Par "mamutu medniekiem".

logite      Tā kā tēvs un opis ir mednieki, oma izbijusi medniece, man pret medniekiem un medībām nav nekādu iebildumu, protams, ja šis mednieks ir tāds vārda dziļākajā nozīmē. Nomedītus dzīvniekus esmu redzējusi, medībās esmu piedalījusies gan tikai skatītāja lomā, jo nav licences. Ir kautas tikko no dīķa izvilktas karpas. Vienīgi mājlopu gan nevarētu nonāvēt.
Gaļa garšo - mājās audzēta cūciņa, briedis, mežacūkas cepetis, mēli var norīt.

Palomino      Tāda ir dzīve - kāds kādu vienmēr medīs un apēdīs .
Tēvs savulaik bija mednieks, kāva arī cūku, vistu, trusi, bet kaušanas process vienmēr notika prom no bērnu acīm, un tā tam, manuprāt, arī jābūt, t.i., nav pagalma vidū jādemonstrē kaušanas iemaņas.

3roze3      Viss, ko pats var dabūt, iegūt, nomedīt... tam vienmēr ir liela pievienotā vērtība!!! Tāpat kā ar pašaudzētiem dārzeņiem... tie vienmēr garšos, smaržos, izraisīs " aptelītiskumu" labāk kā veikala plauktā, tirgū iegādātie produkti!!!

Adamsone      Savulaik, kad mans mazais puišelis traki pārdzīvoja par nabaga "nošauto" vistiņu (veikalā pirktu broileri), tad nācās teikt, ka tāda nu ir tā dzīves kārtība - ir dzīvnieki, kas tiek audzināti tikai tāpēc, lai tos apēstu. Un ir cilvēki, kuru profesija ir tos sagatavot - nokaut, nodīrāt, noplūkt utt. Esam tiktāl specializējušies.
Bet par medniekiem - domāju, ka ir citi, daudz būtiskāki kritēriji, pēc kuriem vērtēt, vai viņi ir labi cilvēki. Nav sentimenta par "nabaga mazajiem, mīļajiem dzīvnieciņiem"...
Ja dzīve tā kārtīgi piespiestu, tad droši vien gan ķidotu, gan visu ko, bet ceru, ka tādas vajadzības nebūs. Vīrs mednieks vai lauksaimnieks nav iespējams, bet citu iemeslu dēļ.

_Krasula_      Bērnību pavadīju laukos, kur maniem vecākiem bija gan gotiņa, gan ruksis, gan aitas, vistas, truši. Neesmu arī veģetāriete. Tomēr, ja būtu iespēja, nekādos apstākļos negribētu turēt mājas lopiņus. Jo barot un rūpēties par kustonīti, pierast pie viņa, iemīļot un pēc tam...Medības kā hobijs man būtu grūti pieņemamas. Baidos, ka neiespējami. No praktiskās puses- varbūt. Bet pēc kažokādas apkakles jeb kažoka neilgojos it ne maz.

Natta      Nee, es nespeetu taadu iemiileet, jo esmu jau piedzimusi zalja visaa savaa butibaa, zveri man ir kaa braalji, es nesaprotu, kaa var nokaut kaadu dzivniecinju?! tieshi tapec, ka neatbalstu slepkavoshanu, needu galju, vistu arii nee, vieniigi vel zivi shad tad uzeedu. Dzivnieki ir naakoshie cilveki dveselju attistibas kaapnees, es tos speeju tikai miileet, nevis eest.

zefiirins      Viss atkarīgs no mednieka personības un motivācijas iet medībās. Manuprāt, adekvāts mednieks mīl dabu un fiziskas aktivitātes, ir azartisks, patiesībā rūpējas par dzīvnieku populācijas sabalansēšanu. Ja tas tā ir - nekādu pretenziju. Nepieciešamības gadījumā arī pati varētu izķidāt un sadalīt reizinātājos. Un joprojām apdomāju, vai pašai neiestāties mednieku kolektīvā. (tūlīt mani nolinčos :D)

orange      Jā, ir pieņemams.
Gan tas kurš cūci pa mežu trenkā un tad paša spēkiem no brikšņiem izvelk, gan tas kurš mājas barokli piebeidz. Morālas tiesības ēst karbonādi godīgi nopelnītas.
Ja katram desmaizes tīkotājam nāktos tās pussimts cūkas ko mūžā apēd pašam nokaut, cik kļūtu par veģetāriešiem?

Piemēram man ir vājība - vistas fileja, nekas cits. Parēķināju ka gadā par mani dzīvību atdod 50-60 broileri. Pa vienam nedēļā.
Ja nāktos pašai galvu cirst un spalvas plaucēt aprobežotos ar 1 upuri mēnesī. Vai kļūtu par budisti.

Ezjule      Neredzu nekādu vainu medniekam? Cilvēks paša rokām visu ko var savējiem sagādā..

ingryda      Jaa, ir ok.

dviiniite7      Tāds vīrietis sagādātu puslīdz veselīgu pārtiku! Ja vēl saimniece to nesabojā ar majonēzēm, kečupiem un sintētiskajām garšvielām, tad kas var būt labāks par šo?

Tikai nelaime tā, ka tādu atrast nav iespējams, ir vainu sliņķi vai tādi, kas nekad nedarīs to, ko var izdarīt kāds cits.

Araabs      Dabā vis ir sakārtots.Ir tie kuri ēd un tie kurus ēd.Tas pats ir cilvēku sabiedrībā.Protams ne burtiskā nozīmē.Zosis protams ir tās,kuras tiek ēstas!!