Cilvēki, kas izauguši pie vecvecākiem?

_Biezaa_vecmaamina      Taadaam iipashaam domaam jaabuut? kaut kaads sviests! Buutu labaak paprasiijusi kaadas domas par narkomaaniem kaut vai...

leitnants_Shmit      ....nu man ir labas domas......

tiritomba_a      ja to tā īpaši uzsver un pats indivīds kultivē viedokli, - ak, nabaga bārenīte, kā tev dzīvē nav veicies, tad jā, - tieši tā arī domāšu, - nabadzīte, dzīvē tik ļoti sevi paspējusi žēlot, ka neko vairāk par pašžēlošanu nav iemācījusies.
no tādiem labāk pa gabalu, - kā uzsēdīsies uz kaklā un vampīrēs, tā vairs nost nevarēs dabūt.

Lucy      uiiiiii nu galvenais lai labs cilvēks.
nu kur tik dumi ko var jautāt.....

Palomino      Tādas pašas, kā par tiem, kas izauguši pie vecākiem + viņam/viņai paveicies, jo bārenis bijis vajadzīgs kādam radiniekam un nav nācies uzaugt uz ielas.

mieru_tikai_mieru      domāju, ka viņiem ir paveicies. Citi pēc vecāku nāves nonāk bērnu namos, bet uzaugt pie vecvecākiem - tā tomēr ir ģimenes dzīve, attiecības ar tuviniekiem.

Just_      Kā Oskara Vailda lugā "Cik svarīgi būt nopietnam" teica kāda lēdija: "Pazaudēt vienu no vecākiem ir negadījums, bet pazaudēt abus - tā jau ir nolaidība."

Weejainaa_      Cilvēks kā cilvēks....Svarīgākais ir kā katrs cilvēks pats uztver dzīvi kā tādu...

violinn      Ja es iepazīstos ar kādu cilvēku, tad runas par vecākiem var nebūt vispār. Kaut kā nedomāju, ka mana vizītkarte būtu - kas mani ir audzinājis.
Ja tā dziļāk padomā par šo lietu, tad varbūt uzrodas kāds žēļums, ka tā, ka cilvēkam nav bijušī vecāki, bet līdzīgi es domāju arī par tem, kuriem vecāki despotiski, nesaprotoši, kuriem tikai viens no vecākiem. Ir vēl variants, ka bērnus audzina vecvecāki vecākiem dzīviem esot, tikai dikti aizņemtiem.
Vienvārdsakot, saistošs ir pats cilvēks. Kā viņš ir audzis...ja ir vēlēšanās, var parunāt, ne vairāk.

Una1979      Runa par to ka ir aizspriedumi dažiem cilvēkiem. Te nav runa par žēlošanos vai kā citādi.

Tessa      nav aizspriedumu.Ohlobistjinu arii audzinaja vecvecaki,tiktu klat,noprecetu nedomajot:DD
es skatiitos uz cilveku un ta ornitologjiju galva.nevis secinatu par kaut ko tapec ka.

eugen      ..aaaa [eju mekleet aalinjgji atradiisju atpakalj nebuusju]

edding      Ja viņš uzaudzis bērnu namā,es stipri padomātu,vai manai izvēlei jākrīt tieši uz viņu.

_Biezaa_vecmaamina      Aizspriedumu nav, mani arii audzinaaja vecvecaaki. Man ir aizspriedumi pret viirieshiem, kurus mammas audzina vienas pashas, tur nu smagi jaaskataas...

selavi_5      Dažkārt ir vecīgsnēja domāšana, bet zīmogu gan nedrīkst uzlikt, jo neviens ne pie kā nav vainīgs. Katrs cilvēks ir individualitāte neatkarīgi no tā, kur un kā audzis. Jebkurā dzīves situācijā ir cilvēki ar izņēmumiem attieksmē pret dzīvi. Te jāizskata tieši tava sāpe.

p_p      statistikai - man nav aizspriedumu

arī statistikai - man ir aizspriedumi pret aizspriedumainiem cilvēkiem

KONSUL      un kadam domam butu jabut????! manaa attieksmee tas NEKO nemaina! Nenostadi sevi pati upura lomaa - luk, taa ir vienigaa doma, kura radas pec shii jautajuma uzdoshanas!:)

riita_kafija      Kad es biju jauna, arī domāju, ka vecvecāku uzaudzinātie cilvēki ir jocīgi. Bet tas tikai jauniem esot, pēc tam jau vairumā gadījumu viņi paši dzīvē apbružājas un "labojas".

Ingaxx      Normāli cilvēki! reālāk turas pie zemes, kā te daža laba un nekad neesmu dzirdejusi ņaudam vai par dzīvi sūdzamies, ko biežāk dara papuča un mammuča pārlutinātie!

P.S. Konsul, welcome home! :)

marmorakaraliene      Viss ir galvā! izvētī personīgo "bēniņstāvu". Pirmoreiz vispār dzirdu no kāda šādu apgalvojumu par tāda veida aizspriedumiem un to eksistenci.

Una1979 Paldies par komentāriem. nākamās atbildes