Kas ir slikts un labs?

Elektrods      av2, labi, pieņemsim, ka dzīvē sasniegušo draugu kvalitātes zīme Tev ir naudas daudzums viņu makos. Lai nu tā būtu, katram savas vērtības. Aizmukt no dzimtās zemes - arī tas ir rādītājs...
Bet jautājums: kāda ir azartspēļu spēlētāju vidējā bilance ? Vai pozitīva ?
Par izjukušām ģimenēm nemaz nerunājot...
Tas tā, par šo problēmu kopumā.

Kllasik      Izklaides paliek izklaides, bet es sev vīrieti ar tādiem hobijiem negribētu. Prognozēju, ka ar laiku viņš vairāk sēdētu pie datora vai ietu triekt naudu spēļu automātos, nevis pievērstos man.

VECA_PIEPE      Dažādām izklaidēm jau nav ne vainas, ja šīs azartspēles un kompjūterspēles pie datora, kuras spēlētājam ir ļoti interesanta aizraušanās, nekļūst par atkarību.
Jebkura aizraušanās, kura kļuvusi par atkarību personas reālajā dzīvē ir kaitīga, kā arī atstāj kaitējošu ietekmi uz tuvākajiem ģimenes locekļiem. Tuvinieki smagi pārdzīvo mīļa Cilvēka atrašanos it kā pilnīgi citā dimensijā, kuru patiesībā atkarībai pakļautā persona pat nenojaušs un savu atkarību arī neatzīst. Ļoti bieži tuvinieki lūdz palīdzību psihologam, lai atgrieztu savus mīļos reālajā ģimenes dzīvē. Labi, ja atkarībai pakļautais tuvinieks pats izsaka vēlēšanos tikt galā ar šo problēmu, ja ne, tad šo ģimenes problēmu atrisināt tik pat kā nav iespējams. Kā zināms, azartspēles ne tikai paņem prātus, bet arī liek uz likmes zināmas naudas summas, kuras reizēm ir tik augstas, ka pilnībā var izputināt visu ģimenes budžetu, mantu un ģimenes biznesu.
Esmu saskārusies personīgi ar šādu problēmu, sev ļoti tuva un mīļa Cilvēka bezspēcībā, kurā pieliku visus savus spēkus, cenšoties palīdzēt, bet neveiksmīgi. Atlika tikai šķiršanās, lai arī cik sāpīgi tā skāra manu un viņa turpmāko jūtu pasauli. Skumji.

Milestiba      Lai aizmirties.

JurisK      Neesmu tik bagāts, lai piedalītos azartspēlēs, kur likme ir nauda, ja nu tikai ļoti reti. Bet vispār tas viss ir izklaide. Vājiem ļautiņiem arī izklaide var būt nāvējoša.

fargo      smieklīgi... es taisni vai redzu kā "laika ne-nositēji" ikvakaru iet uz operu, neskatās nevienu debīlšovu vai seriālu un lasa dostojevski. aha! tāpāt sēž pie savām tvkastēm vai iekš oho lielāko daļu laika.

Adamsone      Fargo - neuztver personiski. Uz operu eju reizi 5 gados, skatos krievu kriminālseriālus un ekstrasensu šovus un Dostojevski nelasu. Kaut arī Kopotie raksti stāv plauktā. Kad sākšu lasīt, tad būs Priekšvakars.:D
Bet tik un tā - varu teikt vēl precīzāk kā iepriekš - datorspēles ir viena no Ļaunuma formām. Saistīta ar nekad neapmierināmo kāri pēc naudas.
Un te ir personiskās pieredzes elementi.

fargo      Adamsone - neuztver personiski. Tas tev bija adresēts jau nu pēdējā kārtā.

jodo      Emocijas ir tas, ko gūst no spēlēm. Ļoti spēcīgas emocijas. Cits kļūst atkarīgs no šīm emocijām, jo nekas cits reālajā dzīvē nespēj līdzvērtīgas dot.

Kāda starpība vai ķert kaifu lecot ar izpletni vai maucot datorspēles? Jā, protams, izpletnim ir papildus bonusi svaiga gaisa un veselības ziņā. Vienalga, ja pārspīlē, tad attiecības var būt tikai ar tādu pašu atkarīgo.

Man personīgi datorspēles palīdz relaksēties. Tiesa, pēdējos gados vairāk relaksējos sportojot. Tas smagāk un, jāsaka, arī traumatiskāk ;) Datorspēles ir ok, ja nepārforsē un nedzīvo tajās. Kaut dzīve datorspēlē var būt fantastiska

blurred      Dažādi viedokļi, man patīk :) Kas vienam balts otram melns :) Man teiksim interešu un hobiju saraksts ir plašs, un tas, ka tajā starp pārējiem hobijiem vai interesēm pavīd teiksim viena konkrēta spēle nav itin nekas nosodošs :) Sanāk, ka dēļ tā es esmu, saprotot Brīnumzālīti, ar zemu intelektu? :D Biki vajag pafiltrēt ko saki ne? :D Kaut arī Brīnumzāles teiktā otrai daļai varētu gan piekrist. Vīriešiem vajag kādu hobiju, kas tiem ļauj aizmirsties. Pielikt varētu, ka vajag vismaz pāris un labāk vēl vairāk hobijus, jo tad tos var pamainīt, ja viens apnīk. Kaut kā sezonāli piemēram.

Ieklausos      Visas izklaides labas, ja vien ir saprāts (par azartspēlēm - nu tur laikam ir viltīgāk). Problēma - bērni (saprāts vajadzīgs vispirms vecākiem). Operai un Dostojevskim arī nav ne vainas (viss atkarīgs no cilvēka vajadzībām).

regbauts      Runājot par tām azartspēlēm,tas nekas labs nav.It kā nevainīga laika pavadīšana sākumā.Sāk ar nelielām likmēm,gribas vairāk,likmes paaugstinās.Laimēji,aha,tūlīt dabūšu vēl.Un tā nauda tiek sabāzta atpakaļ.Automāts jau ir noregulēts tā, ka līdz noteiktai robežai viņš ņem un tad izmet lielo laimestu,lielāka likme,lielāks laimests.Jautājums tikai kad tas notiks.Ja ir paziņa no apkalpojošā personāla,var arī pateikt priekšā kurā automātā ir daudz naudas.Tālākais ir atkarīgs no veiksmes un maka biezuma.Atklājot spēļu zāli automātus parasti noregulē tā cilvēki daudz laimētu.Klients tiek piesaistīts un tad noregulē automātu lai būtu maksimāla peļņa un viss notiek,cilvēks liek iekšā naudu,bet laimesta nav.Man ir paziņa,kas ar to nodarbojas.Smēķēšanu,dzeršanu atmeta,bet spēlēšanu šaubos.Nespēlēs,kad nebūs vai nevarēs dabūt naudu.Es kādu laiku staigāju ar viņu pa spēļu zālēm. Pats nespēlēju,bet skatījos,kā citi spēlē un ziniet adrenalīnu jūt visā spēļu zālē,tas burtiski virmo gaisā.Ir redzēts,kā cilvēks ieliek 5000ls,neko nelaime,uz viņa automāta uzliek uzrakstu-nestrādā.cilvēks aiziet,paņem vēl1000ls un pēdējā gājienā dabū 100ls.Vispār azartspēles ir īsta sērga,ko nevar teikt par datorspēlēm.Ir zinātniski pierādīts,ka datorspēles attīsta gan domāšanu,gan reakciju.Ja tu proti dienu spēlējot pārslēgties,tad viss kārtībā.Lielākā daļa geimeru spēlējot vienkārši dzīvo spēlei līdzi,bet pēc tam atgriežas reālajā dzīvē.Skatoties aizraujošu filmu arī ir adrenalīns,piedzīvojumi,pārdzīvojumi,tikai tur tu esi pasīvs skatītājs,bet geimā aktīvs spēlētājs.Labāk geimā,nekā autā!P.s. Tikai nevajag aizmirst par to sievieti blakus(ja ir),citādi tas labi nebeigsies.Lūk tur vajadzīgs raksturs!

selavi_5      No tā visa un tiem, kas ar to aizrāvušies, labāk turies pa gabalu - ni rezona, ni naudas, ni attiecības.....Nikā vairs nebūs!!!

Biktstevs      Ta nav aizrausanas,bet diemzel jau atkariba!

violinn      Tuvākajam cilvēkam rezons varētu būt - daudz brīva laika, jo otrs ar katru smadzeņu šūnu ir savā "" hobijā"" iekšā. Pats to dara, jo tas aizrauj. Es īsti neatbalstu ne azartspēles ne datorspēles. Sataisa tikai dullu galvu cilvēkam un viss, psiholoģiska atkarība, ja tajās ielien par dziļu.