ļoooti daudz!!!!!!!!! Jo pat viss sliktais ir bijusi man mācību stunda,tāpēc tas nemaz nav slikts:)
Bet,ja izjukušas attiecības, bet dziļa mīlestība palikusi- tad izrādījās,ka mešanās citās, ne-sāpīgās,no ārpuses veiksmīgās attiecībās ar turīgu puisi un labu cilvēku bija dziļš grāvis!! Skumju ieleja..! Nevar dzīvot bez mīlestības, es pat teiktu-nevar izdzīvot! Saglabājot mīlestību ieslēgtu pils pagrabā, tā gruzd no iekšpuses un satiekot šo cilvēku, vienkārši ieraugot,iet vaļā pilnīgi viss,asaras līst straumēm,liekas,ka sirds atveras brīva, ir viss vienalga,pasaule var iet bojā, bet to cilvēku vairs atgrūst tu nespēj..jo esi izgājusi visu attīstības apli un sapratusi sev,ka Mīlestība (nevis Attiecības!!!!) ir lielākā Dieva dāvana-un- to ir jālolo.Tik ilgi,cik esi dzīvs šeit uz Zemes un ne tikai ..
jodo
Tā ir pieredze. Dažam laba, citam slikta. Kāds izdara secinājumus, kāds - ne. Viens mācās no tās, cits - ne vella nesaprot un kāpj vēlreiz uz tiem pašiem grābekļiem.
Visvieglāk ir tiem, kuri spēj paskatīties uz visu ar vēsu prātu un izmantot šo pieredzi kaut kam pozitīvam.
Un te nav nu nekādas saistības ar to, cik normāls vai nenormāls ir cilvēks. Ja normāls cilvēks ir bijis ar visu sevi iekšā attiecībās, bet viņu nodod, tad sāpes ir lielas. Tās tik ātri nepazūd. Protams, ka tās velkas līdzi. Vienalga cik stiprs esi un cik ļoti mēģini sevi mānīt, ka tas tevi neietekmē.
skuja Bieži bijušāstracinoši kaitē esošajām,,,,jo tās ir labākas,,,un iepriekšejai besis,,,,ardās pa ppppp,,,,,
Tigergarnele Hmmmm ...visu kas bija uztveru tikai un vienīgi kā manu neatņemamo un tik nepieciešamo dzīves pieredzi. Dzīve ir skaista un nav ko lūrēt pagātnē!
violinn
"" stimuls pierādīt, ka bez tevis labāk...""
Kam kaut kas ir jāpierāda? Viņam? Sev?
Rūgtums un aizvainojums jau ar laiku izbalē, pēc gada jau tik atmiņas dzīlēs vari pameklēt šīs izjūtas. Ja metīsies kaut ko pierādīt uzreiz, tad apburtais loks.:) Viss atkārtojas.:) Pārsvarā.
Ja no attiecību pārtraucēja puses...nu arī, iespējamā vainas sajūta izzūd ar laiku. Pagātne ir pagātne, nav tai vislaik kuprī jāļauj sēdēt.
Karamele1 Jebkas kas ar mums ir noticis dara mūs stiprākus. Ja jebkas , kas ar mums ir noticis dara mūs vājākus - tas ir jāizmet kā gruzis. Iedomājies, ka visi aizmainojumi, rūgtumi utml, kā mugursomiņas nēsā visu laiku sev līdzi.. vai maz spēj turēties kājās? Iesaku mēģināt iemācīties tās vienkārši nomest no pleciem.
Juris77 Katra cilvēka lielākais problēmu cēlonis ir viņš pats.Vecās attiecības velkas līdzi kā nevajadzīga lieta tikai tik ilgi kamēr tu tās velc līdzi. T.i. kamēr tu domā par to, tās ir ar tevi. Tas ir jautājums uz kuru tu pusi skaties - pagātnē vai nākotnē! Tiklīdz tu sāc skatīties uz priekšu tā tevi tās atmiņas vairs netraucē. Iedod savām smadzenēm pareizu virzienu ( uz priekšu nevis atpakaļ) un tās tiks galā ar "vecajām attiecībām".
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 48 (kopā 48) |
