Tukšums
Stāsts tāds, sarakstījos ar vīrieti dažus mēnešus un tad nolēmām satikties. Pēc šī randiņa jūtos pievilta. Vīrietis runāja bez apstājas, es neko nevarēju pateikt ne iebilst. Nerespektēja manu viedokli, neņēma vērā. Nekas neatlika kā klausīties. Pēc šī randiņa jūtos kā emocianāli iztukšota. Nezinu ko viņš ar to vēlējās panākt, bet man izveidojās antipātijas un nepatika.
ezhuks2009
ja neinteresē par tehniku, tad kamēr šis ievelk elpu, varēji šaut ārā kaut ko "pro ļubovj" :))
Ja viņš būtu visu laiku klusējis, sarcis un acĒs skatījies, ar` nebūtu nekādas jēgas. Pievienojos iepriekšteiktajam- nekreņķējies, tā veidojas pieredze...:)
snamlet Jau pēc vienas-divām vēstulēm var saprast, kāds ir cilvēks, kurš tev raksta, ko vēlas otram pateikt. Sarakstīties mēnešiem ilgi ir bezjēdzīgi un bieži vien no katras puses sanāk tikai tāds monologs, nevis dialogs. Tikai satiekoties, dzird un klausās acis, ausis, mīmika un žesti un saproti, būs vai nebūs sapratne un kopēja valoda.
Megini Secinājums - nav ko tik ilgi sarakstīties :-)
giza13 Ja jau nepatika, tad visu esi noskaidrojusi.Reālā dzīve ir pavisam kas cits nekā vienkārša sarakste.
leja
Baidās no taviem jautājumiem jo vajadzēs atbildēt.
Nevēlas dzirdēt tavu viedokli jo saviem uzskatiem patiesībā nemaz netic.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 45 (kopā 45) |
