Piedot - nepiedot, aizmirst - neaizmirst?
Pateikt, ka piedod kādam, kurš tev nodarījis pāri, nav pārāk grūti. Taču piedošanas dziļākā jēga nav vārdos, bet sajūtās. Un piedot pa īstam - no visas sirds, ne visiem un ne vienmēr izdodas. Kāpēc tā?impotents iedzer meerinju un tad taa piedoshana kljuust vieglaaka..vinji nezina ko dara..DD
dallasa Laiks.
Lovetta da atslābsti...viss,ko darīsi būs pareizi...un kā dallasa teica-laiks dziedē visas rētas.
xZistance Tāpēc, ka aizvainojums pārāk dziļš. :P
tyu Mja... biežāk sanāk - piedot - neaizmirst. Jautājumi,kas sākas ar kapēc, parasti ir neatbildami.
niedriite Kurš ir teicis, ka vienmēr jāpiedot???? Tā tie "piedevu" vienā dienā sakrājas un tad . . .
Dewil Ja piedod, tad ir jāpiedod un jāaizmirst, bet kaut kādām pārmešanām turpmāk nākotnē vai strīda gadījumā-atkal vecas tēmas celšana augšā. Un ja tieku ļoti sāpināta, tad nepiedodu. Man nav jāpiedod cilvēkam, kurš nav to pelnījis. Un viss
Laimnese Piedot var visu,aizmirst pāridarījumu-nekad.Ja runa ir par krāpšanu,tad nepiedotu nekad.
greciga18 Jo lielākas aizvainojuma sekas, jo grūtāk notiek piedošanas process...Bet piedodot mēs paši sev izdarām lielu pakalpojumu...Piedot ir jāiemācās!!!
dulcineja ,,,ja nepiedod, tad pašai par to ir jādomā, ja piedod un palaid šo cilvēku prom, ari domas aiziet. Un nav jāmokās pašam, tas tikai un vienīgi savā labā;)
normiss Jums gan grūta dzīve.......
Malvine27 Tam vismaz ir vajadzigs laiks,lai piedosana izietu caur sirdi,bet ilgi mocities arii nav verts...
Vilma15 Jāpiedod, tad ja pāridarītājs ir lūdzis piedošanu. Ja liels aizvainojums piedod ir grūti, bet var. Ir grūti aizmirst aizvainojumu tas gan.
Metisa
Jā, reizēm gadās, ka tavā dvēselē izgāž grūti satīrāmu šmucspaini, it sevišķi, ja kāds kuram uzticējies...
Piedošanas vārdus pār lūpām, protams var dabūt. Kā bērnībā, kad oma nelaida spēlēties ar pagalma bērniem, kamēr nebija palūgta piedošana par sasistu krūzīti. Es nemaz to krūzīti nesasitu, bet ārā taču tikt vajadzēja. Tagad tie vārdi mani nez vai atbrīvotu, jo būtu tīrie meli. Sirds vienalga turpina neciešami sāpēt, un atbilde uz jautājumu - kā tu tā varēji man nodarīt, joprojām nav saņemta (jau vairs neattiecas uz krūzīti:-))). Visticamāk, tās nekad arī nebūs, jo vienkārši ir cilvēki, kuri tā mēdz rīkoties. Un laimīgs ikviens, kam izdodas nodzīvot dzīvi, nepielaižot tādus sev klāt.
Bet jāpiedod ir, taču lai staigā. Pēc iespējas tālāk. Turpmāk vairs nekādas bradāšanas pa tavu dvēseli. Sāp tik ļoti, ka šķiet neizturēsi? Izturēsi, ja turēsies no šī cilvēka pa lielu gabalu.
jozolsen Lai patiesi piedotu ir vajadzīgs ļoti liels iekšējais spēks un ne katrs to spēj.Būt pārākam un spēcīgākam.Atriebt ir daudz vieglāk.Lielai dakteris Laiks arstē visus.Atmiņa cenšas nepatīkamo izmest un pēc gada jau nebūs tik saasinātas atmiņas.
KONSUL Piedot un aizmirst!!!!!!!!!!! bet izdarit secinaajums.
skumjasaciis Nemaz nevajag visu piedot. Pašcieņu nedrīkst zaudēt.
Vucis
Piedot vai nepiedot, tā ir mūsu izvēle. Tas nav grūti, ja vien ir vēlēšanās.
Bet aizmirst? Ja tev ir recepte - padalies. Lai kā arī gribētos, atmiņas uzpeld pašas, pilnīgi ne no kurienes, rokas sažņaudzas dūrēs un kaklā iesprūst kamols. Bet ausīs čukst zemapziņa: "šitas jau ir bijis, ir pieredzēts - būs slikti, būs slikti."
Land_of_Dreams saprast, kāpēc tā notika, kas no situācijas pašai bija jāiemācās, pateikt paldies par mācību un iet tālāk.. Tad tie paši grābekļi vairs ceļā negadīsies. Ja turēt sirdī aizvainojumu, vai augstprātīgi vērtēt un tiesāt otru un tad visžēlīgi piedot, tad tādai pat pieredzei būs jāiet cauri vēl un vēl...
kiwibbc9 Ir nodarijumi,kas nav japiedod.
Next_contestant viss atkarigs, cik augstu sevi verte, lidz ar to ari pashvertejums un aizvianojums spele lielu lomu taja.. ja Tu juties pasha augsha, Tev pie kajas, kas tur... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 43) | nākamās >> |
