Vairaku paaudzju dzivosana kopa,par un pret?

Gribetu dzirdet savu tautieshu viedokli par sho jautajumu pec taa ka noklausijos kategorisku spriedumu par angliem,kuri nemil savus vecakus,jo tie te vairumaa dzivo pansionatos.Tagad nak prata dadzkart Latvija dzirdetais,ka veci cilveki nevienam nav vajadzigi un to saka vecishi,kuri dzivo lielas gimenes.Vai liela gimene vienmer ir garants ari milestibai,sapratnei?Lielako dienas dalju vini vienalga ir vieni,parejiem darbs,macibas,citas intereses un varbut pansionatos viniem ir interesantak,vinji nav tik vientulji?

Closing_Time      senie latvieši veda uz mežu , badā mirt

elzii      Muļķīgs uzskats, ka pansionātā ir tikai tie, kas nevienam nav vajadzīgi.. tā bieži vien ir pašu veco cilvēku vēlme tur būt, par viņiem tur parūpējās, ir kompānija, nav garlaicīgi. Tas ir normāli.
Tā ir saprātīga vēlme vecumdienās nevienu negribēt apgrūtināt.

Biktstevs      viss atkarigs no ta,kadi ir gimenes pamatvertibas principi,ko ir ielikusi vecaki berniem. kas tiek nodots no paaudzes paaudze. tas tad ari nosaka attieksmi,starp berniem un bernu berniem. jo ka cilveks mazs tad par vinu rupejas,jo vecaks cilveks,krietni gados ir tads pats,par ko jarupejas. ieliksana pansionatos vai citur,ta ir atbildibas novelsana no saviem pleciem.

cilveex      Bija reiz viens tantuks, ome, gadi... nezinu cik... 80, 75. Cik var spriest, tad lielākais viņas notikums notika sestdienu rītos, kad tantuks nopirka vafeļu torti un salcuku un brauca pie meitas un mazbērna paviesoties uz pāris stundām. Kā jau tas tik bieži nākas, cilvēks citādi ir viens kā ozols aramlauka vidū. Meita izbrauca prom un tantuks nomira arī pēc īsa laika. Cilvēki spriež, ka bija pazudusi jēga eksistēt vispār. Vairs nebija kur braukt, nebija nedēļas nogales, kuru gaidīt. A varbūt bija citi iemesli. Kas to lai zin, kāds pamats stõrijam bija patiesīā.

riita_kafija      Man ir vēl nepierādīts viedoklis par to, ka patiesi sirsnīgas un tuvas attiecības ar vecākiem ir vieglāk uzturēt, dzīvojot atsevišķi. Tā kā, dzīvojot kopā, tam jāpieliek zināmas pūles, ir skaidrs, kāpēc tik kārdinoši izvēlēties vieglāko ceļu...

Decijs      blakus dzivoklii var un netraucee

Milestiba      Manuprāt, problēma ir tajā, ka veci cilvēki ir pieraduši strādāt, nevis dzīvot sev un tāpēc, kad viņi aiziet pensijā, viņi sāknevis radoši dzīvot, bet dzīvot bērnu dzīvi, iejaucas tajā un traucē.
Ja vecais cilvēks sevi mīl, dzīvo laimīgi un radoši, viņš nekad nekļūst par traucekli.
Maniprāt, tā vientulība un sūdzēšanās ir viņu IZVĒLE justies tā.
Bet ja viņi to saprastu un mainītu savu dzīvi un attieksmi, visiem būtu labi.
Te nav vecu cilvēku problēma, te ir cilvēku pašpietiekamības problēma.

flame528      Manuprāt,ir tikai dabiski,ka ģimenē dzīvo vairākas paaudzes,šī kombinācija vērtīga katrai no paaudzēm,vecvecāki vairāk laika var veltīt mazbērniem un nesteidzoties mācīt dzīvesgudrības.Protams,cik cilvēku,tik arī pieņemamu variantu,bet nedomāju,ka vecīši labāk jūtas pansionātā,kaut arī viskrutākajā,Redzēti Latvijā dažāda līmeņa šī profila iestādes,ir arī tādi pansionāti,kurā uzskatu,ka dzīvot nav iespējams,tikai eksistēt.

Just_      Tad jau labāk nomirt vēl spēka gados, nekā vecuma galā sagaidīt, ka esi tuviniekiem par nastu, ka tev jāpamet viss, kas mīļš un dārgs, un ar pāris pekelītēm jāpārceļas uz istabiņu mājā, kur blakus mīt tādi paši nespējnieki. Laikam jāsāk savlaicīgi domāt par nelielu ciānkālija krājumiņu vecumdienām.

sibika      Radniecība vēl negarantē mīlestību. Diemžēl. :((

Moonlight_shadow      Par jautaajumu kaa taadu- Vairaku paaudzju dzivosana kopa,par un pret
--------------------------------------------------------------------------------------
Esmu pret.
Neiet runa par konkreetu periodu, kad beerni ir mazi un dziivo kopaa ar vecaakiem.
Ir redzeeti varianti, kad vecaaki beernus "neatlaizh" un gadiijumi, kad pieaugushi "beerni" ap 40 gadiem parazitee pie senchiem un traucee vinju dziivi.
Par gadiijumiem, kad cilveeks ir gados un viens. Situaacijas ir dazhaadas,+ jaanjem veeraa cilveeka veseliibas staavokli. Ja tas nav spiidosh, tad, vairaak kaa droshi, ka shis cilveeks tiks apruupeets pie kaada no jaunaakaas paaudzes.

tiritomba_a      ... Bet iedomājieties situāciju - divistabu dzīvoklis, kurā dzīvo divas ģimenes - divi veci cilvēki, un veco cilvēku bērns ar savu ģimeni, kurā arī ir viens vai pat divi, bērni.
Jā, protams, kamēr jaunie pelna naudu, tikmēr pensīši iepērkas, gatavo vakariņas, pieskata bērnus, vai iet tiem pretī uz skolu, uzkopj dzīvokli. Tomēr atklāts jautājums - vai nosacītos 22 kvadrātmetros ir ērti uzturēties 2 lieliem un 2 maziem cilvēkiem? Kad būtībā vajadzētu tik daudz istabu, lai katram ģimenes loceklim būtu viena istaba, vai vismaz pusistaba.

Esmu pret. Man tas nepatiktu - dzīvot kopā ar vecākiem

slieks      Mūsu mājā visas paaudzes vienmēr dzīvojušas kopā. Vietas ir pieticis visiem, katram bijuši savi ierastie pienākumi. Protams, vecīšiem vienmēr gribas vairāk uzmanības un viņi par šo un to papukst, bet tas ir normāli. Mēs arī tādi būsim...

kokote      Tāds klasisks piemērs (atbilde) ir Blaumaņa Indrāni...un skolā man savulaik mācīja, cik tas dēls liels maita, kā tēvu negodāja un tā, lai gan reaitātē dēlam bija moderns tirgus skatījums uz savu īpašumu/biznesu un viņš biaj viens prātīgs vīrs...tas tā vienkārši bez jebkāda zemteksta...
Jautājumā par kopādzīvošanu primārasi ir dzīves telpa... Kā melansi princis teica: blakusdzīvoklī (vai tas ir reāli dzīvoklis vai privātmāja, bet tad arī ar savu ķēķi katrai ģimenei) - tad ideāli, jo ģimeniskums, rūpes vienam par otru- tās ir pamatvērtības, kuras nevar bērniem citādi ieaudzināt, kā tikai ar ikdienas piemēru..un tas kā katrs izturēsies pret saviem vecākiem un liks mazbērniem tā izturēties, tas noteiks arī to, kā bērni vēlāk pret vecākiem izturēsies...
Ja nav šādas privātuma iespējas kopāesot, tad arī esmu pret...katram ir jāspēj veidot savu privāto dzīvi

Just_      Nu, ja jaunie cilvēki līdz divu bērnu sadzīvošanai nav spējuši nodrošināt sev kaut ko vairāk par istabu vecākiem piederošā divistabu dzīvoklītī, tad vietu nabagmājā ir pelnījuši viņi, nevis vecīši.

Adamsone      Ja angļi nemīl savus vecākus, tad droši vien vecāki nav mīlējuši angļus.
Pie normālas apdzīvojamās platības un veselā saprāta laikam tāda kopdzīve ir iespējama. Bet pārāk bieži vecie cilvēki uzkundzējas, diktē savus noteikumus vai sliktākā gadījumā kļūst galīgi absurdi. Viens piemērs - vectētiņš uzņēmies savrupmājas kurinātāja pienākumus. Rezultātā sešu cilvēku ģimene pa dienu salst, bet naktī tur logus vaļā, jo viņam tā patīk. Nav ietekmējams, tā tas iet gadiem, kamēr visiem apnīk un pēc pamatīga skandāla kuriķa darbu uzņemas cits. Kāpēc gadiem - jo pret vecākiem jāizturas tā, kā gribat, lai bērni izturas pret jums...
Veciem cilvēkiem, bērniem un suņiem ir jāzin sava vieta un jāapzinās savas iespējas, bet noteicēji ir tie, kas strādā, gādā un atbild par visiem. Pilnīgā nejēgā ir situācija, kad vecāki ir pārnoslogoti ar dabu un savu bērnu audzināšanu un tad vēl untumainie veči...Ja ir saprātīga dzīves kārtība, tad var cerēt uz mīlestību un rūpēm.

atenii      Lai dzīvotu kopā, jābūt plašam dzīvoklim vai mājai, lai katram būtu sava privātā telpa. Laikam visideālāk būtu dzīvot tuvumā. Kad cilvēks kļuvis vecs un nespēcīgs, protams, vislabāk būtu dzīvot pie bērniem, kas var sniegt atbalstu un aprūpēt.
Un cilveex ir iekomentējis tā... :(( Atcerējos savus vecīšus. Viņi vienmēr, kad braucām prom, jautāja : "Kad tagad atbrauksiet?" Un tādi bēdīgi, bēdīgi bija. Būtu tad tagadējā saprašana daudzko darītu savādāk.

Ieklausos      Uzdodiet šo jautājumu saviem vecākiem! Par savējiem es droši zinu - viņi vēlējās nomirt savās mājās. Šo viņu vēlmi, lai cik fiziski grūti tas bija tēva slimības dēļ, izpildīju. Man tā šķita pašsaprotama. Pansionāts lielākoties ir labs variants vien tad, kad ir bezizejas situācija.

Kamija      Domāju tā ir dzimtas tradīcija ;) es vēl tagad nevaru sev piedot, ka neaizbraucu pie omas, pareizāk sakot nepaguvu... braucām bieži, bet tieši to brīdi nesajutu, likās, ka ome taču nevar tā uzreiz nomirt... Atceros svētdienas rītā piecēlos, lai brauktu pie omas, bet tēvs saka, ka oma tikko aizgājusi... kopš tā laika vairs neko uz rītdienu neatlieku! Bet man taču bija laiks arī iepriekšējā vakarā...

Paldies Dievam nezinu nevienu, kam ome vai opis pansionātā. Pati gan laikam labāk ietu uz pansionātu, man kristu uz nerviem, ka kādam par mani jārūpējas, ka es saviem bērniem par apgrūtinājumu būtu... A tur man būtu kompānija, dambreti vai zoli uzrautu... par valdību un izlaidīgo jaunatni šķendētos, domu biedri - tā teikt :))))

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010