Vai to traktēt kā apsēstību vai vainas apziņu par neizdarīto?
Runa būtu par izjukušu ģimeni, kur sieviete atstāj, apzinātu vai neapzinātu apstākļu dēļ, savu bērnu bērna tēvam. Tas ir brīnišķīgi redzēt vīrieti audzinam savu bērnu. Manā paziņu lokā tādi sastopami. Esmu pati izaudzinājusi savus un vēl audžu bēnu, kur nekad netiku kādu izdalījusi vai pārspīlēti uzbāzīgi rūpējusies. Visi ir izauguši par pastāvīgiem, zinošiem, komunikabliem, izpalīdzīgiem, stabiliem puišiem. Tostarp, nesaprotu, sev zināmo bērnu tēvu pārspīlēto, uzbāzīgo rūpi (pērk dārgu apģērbu, ļoti dārgus velosipēdus, klavieres u.t.t.) par savu vienu atvasi, neapzinoties, vai viņam maz tas ir vajadzīgs, vai viņš maz to šobrīd un jel kad spēs novērtēt. Visi šie man pazīstamie vīrieši dzīvo pāri saviem līdzekļiem un izmanto kredīt saistības.
dviiniite
...vai viņš maz to šobrīd un jel kad spēs novērtēt...
Vai esi kaut ko dzirdējusi par beznosacījuma mīlestību? Vīrietis mīl savu bērnu ar savu mīlestību, kā pats ir mīlēts, vai kā pašam ir pietrūcis bērnībā. Un, iespējams, nemaz negaidot vai bērns spēs novērtēt... Varbūt tā ir skaudība, kas mājo Tevī?
VC6013 hefny, tu pati kādreiz izproti, ko tu domā tekstus sākot rakstīt, un kur tavi teksti aizbraukuši ir beigās?
ufuce ? Kas tad ir tas naizdarītais? Un sen senais princips, ka normāls vecāks savam bērnam vēlēs to labāko. Galvenais paralēli iemācīt arī citas dzīves vērtības un neiebraukt pāliekā izlutināšanā.
Ieklausos Atpirkšanās (vainas apziņa) ir primitīvākais skaidrojums. Pat ja tēvs nerūpējas regulāri par bērnu, jo dzīvo šķirti, primārais tomēr ir mīlestība, jūtas. Tas tak ar nav nekāds noslēpums, ka mīlot ne vienmēr (drīzāk jau reti) darām pareizi. Droši zinu, ka pati arī esmu grēkojusi , pērkot puikam to, ko nemaz tik ļoti nevajag un nevaru īsti atļauties. Biežāk jau problēma ir sievietes greizsirdībā, bažās, dusmās uz bijušo lauleni... (te variantu daudz).
zoja70
Runa nav tikai par vienu vīrieti, bet par vairākiem. Nelienu es arī viņu maciņos, man pietiek ar savu!
Ar to nebeidzās tēva mīlestība, jo tostarp nevis paši tos bērnus audzina, bet pieskata vecāsmammas un par mācībām rūpējas privātskolotāji. Arī par to tiek maksāts.
Effy
iespārda teksts par "neapzinātu savu bērnu atstāšanu"
zoja! beiz pīpēt linoleju! nevar neapzināti atstāt savu bērnu ne pie kādiem apstākļiem :D
neko Heffny: nu ar tevi viss skaidrs - lai ar par ko nebūtu runa galā secinājums viens - visi vīrieši ir maitas:)))
snamlet Manuprāt, šai gadījumā no bērna tēva puses nav ne apsēstības, ne vainas apziņas. Kāda var būt vainas apziņa vīrietim, tēvam, kurš uzņēmās sava bērna audzināšanu? Tikai jautājums - kā sieviete, māte var atstāt savu bērnu? kādi ir tie apzinātie un neapzinātie apstaķļi? tādus apstaķļus nezinu...bet pazīstu sievietes, kurām viņu bērns, piedodiet, ir pie vienas vietas! jo viņas intereses ir pavisam citas...īstos bērna atstāšanas iemeslus nezinam, bet vīrietis, tēvs lutina bērnu, pērkot dārgas mantas, tā mēģinot kompensēt bērnam mātes trūkumu. Autore ir apgāzusi kājām gaisā pieminēto gadījumu...neticu, ka autores paziņu lokā ir vairāki tādi vīrieši, kuri audzina vieni savus bērnus. Kaut kā dīvaini. Ja arī tā ir, tad gods un slava tādiem vīriešiem un gribat ticiet, gribat nē, bet bieži vien jauni vīrieši rūpējas par saviem bērniem vairāk, nekā sievietes.. tikai ko tas liecina par sievietēm? un arī par pašu autori?
aptimiste11 Prātīgāk audzināt savus bērnus, kā var un prot vai censties vēl labāk, bet neskatīties pa atslēgas caurumu citu ģimenes dzīvēs, citu maciņos un iespējās, tad arī būsi pietiekami darījusi savas ģimenes labā ....... tā domāju un daru pati.... protams, ka Tev brīva izvēle dzīvot kā pati vēlies un izšķiest savu dārgo laiku citu ģimeņu uzraudzībai.... katram savs....
zoja70
Labrīt! Saprotu, ka jebkādā gadījumā, domās, darbos, jautājuma izveidē, komentāros u.t.t., visa vaina manā galvā un nez kādā lūrēšanā, kaut kur...
-snamlet
Man zināmi šādi 4 tēvi. Visu cieņu viņiem, ka viņi nav pametuši savas atvases. Iespējams, ka man nez kā, vēl savādāk, jānoformulē teksts, lai katrs ar savu rievu apjomu to pareizi izprastu. Trijiem no viņiem esmu arī pati izpalīdzējusi materiāli. Protams, ka tas nav mans pienākums un tāpēc netaisos attaisnoties visiem, kam te tiek dota iespēja kādu, šoreiz mani, apriet. Apzināti arī neko nesaku bar bērnu mātēm, jo ne par to šoreiz bija jautājums.
Paldies par komentāriem, varbūt labāk vairāk nepūlaties! Atvainojos par sagādātām neērtībām! Jauku jums visiem dienu!
violinn
Es izlasīju, ka tu uzskati, ka tikai tavas audzināšanas metodes ir tās vispareizākās - izauguši...kādi tur visādi pareizi puiši.
Es mierīgi parādītu durvis, ja kāda izdomātu mani mācīt kā man jaaudzina savi bērni un cik dārgas lietas tiem nevajag pirkt.
Lucy
Samudžināts murgojums.
Par bērnu,ja paliek pie tēva,nesaskatu neko sliktu,viņam tādas pašas tiesības ir uz bērna audzināšanu un ja vēl apstākļi ir labāki,kā pie mammas,nu kapēc ne.Manā ģimenē tā bija un ir,puiku itkā ar varu paturēja tēvs,bija apstākļi,ka tā vajadzēja,māsa samierinajās.Puikam jau 18,to,ka viņi vēl līdz šim nespēj runāt,izrunāt,puika saprata jau sen.Patstavīga dzīves vieta ir pie tēva personīgajā mājā,a pie mammas viņš brauc bieži.
smooth
Iespējams (un tikai), ka tā ir neprasme savu mīlestību izteikt citādi.. LABI, ka tai laikā spēj nodrošināt materiāli (pretējā gadījumā būtu pavisam bēdīgi)..
Bet, manuprāt, tā gluži nav nosodāma lieta.. ne visi prot/spēj/vēlas par emocijām domāt, kur nu vēl par tām runāt audzināšanas nolūkos (kaut arī tas ir ļoti svarīgi!). Tomēr neprasme nenozīmē mīlestības trūkumu (neesamību). Bet kur mīlestība IR, tā bieži vien arī bez vārdiem uztverama - jo īpaši starp bērnu un tā vecāku.
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 33 (kopā 33) |
