Meliem īsas kājas, vai tomēr nē?

0000      Aldimator, reāls case:
Sieviete, kas ir jūtīga un emocionāla, mēra apģērbu, tu redzi pēc acīm, ka viņai tas patīk un viņa to ļoti ļoti ļoti grib. Izskatās ok, bet tev nepatīk. Nu nepatīk un viss, pat nezini kāpēc. Viņa prasa tavu viedokli, un konkrēti "nu kā?"
Ko atbildēsi?

aldimators      OOO nu pateikšu kā ir ja viņa jūtās labi tajā un tas dara viņu laimīgu lai ņem ciet,bet man tas nerrullē un viss.lai nu pati izlemj.Dilēma

jozolsen      Nemelot šodie?!!Tad jau pasaule ietu bojā.Tas ir cilvēcīgi,jau no bērna kājas.Bērns sāk melot ,lai izvairītos no soda,arī fantazē un izdomā.Paug lielāks,melo ,lai gūtu pašlabumu.Iedomājos vienu dienu,bez meliem,mati ceļas stāvus,bankas sabruktu,ekonomika nepārdzīvotu tādu triecienu.Mūsu liekulīgajā izlikšanās pasaulē ,meli ir pat nepieciešami,lai izdzīvotu un dzīvotu.Par pārējo,lai rūpējas katra sirdsapziņa.

dviiniite7      pārmērīgs tiešums un taisnības teikšana samazina draugu daudzumu, bet pavairo īstu draugu esamību.....

.... meli ir gļēvu cilvēciņu nodarbe..... neko citu taču tie nespēj.....tādi mazi, niecīgi Minhauzena radinieciņi..... , kam tādi vajadzīgi?

riks      un kā pati domā?

mieru_tikai_mieru      nemeloju, ir pat aizdomas, ka vairs neprotu. Tomēr arī patiesību iespējams pateikt ļoti dažādi. Un uz savas ādas esmu pārliecinajusies, ka visneticamākā ir balta patiesība.

SNIEGBALTITE_      Patiesība ier vērtība un tā stāv pāri visam, ta ka veinalga labāk nebūt muļķa lomā un zināt patiesību, nekā dzīvot melu un ilūziju pasaulē. Dzīve ir pārāk īsa, lai sevi šādi maldinātu.

garaamejoshais      d kaadas muljkjiibas... melot ir normaali un mees ikdienaa to daram ljoti daudz, pameegjiniet pasekot cik juus dienaa melojiet

bezdeliiga      piekrītu diivainiite7

vieglākais, ko cilvēks var izdarīt, ir samelot, lai piesegtu savu pakaļu vai it kā pasargātu otru cilvēku.. Tā ir nevis pasargāšana, bet otra cilvēka necienīšana un parādīšana, ka nepietiek dūšas un prāta, lai pateiktu visu, kā ir. Taisnību var pateikt arī nepazemojot, nenoniecinot, bet gan atklāti, bet korekti. Vajag tik prast.

Jā, protams.. melošu, ja teikšu, ka nekad man nav sanācis kādam kaut ko samānīties. Bet es ar to nelepojos un šajās situācijās pati jūtos kā zaudētāja, jo redz apzinos, ka man nepietika drosmes un atbildība, lai pateiktu visu, kā ir. Un agri vai vēlu jebkuri meli "uzpeld" gaisā.. un beigās tas pavēršās pašam pret sevi.

bezdeliiga      aldimatoram žetons ;)

Robsvells      meli trennē atmiņu, to nenoliegsi!

Lucy      Tiešums,taisnīgums ir tā lieta ko nevaru noturēties.Mana mēle ir mans ienaidnieks reizēm.
Par meliem,hmm ir reizēm jāpamelo,bet es meloju reti,es labāk noklusēju vai pasaku tiesi acīs.
Lai nu spardās,kož vai neieredz,tāda nu lūk es riebīga tieša esmu!
Varu arī vnk ignorēt.

laura1967      meloju, cik tik varu-dzīves patiesība

_ladybird_      Nu neprotu es melot:) Esmu diezgan tieša un patiesības teikšana vienmēr un visur ne pie kā laba nenoved. Tapēc esmu iemācījusies vnk visu neteikt, lai nebūtu jāmelo:) Jo meli agri vai vēlu atklājas...tas gan...

Elizabete_2      nemeloju, bet ja vajag , tad noklusēju, tas nav viens un tas pats....ir brīži, kad labāk nepateikt...mana bijusī vīramāte līdz šodienai nezina, ka mēs jau vairāk kā desmit gadi esam šķirti..viņa ir vecs, slims cilvēks un dzīvo ārzemēs un lai viņu pasargātu no liekiem pārdzīvojumiem, mans bijušais ir mūs palūdzis viņai neko neteikt...turpinām ar viņu kontaktēties pa telefonu , kā arī bērni pa šo laiku, vairākas reizes ir viņu apciemojuši...jā, mēs visi izliekamies, jo mēs negribam būt tie, kas iedzīs pēdējo naglu viņas zārkā...nepatīkami tas viss, bet tā tas viss ir izvērsies....tāds bija bijušā vīra lēmums un mēs to atbalstījām...

gertrude      lai melotu, jābūt labai atmiņai, kas, kuram un kā ir samelots

_Krasula_      Nezinu, vai kājas ir īsas,- noteicošā ir to veiklība. Bet vispār neciešu melus tikpat lielā mērā kā solījumu nepildīšanu. Ja pati tieku "piespiesta pie sienas", tas ir, esmu situācijā, kurā negribas vai nav vēlams teikt patiesību, visbiežāk mēģinu izlavierēt, apiet jautājumu. Jeb klusēju kā zivs.:)

violinn      Dažādi. Ir blefots acis nemirkšķinot. Ar patoloģiskiem meļiem grūti, nevar nemaz uzticēties, tā ar jāpieņem tas cilvēks. Nezin kāpēc traki jāmelo, laikam sists bērnībā par daudz.
Bet tie mūžīgie savas taisnības un patiesības spraudēji, kur vajag un nevajag, man ar ne visai. Mana taisnība var atšķirties un tad nu gribas to cilvēku pasūtīt piecas mājas tālāk ar to savu tiešumu un taisnību. Saasināta situācija uz līdzenas vietas. Kā likums, šiem tiešajiem, takta vai situācijas izjūtas nav nemaz.
Izņēmums var būt cilvēks, kura viedoklis man svarīgs, var pat nebūt tuvs.

mis_parkere      Attiecībās nemeloju,negribas stulbuma dēļ zaudēt uzticību.Citiem,kas man neko nenozīmē,jā,varu arī samelot,bet arī ļoti reti.

wildangel      violinn, sanāk tā, ja saprot, ka cilvēks runā muļķības(Tavā skatījumā), un vēl Tev pajautā: "vai ne, man taču taisnība?" - Tev viņam jāpiekrīt, nepasakot savu patieso viedokli. Neatbildēt arī nevar, jo ir uzdots jautājums.
Manuprāt tā ir divkosība, totālā liekuļošana...un tas ir noželojami.

Viedokli/citu taisnību var uzklausīt vai arī neuzklausīt, bet tas absolūti nenozīmēt to, ka tā ir jāpieņem, respektīvi - katram ir tiesības izteikties, neuzspiežot savu skatījumu citiem.

violinn wildangel...Tu ko?
Ja uzbur ainiņas, tad nelien ar to, kā es būtu rīkojusies. Es neesmu tu. Un fantazēt vari mani nepieminot.
Man ir katrai situācijai... nākamās atbildes