Grib ,bet vairs nevar?

Daudzi šeit dzīvo pastāvīgi rēķinoties tikai ar sevi un pie tā pieraduši .Izstrādājusies vienpatņa psiholoģija ar aizsardzības meānismu.Itkā jau gribētu dzīvot ar kādu kopā,bet jau vairs nespēj.Neizprot kompromisa meklējumus,nevēlas rēķināties ar savādākām prasībām,daudzas traucē ierasto kārtību,tiek uztverts kā sava es ierobežošana un utt.Kompromiss tiek uztverts ,kā pazemojums.Līdz ar to meklējam,meklējam,tādas prasības,tādas prasības,aizvien tālāk un tālāk no realitātes.Vai paši to apzinamies?

violinn      Tu par sevi tagad?

cita_B2      kāpēc daudzskaitlī?

Skaidrite_Leeninna      Tas nu reiz ir tieši par Tevi pašu... Nekādus kompromisus!

mekleeju_miiljuminju      Pa visiem nedrīkst atbildēt, bet dzīve rāda ka daudzi ne pa ko neaizdomājas!
Priekškam domātr, ja va nedomāt! Priekškam lauzīt galvu? Apmēram tāda aina i pamanāma!

diaanna      Nesen izlasīju psiholoģijā,ka katrs cilvēks valkā kreklu ar uzrakstu ,kas īsi un kodolīgi izsaka viņa būtību .Viens no iespējamiem krekliem ir:Es meklēju vīrieti! Kreklam uz muguras uzrakstīts:Tu man noteikti nederi!

verso      Es domāju, ja patiešām grib, tad var, bet viena daļa tiešām vienkārši vairs negrib ne ar vienu rēķināties, jo tā taču ir tik ērti. Otrs variants, ka nav atradies pareizais cilvēks ar kuru gribās dalīt ikdienas rūpes.

p_p      Jā es, par provi, apzinos. Teksts precīzi par mani.
Ar nelielu atkāpi - kompromisu es neuztveru kā pazemojumu, bet kā nepieciešamo ļaunumu.

Es nesapratu, tas ir slikti, ka ir prasības? Tās, kurām nav prasību pēc mēneša pieraud pilnu internetu - viņš mani krāpj, viņš- cūka, viņš vēl to un šito.
Paši sakāt, ka sievietes nezin, ko grib. Saukārt, tās, kuras zin, ko grib, izrādās ir ar pārmērīgām prasībām.

Arlekins      jaa, kompromiss nav vienpuseeja piekaapshanaas - kaads tur pazemojums?
taapat taas ierastaas kaartiibas un so on biezhi vien var atrisinaat ar lielaaku dziivojamo platiibu. ja piem, veceni besii, ka poda vaaks pastaaviigi ir pacelts, savas tualetes esamiiba katrai pusei sho jautaajumu atrisina bez kompromisiem un citaam briesmaam ;)
imho....

Lucy      Tiešām kapēc daudzskaitlī.
Ja tā ir tava problēma un nav ar ko izrunāt,tad tā arī saki.
Man tādu problēmu nav un ja arī būtu,es neģenerētu te entās tēmas.
Zini nu ir vnk cilvēki kurus negrib pat tumsā un tāds izklausies tu!!!

Greens      nu nezinu, nevienu nemeklēju un neatrod arī neviena :D

sandra1111      tu to par sevi?

cita_B2      un tagad visur , kur ir mēs, ieliekam Es un paskatamies , kas sanāk. Gribu ,bet vairs nevaru?
Es dzīvoju pastāvīgi rēķinoties tikai ar sevi un esmu pie tā pieradis. .Izstrādājusies vienpatņa psiholoģija ar aizsardzības meānismu.Itkā jau gribētu dzīvot ar kādu kopā,bet jau vairs nespēju.Neizprotu kompromisa meklējumus,nevēlos rēķināties ar savādākām prasībām,daudzas traucē ierasto kārtību,uztveru kā sava es ierobežošanu un utt.Kompromiss tiek uztverts ,kā pazemojums.Līdz ar to meklēju,meklēju,tādas prasības,tādas prasības,aizvien tālāk un tālāk no realitātes.Vai pats to apzinos?

nu re, tagad viss saprotams. dažreiz ir bail skaļi pašam sev atzīties un tad vieglāk rakstīt mēs. nebaidies, mēs :) esam ar Tevi:))

_Krasula_      Daudzi/citi, Anna vai Jānis,- apgalvojums, kas veidots uz personīgiem pieņēmumiem un iedomām. Tas, ka ir tādi, kas personīgajā dzīvē pieraduši rēķināties pamatā tikai ar sevi, tiesa. Es pie tādiem piederu. Bet kādēļ domā, ka visi, kurus teorētiski varētu pieskaitīt šai kategorijai, vēlas ar kādu dzīvot kopā? Es, piemēram, nevēlos. Bez kompromisiem nav iespējams pastāvēt šai dzīvē, neskatoties uz to, vai tie tiek uztverti kā ļaunums vai labums. Vīrietis, ar kuru varētu manipulēt,- gaužām garlaicīgi būtu. Uzticams kā sunītis- protams! Ja nē- labāk iegādāties sunīti.

avanti13      piekriitu teemas domai!
jo vecaaka palieku, jo mazaak samierinos ar kompromissiem...
it kaa vareetu ar kaadu kopaa dziivot, bet...nu negribaas savus ieradumus lauzt un reekinaaties ar cita veelmeem. satikties, nedeeljas nogali pavadiit kopaa, jaa...bet kopaa dziivot un buut no kaada atkariigai negribaas ...

edora      Vispār jau ir tā , ka cilvēkam vajadzētu zināt , ko viņš grib un , kas viņam ir nepieciešams . Un tad starp šiem diviem lielumiem izvēlēties to , ko reāli var dabūt , nezaudējot pašcieņu , bet atsakoties no ilūzijām . Ja māte Daba ir pajokojusi vai bijusi skopa , tad talkā var nākt pieredze . To var iegūt ar gadiem , tātad nepieciešams laiks . Bet galvenais , manuprāt , ir nezaudēt cerību . Ja ne šai dzīvē , tad , varbūt kaut kad citreiz ... Veiksmi Jozolsen !

Mezhavecis      Piekrītu avanti13 .Ar piebildi,ka ne jau katru nedēļas nogali,ja nav noskaņojuma.
diaanna(i) arī foršais koments,taisni iz dzīves.

selnija_      Nē, kopā ar kādu sen vairs negribu dzīvot. Vienpatņa psiholoģija, aizsarddzības mehānisms- jā, tam piekrītu. Klāt vēl pievienoju savu migu, ko negribu mainīt pret citu. Vienmēr esmu rēķinājusies tikai ar savām iespējām, ne tikai tagad. Tas pie rakstura piederas, tāda īpašība vai nu ir, vai nav.
Tātad atbilde: jā apzinos, kas notiek, jā un netaisos neko mainīt.

Dzeiss      Kad satiekas pareizie cilveeki, visi jautaajumi atkriit, bet lidz tam ir jaasatiekas ar citiem, kaa ar krupiiti...:)
Es zinu, ka veel kadam ir tiesi tadas pat prasiibas un intereses kaa man, un reiz es vinu satiksu. Pareizi buutu teikt , es satiku virieti absoluti man piemerotu. :)

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010