Vai vērts būt uzticīgai?

Evia      vai tu tiešām domā, ka tu tagad justos labāk, ja arī tu būtu krāpusi? kaut kā šaubos....tad lai vismaz tev ir tīra sirdsapziņa. tas pat ir svarīgāk.

Lucy      Tev taču ir mīļākais:)) ar kuru tu te plātijies un arī precēts.Redz,dots pret dotu,tu atmaksāji tagad vīram,bet padomā par to sievieti,jo tu arī juties štruntīgi un vēljoprojām atminies aizvainojumu.
Jā tā tev karma un tā tu ari mocīsies visu atlikušo dzīvi:))
Bez uzticības un savstrapējas saprašanās vispār nav vērts dzīvot kopā ar vīrieti,tad jājies esi brīva..kur problēma??

miiljuminja      par mani nedomāja un es ar nedomāšu par svešu sievu
nav to normālo vīriešu,,visi ir pie sievām,,,ko lai ņemu?

p_p      Mandomāt, ir vērts. Man ir svarīgi gan ka es esmu uzticīga, gan ka mans vīrietis man ir uzticīgs. Pat ja beigās jāšķiras.

Domāju, ka pamestajam sāp neatkarīgi no tā ir vai nav bijis uzticīgs.
Labāk sapurini sevi un dzīvo tālāk, tāda prātuļošana tāpat nepalīdzēs.

VECA_PIEPE      Mtz (2012-01-03) viedoklis.- liek aizdomāties!
Es negribētu piekrist kādas tur karmas sakarā, bet to, ka riktīgi kaut kas te kopā nesaiet, tas nu redzams.
Šajā sakarā arī nu būtu man jāraksta, PA tak nav psiholoģiskā konsultācija, kurā tiks risinātas Tavas apmaldīšanās problēmas uzticības un uzticēšanās jomā. Manuprāt, Tev ir nopietni jāgriežas pēc palīdzības pie zinoša un profesionāla psihologa. Kāda jēga no šiem komentiem, ja Tu tos neņem vērā un turpini savu veco putrošanos, kurai, cik man tā sajēga, nebūs ne gala, ne malas, jo nākošo tēmu atkal Tu uzsauksi par šito pašu.
Nu varbūt iesākumā sāc lasīt, nu kaut vai to pašu vecu veco J.Zālīša darbu izlasi. Es gan varētu Tev ieteikt izlasīt Barbaras De Endželisas grāmatiņas, bet neesmu pārliecināta, vai būsi spējīga no tām ko sev svarīgu izlobīt.
Zini, atklāti pateikšu- nu nav smieklīgi!

edmunds      "par mani nedomāja un es ar nedomāšu par svešu sievu" - nu re, arii tu esi piepulceejusies pie kretiineem, kuras labam viirietim nebuus pienjemamas.

iterators      eu, es arī gribu šito zāli? palīdzēsi tikt pie tās?

sandra1111      ne katrs ir tik stiprs , lai saglabātu visu labo kam tic,,,,
vieglāk ir kļūt par sivēnu un atrast tam attaisnojumu.
nu, ko,,,lai tev veicas ar to vārtīšanos pa dubļiem,,,,

miiljuminja      Es nejaukšu gimeni,vīrietis man vajadzīgs dēļ zeksiņa.

ketija      Neko nezinu par autori, bet mana pieredze ir tāda.... 10 gadus ( ar pirmo vīru ) un 7 gadus ( ar otro) biju patoloģiski uzticīga . Un tas nebūt nebija slogs, bet elementāra vienkāršība... bija saskaņa it visā, mīlestība utt., bet viss kaķim zem astes. Rezumē - uzticība ir priekš muļķiem..

sandra1111      bļāviens,,,tu esi st,,,,,ba, jeb izliecies?!? tu jau to dari!!!!

MaryClaire      uzticība ir vajadzība nevis sods - ja negribēji būt uzticīga, tad kāpēc biji? Tāpēc, ka to vēlējies no sava nu jau bijušā vīra iegūt? Nu nedabūji. Viņam bija cita. Nu un? Nu ja galīgi nekā nevari pārdzīvot, tad plēs matus no galvas, kaisi pelnus uz galvas un bļaun - es biju, bet viņš, maita, manu upuri nenovērtēja.

Neviens nav otra īpašums - ja otrs nespēj novērtēt to, ko dari viņa labā, vai viņam nav vajadzīgi Tavi upuri (kuri būtībā ir mazvērtīgi), tad nav jādzīvo ar tādu cilvēku kopā. Starp citu - kāds podiņš, tāds vāciņš. Vienmēr!

jodo      Kam bija vajadzīga tava uzticība? Tev.
Ja biji uzticīga, jo baidījies, ka vīrs notīsies, ja tāda nebūsi, tad 0 vērtība tādai uzticībai.
Ja biji uzticīga, jo tā ir tava pārliecība par to, kas ir normālas attiecības, tad tā ir pareizā pieeja.

Nodevība var sašķobīt šo pārliecību, bet... Padomā kādas tu vēlies nākamās attiecības? Ar uzticību vai bez. Ja ar, tad tava pārliecība ir pareiza. Ja bez - arī, tikai ar nosacījumu, ka cilvēks, ar kuru tu veidosi nākamās attiecības būs par to informēts un pieņems to.

Viegli ir būt kopā cilvēkiem ar vienādiem uzskaties un pārliecībām.

eveliine      ...ja abu starpā ir mīlestība, tad ir vērts un tas ir svarīgi ...:)...

3roze3      Ir vērts viss, kas ir saskaņā ar mums pašiem, mūsu esību un principiem!!! "Laužot" tos, mēs "salaužam" sevi... Es PAR uzticību!!!

Elizabete_1      uzticība, tā ir tāda garīga barošanās no attiecībām...vienam tā ir vajadzīga , bet citam nē...es 23 gadus laulība biju uzticīga un uzticīga biju jo tas bija mans dzīves veids, jo es nevaru dzīvot dubultu dzīvi, tas nav priekš manis, jo es tad dzīvi nebaudītu , bet mocītos...nu tāda ir mana attieksme, bet tas nenozīmē , ka mans bijušais bija man uzticīgs....laida pa kreisi un kā vēl, jo viņam bija tāds darbs, kas bieži bija saistīts ārpus Latvijas...un mūsu šķiršanās iemesls arī nebija saistīts ar neuzticību...

art_deco      Ja tu tiešām esi īsta persona un ja tava iepriekšējā tēma http://meeting7.oho.lv/https://iepazisanas.oho.lv/meeting.php?cmd=pieredze&temaid=1351314 ir īsta, tad mhmm...rupji izteikties es te nedrīkstu, bet ... tu esi bīstama sabiedrībai un ļoti bīstama sev.

Chelovek_Sinjak      Nu ja jāciešās tā ka acis kož ārā, tad nē :)

beat      Sievietēm uzticība ir diezgan dabiska lieta, bet tak neprasiet to no vīriešiem!! Ja sieviete mīl savu vīrieti, viņai nav vēlēšanās pakrāpties, bet vīrieši var mīlēt vairākas reizē. Cik muļķīgi ir domāt, ka esam vienādi!
Atrast sievieti, kam ir bijis tikai viens, nav pārāk grūti, bet pamēģiniet atrast tādu vīrieti!

jodo      beat, par tiem vīriešiem, kuriem ir bijusi tikai viena... daudz tādu ir, daudz. Nebūt ne mazāk, kā starp sievietēm. :)

Lukreecija Nekad neesmu nožēlojusi, ka savam vecim biju uzticīga! Šais laikos tā ir ļoti reta labā īpašība Un ar to es lepojos! nākamās atbildes