bailes no priekšnieka!
Nu riktīgas bailes, jocīgākais jau tas, ka viņš ar visiem it kā draudzīgs un labs utt... BET- mani vienreiz (varbūt sliktā garīgajā esot vai kā) nobāra (par ko nebiju vainīga) , nu un viss no tās reizes pat tad, kad viņš smaida, man iekšā viss trīc no bailēm.Nu ko darīt, kā pārvarēt to sajūtu, ka viņš tik pārāks a man tik bail, bail, bail............un es maza pele...( tā gan cenšos neizturēties, izslienu galvu un tēloju drosmīgu, bet iekšēji- trīcu ...)
naktsvijole1983 Viss ir galvā! Ej pie psihologa, izrunājies ar priekšnieku kādā piemērotā brīdī, vai maini darbu! Bailīgi darbinieki nevienam nav vajadzīgi!
hw66 pārguli ar viņu un tad sāc šantažēt, ka esi stāvoklī, tad viņš sāks baidīties :)
Dzeiss Domas uzliec viņam kadu jauku cepurīti galva, piemeram , rūķīšu, lai tāds mīļš, bet sev kārtīgu Lāčplēša mici un jūties garā stipra.
sandra1111 priekšniecība jāciena, jārespektē,,,,,
I_am_so_
kkur bija dzirdēts ieteikums, ka "drebežē" vai lieku uztraukumu, stresu pirms uzstāšanās vai sarunā ar priekšnieku var palīdzēt tas, ka iedomājamies un iztēlojamies savā prātā, kādi tie cilvēki ir kaili. :)
kaut gan kā nākamais aiz tā sekoja ieteikums, ka pārlieku aizraušanās var arī novest pie nevēlamām sekām un vēlmēm.
nu nobāra, un tad?! kas tur liels? kam dzīvē vadība nav braukusi augumā. galvenais iemācīties sadzīvot ar to un vēl - ne tikai nodurt galvu, uzklausīt kritiku, bet arī pamatoti, argumentēti braukt pretī. ja ir ko teikt, tad arī savu viedokli paust. lielākoties, viņiem vienalga nepatīk čīkstuļi, nīkuļi, ņergas un sūdzībnieki. un tie mūždien klusētāji agrāk vai vēlāk visiem uzdzen šausmas, jo nez kāpēc liekas, ka kko slēpj, mudrī vai kā savādāk ("klusie ūdeņi esot it kā tie dziļākie ...").
flame528 Ja esmu nepatiesi sabārta(vismaz pati par to esmu pārliecināta),domās pasūtu priekšnieci diust,man palīdz:))
PAPA ....ja priekšnieks baras..pasmaidi pretim,tas palīdz un mazāk tos šefus ņem galvā,ja sāksi bimbot tas šefiem tikai vajadzīgs,tad uzsēdīsies ne pajokam uz kakla....
eefeja Piekrītu..I_am_so..viedoklim..nav ko ņemt galvā..tikai tāpēc, ka nepamatoti tevi sabāra...un vispār, ja tas bija nepamatoti, tad vajadzēja arī to pateikt acīs..:) Tas, ka ir priekšnieks, nedod tiesības darbiniekiem krāmēt uz galvas..un slikta oma jau mums katram pa reizei gadās...
gundarsk Dusmas (bāršana, neapmierinātība ar kaut ko) ir normālas emocijas, kuras visiem laiku pa laikam ir jāpauž. Uz tām nevajadzētu reaģēt pārspīlēti. Tas ir tikai īss mirkļa notikums konkrētā kontekstā. Tas nenozīmē, ka konkrētais cilvēks ir mainījis savas domas par Tevi par 180 grādiem vai tamlīdzīgi. Viņš tikai nokomunicēja - "nākamreiz dari savādāk".
gundarsk P.S. Ja problēma ir tajā "nepamatoti", tad nākamreiz vajag argumentēti pateikt, ka un kāpēc nav pamatoti. Vai arī akceptēt, ja ir pamatoti.
dudinjaaa Tik nesāc izrādīt,ka Tev bailes-tad auzās būs...
Lucy
(c)priekšniecība jāciena, jārespektē/bet baidīties,tas ir tiešām stulbi.
Es ar savu priekšnieku stundām varu koķetēt runāt par darbu,par dzīvi.
selavi_5
Katram gadās vājuma brīži vai slikta oma, kuru nenokontrolē un izgāž uz to, kas pagadās pa ceļam. Šoreiz biji tu. Ja darbu dari labi, tad degunu augšā un nav ko baidīties. Cel savu pašapziņu un esi godīga pret sevi un savu darbu, tad viss izdosies un bailes pazudīs. Novērtē un izvērtē sevi un to, ko tu dari.
Lai veicas - ar laiku viss pāries!
Araabs Maini darbu!!Vari piestrādāt par mazohisti!!
SNIEGBALTITE_
Un pareizi dari, ka ārēji to centies neizrādīt!!!!
Tā arī turpini, dienu no dienas sevi pārvari, un vienu dienu redzēsi, ka būsi tikusi vaļā no bailēm.
vēl vari izdarīt tā, ja vien tas notikums nav ļoti senā pagātnē un ir cerība, ka priekšnieks atceras to dienu, kad uz tevi sabļāva, tad mēģini kādā reizē atrast piemērotu brīdi un paskaidrot viņam, pēc principa, atceri4s toreiz.... bija tā un tā, .... taču tas bija pārpratums, jo....... UTT....
Redzēsi, viss mainīsies tevī par 180 grādiem pēc situācijas noskaidrošanas.
