Vienīgā bērna ģimenē sindroms, jeb ES GRIBU BŪT VIENA!

jaukais_saldais      Saņemies un noīrē pati 2istabu dzīvokli vai vismaz istabu, jo līgumiskas attiecības, kur pamatā ir nauda, ļoti ātri un efektīvi sakārrto visas lietas dzīvē. Vispār iesaku Tev domāt nevis par to, cik Tev grūti šobrīd dzīvot, bet domāt, kā pelnīt vairāk, lai ātrāk nonāktu pie mūsdienīga vismaz 2istabu mitekļa.

Teejas_malkotaja      Tas nav tikai tiem, kuri ir vienīgie bērni ģimenē!:) Man ar tas nepatiktu! Divi risinājumi - vai nu meklē atsevišķu dzīvokli vai citu dzīvokļa biedru. Gan jau ka esi izrunājusies ar blakus dzīvojošo, bet viņu tas neuztrauc. Un viss ir iespējams, ja baigi vajag:)

inito4ka      ...a parunāt ar ,,kaimiņu,, naff iespējams? Lai uzņem ciemiņus ,kad Tevis nav! Un ,ka piemēram māju kārtot ir ABU pienākums.
Es darītu visu,lai tomēr dzīvotu viena....

inito4ka      p.s. ja pie viņa DZĪVO kāds,tad visi maksājumi jādala uz 3.
iesaki!! tad redzēs,cik bieži kāds dzīvos :))))

Skaidrite_Leeninna      Katram ir vajadzīga savā privātā dzīves telpa, citam lielāka, citam mazāka, ir intraverti un ekstraverti un tam nav nekāda sakara ar to, ka esi vienīgais bērns ģimenē. Šobrīd Tu esi finansiāli atkarīga no kāda cita, tādēļ - vai nu ar kursabiedru jāvienojas par "iekšējās kārtības notekumiem", vai jāsamierinās ar esošo situāciju, vai arī jāīrē citur.

_Avia_      nu tagad būs tikai 2 nedēļas, kā nemitīgi tur kāds ir.. es saprotu, ka maksājumi ir lielāki utt.. es neesmu uz kašķi tendēta, bet visi to noraksta uz egosimu, ka esmu vnm viena un ka man grūti sadzīvot.. draudzene, kurai 3 bērni bija ģimenē.. saka, ka viņa līdzīgi visus skolas gadus dzīvojusi utt un nav nomirusi..
par to vairāk pelnīšanu būs pagrūti, darbs specifisks ar attiecīgajiem līgumiem, drīzāk jādomā kur mazāk tērēt, lai būtu dzīvoklim...

Effy      vai tad tev ir pienākum izklaidēt tava dzīvokļa biedra ciemiņus un vākt aiz viņiem?
nedomāju gan...
viss ir tavās rokās! piekŗitu inito4kai. pašai ir jārīkojas un jāliek saprast, ka tā viss nebūs. tāda sajūta, ka tu tagad ļauj sev kāpt uz galvas, ko arī ļoti veiksmīgi izmanto.

Tessa      nav tada vieniiga berna sindroma.vienkarshi nav normali daliit dziivojamo platiibu ar kadu citu pieaugushu cilveku,kursh nav dziivesbiedrs.pat kojas ir savi likumi un kartiiba.tapec,ja tev nav ieksha pateikt vinjam savas pretenzijas(argumentetas un pamatotas,bez uzbraucieniem,bet Jaaprunajas),tev ir divas izejas-iet dziivot citur vai paciest.

Kamija      1) samierināties un gaidīt, kad varēsi dabūt citu dzīvokli;
2) Lielajā dzīvē vienmēr ir kaut kas jāpiecieš ;) traks kaimiņš, īgna vīramāte, nelaipns darba devējs, ect.
3) sāc trenēties, kad Tev pašai būs ģimene un vairāk par 1 bērnu, jutīsies tāpat, jo bardaks garantēts! Kārtība un miers mājās būs tikai tad, kad bērni vasaras nometnē & vīrs komandējumā... :DDDD

_Avia_      uh, Jūs mani nomierinājāt.. runājot par kopā dzīvošanu pat ar draugu.. saskāros ar problēmām, ka vēlos kaut kut viena nolīst, lai neviena nebūtu tuvumā...
Kad vēlos izrunāties tas tiek uztverts.. tā, ka to pārējie uzskata par normālu un es esmu tā, kura neadekvāti uztraucās par savu privāto telpu un laiku.. laikam tiešām jāmeklē pašai sava vieta, lai cik grūti tas neliktos, šajā vietā pat izzīrēt neko nepiedāvā.. 1 sludinājums pusgadā, kas uzreiz tiek izķerts!

karbonaade      Izskatās, ka tas ir beigu sākums. Ja cilvēķi nav gatavi respektēt viens otru, tad nekas labs tur sanākt nevarēs. Meklē citu dzīvokļa biedru. Nopietni.
No jaunībs pieredzes - noīrē divistabu dzīvokli, tad meklē līdzīrētāju. Tajā mirklī noteikumus diktēsi Tu. Vismaz būs iespējams vienoties.

Kamija      meklē un atradīsi! pamaini sapņu dzīvoklim parametrus - cits rajons, citas ērtības (atbilstoši cenai, ko vari maksāt)... bieži vien tas, ko nemaz neceram par labu esam izrādās tik piemērots :)

pameklē citādāk - caur draugiem un radiem, vietējā nampārvaldē aprunājies ar tantiņām... publiskā telpā viss ir dārgs.

PS man arī pirmās attiecības ar māju kurā dzīvoja visi iespējamie draugi un radi pēc kārtas + suns izrādījās īsts pārbaudījums, bet pamazām piedod un atrod arī savus plusus un vietu, kur nolīst - pasapņot!

_Avia_      nu bet es saku Kamija, ka nav ko meklēt :) un te esmu viena, radi, draugi citā LV rajonā! :) ja būtu tas dzīvoklis, ko īrēt, paņemtu! :) es jau nerunāju par Rīgu, bet gan mazpilsētu!

Tigergarnele      Tev ir divi varianti:
1) meklēt kaut ko citu,
2) palikt turpat un mainīt savu attieksmi pret notiekošo, ja jau sarunas ar dzīvokļa biedru neko labu nedod.
Un pats svarīgājais NEPSIHOT! Jēgas no tā nav nekādas :-)

kritejs      Interesanti gan būtu uzzināt, kurā tad mazpilsētā nav neviena izīrējamā dzīvokļa :))
Tas ka labāk ir ar kādu kopā tas gan tiesa :)
Ja gribās pa lēto tad jāpacieš navaroti :)

Allegri      Kaads sindroms!? Nomierinies. Man ir liidziiga situaacija. Saakumaa vaacu, kaartoju, tiiriiju. Apnika. Mainiiju attieksmi. Negribu, nekontakteeju. Mana istaba - mana pils. Paareejaas maajas uzkopsjana sadaliita uz deguniem reizi nedeeljaa.

markess      Kas ta par tik divainu vietu,kur neviens neko neiziree?Man likas ka Latvija pilns ar tuksiem dzivokliem,kur irniekus gaidit gaida.

Lucy      Kura tad tā mazpilsēta ir, kur nevar noirēt dzīvojamo platību?Neticu,jo mazpilsētas jau nu ir patukšas un dzīvokļu ir,kā mudž.Pie kādas tantes istabu var noīrēt sliktakajā gadījumā.
NEPŪT PĪLES!

jodo      Dzīvo teltī - ahūni lēti:)

riks      ES GRIBU BŪT VIENA vai ES GRIBU paBŪT [arī] VIENA? kāds tur vienīgā bērna ģimenē sindroms - normaļoks.

_Avia_ kaut kas no abiem, es reti kad alkstu cilvēku sabiedrības :) nākamās atbildes