Kā atmest tendenci izpatikt?

Kādreiz tas bija vēl izteiktāk, bet pastāv joprojām- pārāk maz domāju par sevi, daudz- par citiem, arī pilnīgi svešiem cilvēkiem. Ārkārtīgi sāpīgi pārdzīvoju kritiku (pat pamatotu) vai jebkuru citu pret sevi vērstu negatīvismu, tādēļ bieži gadās darīt ne to, ko vajag pašai, bet to, ko grib citi. (Kā tajā anekdotē: dažreiz ir vieglāk atdoties, nekā paskaidrot, kāpēc nē). Domstarpības pārdzīvoju gandrīz fiziski, tādēļ bieži piekāpjos mīļā miera labad. Kā lai tiek no šī niķa vaļā?Piebildīšu, ka neesmu nekāda čīkstule un ārēji izskatos visnotaļ pašpārliecināta (pēc cilvēku teiktā), bet iekšā trīcu un drebu, kad tikai kāds ne tā nepaskatās. Vai vēl kādam tā ir? Palīdziet- gribu kļūt par pofigisti!:)

VODKA_connect_ing      Tā nav TENDENCE tas varētu būt mazvērtības komplekss.

selavi_5      Jāceļ pašcieņa. Ja nav labu draugu, tad jāmeklē speciālista palīdzība. Galvenais, ka vēlies mainīties, tad tev tas arī izdosies!

P.S. Rēķinies, ka tūlīt saskries "īstie padomdevēji" un tu nožēlosi, ka šo jautājumu te pacēli! Turies!

lasminaxxl      uzspļauj virsū tam ko citi domā , vēlas , grib tevi pakļaut ... dari tā kā gribi pati ... Teikšu tā --- dzīvo sev par prieku , ne citiem !!

suuraa      Man arī tā bija, varbūt ne tik izteikti, bet kritiku pārdzīvoju- gan pamatotu, gan nē...Pamazām esmu iemācījusies atdalīt- tā nav mana atbildība, ja citiem kaut kas nepatīk...Un tiešām dzīvot kļuvis vieglāk....Lai veicas!:))

sandra1111      liec sevi pirmajā vietā,,,tas ir tik viegli.

Tessa      selavi,un kursh tevi aiz cichiem raustiija?turies pati,slidotaja.

autorei.ljoti vienkarshi-sac pati sevi cieniit.man arii nepatiik striidi,izvairos vai izeju uz kompromisu,bet tas ir ar cilvekiem,kuri man ir svariigi,to delj arii pardziivoju un tas ir normali.visur citur ir japrot pastavet par sevi un savu viedokli,argumenteti to pamatojot,ka arii iemaciities ieslegt ignoru par to,pie ka nav verts uzkaveties.
ja kritika pamatota,ir japrot ieklausiities un riikoties atbilstoshi;ja nav pamatota-prast pieradiit,ka ta tiesham nav(piemeram,profesionalaja joma).
pilniigi pofigisti dziivo valsts apmaksatu dziivi.nedomaju,ka starp normaliem cilvekiem tadi ir.

Lucy      Jau kuru tēmu tu selavi mal atkal par to nožēlosi.
Nevar vnk pateikt savu sakāmo un notīties,nē vajag tak piedirst ēteru:)))
Autorei,paskatiju anketu,gribēju zināt,kas esi pēc horoskopa,bet na,ni neko neredzēju.
Atbilde tad vienkārša,mīli sevi un mīlēs tevi apkārtējie.

fargo      un kādā veidā izdabāšana, piekāpšanās un pārējais minētais ir nedomāšana par sevi?
pure selfishness. tīra forma.

cuze      Ir burvīga A. Milleres (psihoterapeites) GRĀMATA "APDĀVINĀTĀ BĒRNA DRĀMA"..jā tur ir dziļi iztirzāts par pazaudēto PATĪBU jau bērnībā,,un personībā attīstās viltus patība-selekcijas rezultāts. Bērns jau bērnībā mācās pielāgoties vecāku vajadzībām, lai justos gribēts , pieņemts, mīlēts... Un beigās mēs vairs nezinam-kas īsti mēs esam paši..

IZZA      nu atceries vienu ,ta dzivojot Tu dzivo citu cilveku dzivi ,bet vina ir tava un vienigi tava . Tev sevis nav bijis zel,ka doma tikkai par citiem,sevi atstajot kautkur? un kad padoma,cik tad dzivo tavu dzivi ? neviens . Pazelo sevi un esi Tu pati,jo Tu esi personiba ar iespeju dzivot un justies laimigai ,nevis nospiestai!

cuze      Patiesībā tas ir milzīgi grūti atgūt savu patieso Es, bet pirmo soli jau Tu esi spērusi-Tu esi to apzinājusies, nosaukusi lietas īstajos vārdos un vēlies ko mainīt..

Allegri      Aha, paldies saku māmiņai... ko citi teiks, ko padomās! Labāk kļūt par autsaideri, bet sajust, ka dzīvo! Pamēģini kādreiz paklausīt savam iekšējam ES! Redzēsi, pasaule nesabruks :)

Arma      Piekrītu Allegri. Es arī savulaik mācījos pateikt "nē".

Ai_rina      Es ar, ne tā paskatījos. No vienas galējības gribi ielekt otrā ,man tā nav un palīdzēt nevaru./tīrs psixoterapeita klients/

mis_parkere      He he,tieši mans gadījums :))) sāku jau domāt,ka palīdzēs tikai smadzeņu pārstādīšana :D turies :)

miglainaa_plava      Ja "pārdzīvoju gandrīz fiziski" tad varbūt te ir jūtīga nervu sistēma? Tādā gadījumā tev palīdzēs medikamenti. Otra lieta, lai pieņemtu sevi un iegūtu iekšēju stabilitāti, labi palīdz mākslas terapija. Saku no savas pieredzes.
Vēl varu ieteikt, apzināti izvēlēties cilvēkus savā tuvumā tādus, kas tev piekrīt, kas atbalsta to, kas patīk tev. Tad darīsi, kas tev patīk, un arī domstarpību nebūs. Tā es cenšos darīt, lai atvieglotu sev dzīvi. Ir cilvēki, kuriem vienkārši nav jēgas censties pierādīt, ka esi laba, viņi ir citādi un nekad nesapratīs.

Sermule      Sāc cienīt sevi vairāk,ieklausies sevī,parunā ar savu sargeņģeli ,un ar laiku kļusi vēl pārliecinātāka par sevi ,savu dzīvi...un kritiku uzņemsi ne tik sāpīgi...iemācies teikt NĒ...tas ir tik vienkārši...lai veicas

VECA_PIEPE      Uzmanīgi izlasīju Tavu satraukumu, bez psiholoģiskas palīdzības Tev būs grūti to pārvarēt, par cik šī iekšējā nepārliecinātība nav pēkšņa vai nesena, Tu esi pakļauta šīm izjūtām nepārtraukti.Tu dzīvo šo savu nepārliecinātību bailēs, nezinot un neprotot izjust citas, citu ieteikumi nespēs palīdzēt. Tev būs nopietni sevī jāuzņem spēks psiholoģiski, šīs nepamatotās bailes nobeidzot pašos pirmsākumos, varbūt pat bērnībā. Tas nebūs viegli, bet ja būsi pietiekami uzņēmīga, Tu to spēsi. Vispirms mēģini strādāt pati ar sevi, uzmanīgi izlasot un piedomājot pie katra teikuma nesteidzoties, it kā no malas, izvērtējot savas personiskās bailes- Mihails Ležepjokovs, unikālās sistēmas Cilvēka Ekoloģija psiholoģiskajā darbu izlasē, kurā atradīsi jebkuru sev nepieciešamo literatūru, arī par šo savu baiļu sajūtu, izpratnē sevi mācot kļūt pārliecinātai.
Es zinu, Tev pietiks tikai iesākt lasīt vienu no šīm grāmatiņām, lai ar interesi ķertos pie nākošās. Vēlu Tev veiksmi!

p_p      Mandomāt, atmest to nevar, var mācīties sadzīvot.
Bez tam, nav jau tā, ka no izpatikšanas citiem pašai ar netiek prieks. Un ar sidsapziņu arī viss kārtība.
Var mēģināt sakost zobus un mēģināt teikt "nē", bet konkrēti es pēc tā "nē" jūtos vēl štruntīgāk.

snamlet      Sāc ar sevi...tā būs cīņa tev pašai ar sevi, jo tāda kā tu esi tikai viena uz šīs zemes. Ieteiktu tev sākumam ieviest mazu savu dienasgrāmatu, kurā tu atzīmētu ļoti īsi tos notikumus, dēļ kuriem tev bija nācies just nepārliecinātību par sevi, negatīvismu un blakus ailītē atzīmē, kāpēc tā juties vai kāpēc ļāvi tā ar sevi rīkoties...nākamā raksti, ko tu darītu, lai tā nebūtu un vai to esi izdarījusi vai arī nē un kāpēc. Pamēģini tā rakstīt kādas 2 nedēļas un tad redzēsi, vai spēsi pati tikt ar sevi galā. Ja nē, tad tas būs lielisks materiāls tavai tālākai sarunai ar speciālistu, bet ne ar kuru katru, bet tiešām labu. Tomēr ticu, ka tu spēsi pati. Svarīgākais, tev ir jātic pašai sev un jārīkojas un redzēsi, ka spēsi izmainīt savu dzīvi par visiem 100 %. Tici SEV...grāmatiņas pēc tam...

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010