Vai kāds vēlas risināt ne savas problēmas?
Meklē,gaida,nāks glābējs,palīgs.Varēs padalīties ar problēmām.Ja napalīdzi,nerisini ,tiek uztverts kā aizvainojums,necieņa.Tiek uztverts kā tāds obligātais pienākums?
kokote
Kaut ko palīdzēt tikai tad, ja Tevi lūdz palīdzēt - vienalga vai tuvinieki vai draugi - kā akmenī iecērtu...citādi tā citu zināšana kā tev labāk un kā jādara var tā izbesīt :))
PS. vēl var būt "latentā palīdzēšana" - kaut kā rosināt uz domu, ka Tu vari aplīdzēt, bet ar varu - nu nē
kokote PS. mazi personiskie bērni un veci cilvēki (vecāki, vecvecāki) neietilpst kategorijā- jāgaida, kad palūgs - tur "palīdzēt" - tā jau ir daļa no ikdienas un nekāds pienākums :))
utji_butji Man nav problēmu, man ir tikai iespējas.
Adamsone Cilvēciskais un personiskais pienākums ir obligāts, par to nav runas. Par citiem gadījumiem - neesmu no tiem, kas palīdz ar milzu entuziasmu. Gluži otrādi - piedodiet, atvainojiet, bieži jūtu iekšēju nepatiku... Jūtos kā "korķis-visām-pudelēm", kuram turklāt vēl jāatbild par sekām...
Mel_lene_back Reāli jāpalīdz, ja TIEŠĀM REĀLI to var izdarīt. Imitēt šo darbību galīgi nav jēgas. Un palīdzēt, pie tam, ir patīkami. :)
EIZHENIJA_FINKA
Jā, vēlas risināt ne savas problēmas!
...par nelielu, bet taisnīgu samaksu...:)
jodo
Ir cilvēku suga, kura ir pieradusi tēlot nespējniekus un no līdzcilvēkiem nemitīgi izņaudēt to, ka viņa darbus/problēmas atrisina citi. Tādus ir jāsūta elle ratā, jo nekad tu nespēsi būt priekš tāda frukta labs. It īpaši tas attiecas uz radiniekiem, sievām, vīriem, tobiš it kā vistuvākajiem.
Parazītu suga.
Natta Ņaudētājus, kas neko nedara, tikai sūdzas citiem par savu likteni, īpaši neieredzu..jo viņu mērķis ir tikai iegūt to cilvēku enerģiju, kuri klausās, protams, viņi to neapzinās. Taču, ja cilvēks ir kkādai rīcībai saņēmies, tad gan palīdzu, cik varu.
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 28 (kopā 28) |
