vairākas laulības
Ir sievietes/vīrieši, kas savas dzīves laikā iestūrē laulības ostā 3, 4 un pat 5 reizes. Kas tam par iemeslu/vainu? Vai tas ir apsveicami/nosodāmi?primats Kas Tev par daļu, sāc stūrēt un pec laika sapratīsi.
Closing_Time iemesls piedzerties un pārgulēt ar kāda līgavu, tas ir jauki.
Milestiba
Manuprāt, tas ir normāli.
Jo cilvēki mēdz kļūdīties un mēdz mainīties.
EIZHENIJA_FINKA Henrijs VIII uzskatīja, ka tas ir ļoti pat normāli...:)))
sandra1111 svētki, svētki,,,tas ir tik saviļņojoši,,,,
cilveex Tie ir sarežģīti jautājumi uz kuriem ir iespējams atbildēt plaši un gari un arī ļoti īsi. Jautājums uzdots īsi, arī atbilde īsa, bet ar "iznesienu - sociālekonomiskā vide(sistēma), laulības šķiršanu ir padarījusi ļoti vienkāršu tās sekās, tas attiecas gan uz ekonomiskiem, gan sociāli-morāliem, gan psiholoģiskiem aspektiem. Laulības šķiršana ir kļuvusi par ērtāko izeju no neizbēgami IKVIENĀ laulībā sastopamajām smagajām problēmām, tā vietā, lai tās risinātu, ir izveidots mehānisms jautājuma noņemšanai no dienas kārtības vispār. Tas patīk gan tautai, gan vadītājiem. Vienotā dziesmā, tā sacīt. Tas, ka tieši tās pašas, identiskās problēmas atkārtojas nākamājās laulībās, ir likumsakarība tam, ka iepriekšējā laulībā netika atrasts veids kādā risināt nepieciešamo. Laulību, to kurā ir dzimuši bērni, izšķir vairs nevar vispār un nekā, tikai formāli.
Malvine27
Bet vai ir apsveicami nest savu krustu visu dzivi,dzivot peleku ikdienu,ar prieku iet no majam nevis uz,pildit kaut kadus pienakumus...un tas viss tikai tadel,ka tev ir ta saucamaa gimene.Kuram no ta prieks un laime,visi parvershas par nervu kamoliem,kuri savas dusmas izgazh apkartejiem.
Virs nav un nekad nebus radinieks!
edora Kam - iemesls pucēties , kam - iedzert , kam - izrādīties , pierādīt ko ...bet kāds(a) citādi nevar , nemāk , negrib ... drīzāk jau , laikam , apsveicami , nekā nosodāmi .
riita_kafija Man ar tādiem cilvēkiem bijusi visai maza saskarsme, bet personīgie novērojumi liecina, ka tie vienkārši ir ļautiņi, kas nespēj būt vieni paši. Vāji radījumi, kuriem vienmēr vajadzīgs "tas otrais" pie sāniem.
VECA_PIEPE
Man patīk šis izteikums par uzkāpšanu uz grābekli, to pašu grābekli var pieminēt arī oficiālu laulību reģistrēšanā un oficiālu laulību šķiršanā. Esmu uz šo grābekli uzrāvusies divas reizes, nu visiem spēkiem šim grābeklim metu līkumu. Bet ļoti daudziem šis laulāšanās grābeklis ir kļuvis par atkarību, viņi tam kāpj virsū nepārtraukti arī 4 vai 6 reizes.
Gribētos ieteikt visiem grābekļu lietotājiem, uzmanīgāk padomāt, kur nomest dārza inventāru, kā arī uzmanīgāk skatīties, kur spert savus soļus.
babyjag a nav taa, ka pashi izvelas kljut par tadiem? nu piem ir "sliktas gimenes", "pretigie viri", "kaskigas sievas", utt. - a kur vini rodas? Jus parasti precaties piespiedu kartaa, es nesaprotu? nu ka cilveks var tik radikali mainities, lai klutu par ienistamu? vai tad tapec kopigi sapnji un to piepildishana isteniba nav nemaz tik mazsvarigs kopdzives aspekts? cik mazjutigam, bez intuicijas un ar cik biezam roza brillem ir jabut, lai nemtu pirmo, kas pagadas, neanalizejot tuvak - deres vai nederes, kadi busim pec 20 gadiem? ai, apprecejos, jo visi ta dara, nesanaca, jo negribeju iespringt, otrs izradijas duraks, labi, chau, nemu nakamo? wdf?
chentaluluu
Nenosodu tos, kas ir vairākas reizes kāpuši uz šī grābekļa (pati to darīju). Tik daudz un dažādi apstākļi ir kāpēc tas šķiet kā vienīgais izejas variants.
Reizēm vairākas reizes būt laimīgai uz kādu brīdi ir labāk nekā visu dzīvi nelaimīgai un vienai neskatoties uz to, ka it kā ir vīrs.
Jā, nav labi kāpt uz grābekļiem, bet...kurš tad apzināti to dara.
Ar gadiem mēs daram aizvien mazāk muļķību, toties arvien kvalitatīvākas...
Adamsone Ja pieņem, ka laulības slēdz debesīs, tad tas ir slikti. Ja pieņem, ka laulība ir noteikta institūcija, kas laika gaitā mainās, tad neredzu nekā nosodāma. Tikai bērniņu žēl...
Mezhavecis Ja galvā zāģu skaidas,tad nepielec ne pēc pirmās,ne piektās reizes.
Ingaxx Interesanta dzīve tādiem! No tādiem cilvēkiem vismaz nesagaidīsi tekstus iekš oho, ka laulībā nodzīvoti 17 gadi un ar sievu/vīru jau kļūst grēks mīlēties, jo tiek uztverts kā ģimenes loceklis, nevis partneris, kas tiek anketās šeit definēts kā: ģimenes stāvoklis - precējies! Meklē - sievieti seksam, nenopietnām attiecībām!
orange
ja reiz 2-5-...10 pastāvīgas attiecības ir mūsdienu realitāte, tad tiesisku un ekonomisku apsvērumu dēļ ir saprātīgi tās attiecīgi noformēt un reģistrēt ar laulību līgumu. Uzskaitīt attiecībās sastāvošo ekspektācijas, tiesības un pienākums, līguma termiņu, pirmstermiņa attiecību izbeigšanas nosacījumus.
Attiecības ir daudz būtiskāka dzīves daļā kā kaut vai kādu telpu īre, bet Nomas līgums būs sadrukāts uz 5-6 lapām, kurpretim attiecībās paļaujās tikai uz partnera godaprātu. Naivi.
Ilona7 Tā kā pati esmu viens no tiem smagajiem gadījumiem :), arī šķiršanās iniciatore, varu padalīties pieredzē. Sākumā cilvēki, kad uzzina, ir šokā, saka: ai, ai, ai, kā tu tā varēji! Bet vēlāk piekrīt, ka mana rīcība ir pareiza. Par bijušajiem ex vīriem neteikšu neko sliktu. Visādi labi cilvēki, labi būs sievietēm, kas ar viņiem būs pēc manis, izņemot - mani :) Ja jūtas beidzas, parādās dažādība dzīves uzskatos, naudas lietās, rodas skaudība, ka sieviete kāpj uz augšu, un vēl šis tas - labāk aiziet laicīgi, lai nepaliktu par ienaidniekiem uz mūžu. Nevis naktī gulēt blakus un kalt slepkavnieciskus plānus. Un aiziet stiprākais. Tiešām, nav jēgas nodzīvot (eksistēt) līdz sudrabkāzām un zelta kāzām, sabiedrības, zīmoga, bērnu dēļ... Ar bērnu arī ir runāts, ka vecāki viņam paliek vecāki jebkurā gadījumā, arī šķirti. Bērni izaug un lielos vilcienos viņiem vienalga, vai vecāki kopā vai atsevišķi. Ir runāts ar tantukiem (man vispār patīk runāties ar veciem cilvēkiem), kas nodzīvojusi mūžu kopā, kam dzīvē bijis visādi - vīrs krāpis, dzēris, arī roku pacēlis, bet vecumā nomierinājies un tagad staigā uz kapiem, bet atceras tos labos puišus, ar kuriem varēja būt, bet nebij, jo pienākums augstāks par visu, un dzīve garām, nu jau neko vairs...
garaamejoshais Ne apsveicami, ne nosodaami, nav jaabaazhdeguns cita provaatajaa dziivee
nenopietninopietna2 Katrs dara kā viņam tīk. Es personīgi, par tādiem pasmaidu. Ja patīk šis kāzu process, lai tik darbojas! Nav vairāk viduslaiki, kad obligāti vajadzēja laulāties, lai dzīvotu kopā. Un visi jau nav prezidenti, kam būtu jāievēro etiķete. Mantiskās lietas var sakārtot pie juristiem. un nekādas problēmas...
I_am_so_
piekrītu tam, ka to nevar izdomāt un saprast, apprecoties savos 18mt, ka rozā brilles nokritīs, kaismīgā jūsma noplaks un tad to vietā ģimenē jāveido citas saites un jūtas. tam es ticu un to vēl saprotu, ka tad arī pirmā laulība pēc 5-7 gadiem savos ~ 25os tiek šķirta.
to, ka nu jau savos 35mit cilvēks vēl joprojām to nesaprot un arī tad apprecas, šķiras, un atkal apprecas un atkal šķiras - nē, nenosodu, bet to es vairs arī nesaprotu un nespēju pieņemt. principā arī šeit cenšos izvairīties no saskarsmes kā ar precētajiem, tā arī ar tiem, kas precējušies/ dzīvo šķirti un arī salīdzinoši nesen šķīrušamies, kuri jau atkal gatavi stūrēt citās gultas attiecībās (bet vai precēs?! :)))).
savos 30mit un pāri ir jau jāsāk domāt. jāuzņemas atbildība par to, ko iesākt ar šo laulības institūciju, kad iespējams sākotnējā jūsma un kaisle jau aizies pa pieskari. :)
mYmra Varbūt uzjautā konkrētajam objektam, kāpēc viņš tā dara. Un neaizmirsti kārtīgi nokaunināt, jo tas ir nosodāmi. Ja reiz aprecējies, ir jādzīvo līdz nāve jūs... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 31) | nākamās >> |
