Kur ir tā robeža starp vienaldzību un otra respektēšanu?

selavi_5      Tev pašai ir jāzin savi radi - kā parunāt, vai ieteicams vispār runāt par šo lietu, kā uzvedināt uz šādu sarunu, kā risināt. Ja zini, ka būs neatgriezenisks strīds, tad labāk neiejaukties - ir jārespektē otra ģimene, lai vai kā vēlies palīdzet - ļoti labi tevi saproti. Prieks, ka vēlies palīdzēt un neesi vienaldzīga!
Ja prasa padomu un vari palīdzēt risināt, tad vajag atsaukties.

arnisb      ir cilvēki kas nasaprot augstāko garīgo sfēru, viņi apstājas pie dieva un augstāk līdz sevīm negrib iet, tās visas esot muļķības. tiem neko nevar līdzēt, katram pašam līdz tam jānonāk!

mmagda      "viņi apstājas pie dieva un augstāk līdz sevīm negrib iet,"

tas nu gan bija šedevrs!

Pie dziedniekiem nevestu un neieteiktu. Dziednieks ir tikai viens.

dviiniite7      Mana kaimiņiene arī saslima ar krūts vēzi un ziniet, ko? Viņa pie ārstiem negāja, jo tie visi esot stulbi! Tagad bērni iet pie kapiņa paraudāt, jo dziednieki savu paveica perfekti! Viņa bija apmeklējusi visus, ko atrada!
Tai radenei, kas iesaka šos krāpniekus vajag ar slotaskātu pa muguru!
Bērnu jāārstē ārstiem, labāk būtu naudu iedevusi zālēm, nekā te iznestu cita sāpes!

garinsh207      cilvēki mirst arī no modernās medicinas palidzibas... jo arsti arī nav dievi....un daudzko nezina.
skumji ir tas, ka cilvēki vēl mazak vai vairāk veseli budami, nedomā par savu veselību un lielākā dala neko nedara savā labā. Tikai tad, kad udens mutē smeļas, cenšas kaut ko izmisīgi sagrabstīt, bet tad jau ir stipri par vēlu
nu vēl daudz cilvēkim jāmacās, lai saprastu, kas ir cēloņi un kas ir sekas.

p_p      Teiksim tā, es neaizraujos ar netradicionālajām lietām, bet ja man tuvs cilvēks (vēl jo vairāk - mans bērns) būtu slims un tradicionālā medicīna nepalīdzētu, es mēģinātu visu pēc kārtas - gan dziedniekus, gan tantukus, gan šamaņus.

karbonaade      Mana ļoti personīgā pieredze liecina, ka, lai cik labi būtu domāts padoms, tas 99% netiek ņemts vērā. Un, jo īpaši, ja tā ir mana vecākā māsa. Un es pati šos labi domātos padomus vispirms automātā noraidu, un tad varbūt pēc kāda laika padomāju, ka varbūt par to ir vērts padomāt.
Man domāt, ka padoma prasīšana patiesībā ir vēlme tikt uzklausītam, dalīties bēdā. Tāpēc - es uzklausu un padomus dodu tkai tāpēc, lai cilvēks justu, ka tiek uzklausīts. Un tad ļoti varbūt arī ieklausās un paklausa. Nu, tad jūtos kā divus zaķus nošāvusi :)

Ps. Kopš zināma laika nelūgtus padomus nesniedzu.

esteres      Pārsvarā visu izteikt ne tik daudz KO sakat, bet gan - KĀ. Ja prasmīgi, tad var arī norādīt uz k`.ko. Ja neprasmīgi - tad tā būs deguna bāšana utt utt. Tā ka - tikai ar diplomātiiju.... :)

Lucy      Man nav problēmu pateikt savējiem,bet pretīgi ir tas,ka tu te apspried ģimenes lietas!!

edora      Man savā ģimenē nav problēmu pateikt to , ko es domāju ... un to tieši tā arī uztver - kā manas domas , ne pamācīšanu vai iejaukšanos svešās lietās ...

keksene66      Lucy, pretīgi ir, ja Tu uzk..., to darīšanas pēc, jo ja es uzrakstītu, ka kādā x ģimenē ir tas un tas, Tu būtu pirmā, kas ķērktu - kāda Tev daļa gar svešu ģimeni/ tā ka opredjeljis.


Būtiskākais, ko gribēju saprast, tika pateikts jautājumā. Pārējā daļa bija vairāk kā skaidrojošā, piemērs.

Hipnotic      Ar padomiem vajadzētu startēt tad, ja, kad tiekaties vienmēr sarunas vedas ap vienu un to pašu - nu piem. atkal Pēterītim bija bronhīts jau 5 tais šajā pusgadā un nav ne jausmas kur viņš tos dabon!

elsa      Parasti nemēdzu bāzt savu degunu citu dzīvē. Bet ja redzu ,ka tuviniekam problēmas, tad pasaku. Un ja ir iespēja - palīdzu risināt.

Arno5      Domāju, ka ne viens, ne otrs. Drīzāk - veselais saprāts, jo jebkuri padomi no malas attiecībā uz privāto dzīvi parasti tiek ignorēti un padomdevējs ieskaitīts ģimenes nelabvēļos. Bet ja jautājums ir nopietns, un savam sirdsmieram (lai vēlāk nejustos vainīgs), varbūt arī savs viedoklis jāizsaka, tikai jārēķinās loģiskām sekām

jodo      "Tā ir tava dzīve, bet nevaru nepateikt..." būtu teicis es, ja ko redzētu un justu, ka vajag pateikt. T.i., ka paši līdz tam nevar vai negrib nonākt. Ļoti bieži no malas ir daudz skaidrāk saskatāmi iemesli, kāpēc notiek tieši tā, kā notiek.
Es savu izdarīju. Pateicu to, ko jūtu. Neuzspiežot savu viedokli. Mani radi nekad man nav pateikuši, lai nebāžu degunu, kur nevajag. Tieši otrādi - ir teikuši paldies un ka pašiem to būtu bijis grūti piefiksēt.

Viss ir atkarīgs no veida, kā pasaki un ar kādiem vārdiem. Un, protams, nevajag uzskatīt otru par pilnīgi stulbu un norādīt uz vienkāršām, viegli saprotamām lietām.

ufuce      Ja prasi šādu padomu, tad, visticamāk, jau esi atdūrusies pret pretestību. Un to, vai Tavs ieteikums tiks ņemts vērā, lielā mērā noteiks Tava autoritāte viņu acīs.... Sevišķi, ja tas ir par bērniem, kas katram vecākam ir ļoooti sensitīva tēma :)

Milestiba      Nezinu .
Var būt tā ir vēlme tomēr iejaukties?
Var būt neapmierinātība ar kaut ko Sevī ?
To tikai Jūs varat saprast.

Ingaxx      Man viss, ko dara brālis savā ģimenē, liekas galīgi garām, ja es sāktu uzskaitīt to visu pa punktiem un pamācīt vēl, man nebūtu laika iet uz darbu un solāriju un treniņiem... Tāpēc 1x tā arī pateicu, ka viņš tā dzīvo -pilnīgi garām! (vienās bērēs taisni bijām...) Brālis pateica man tieši to pašu pretī!!!!!!
A tā parasti ar māsu pazviedzam, cik kurš ir stulbs un dzīvo ne pa mūsu gaumei un viss, liekamies mierā! :)
Un kas saistīts ar bērnu audzināšanu - man nepatīk sveši bērni, izņemot mans, draudzenes un māsas! Pārējie visi ir audzināti pilnīgi garām! Nu un ko tagad man?

Ingaxx      Un ja palīdzēt, tad vienīgo palīdzību, ko radi ir gatavi pieņemt un gaida - naudas izteiksmē!!!