bērnības sapnis...

mieriigais5      bērnībā gribēju būt fūres vadītājs un braukt ar Sovtransavto Mercedes smago uz ārzemēm, jo padomju cilvēkiem ārzemes bija gandrīz nesasniedzams sapnis:), bērnības sapnis tika daļēji piepildīts, jo ir C kategorijas tiesības, lai gan par šoferi neesmu strādājis ne sekundi:))

mieriigais5      vot ar šitādu:)

nebuutne      Manu mammu manu bērnības sapņu dēļ klases audzinātāja sauca uz skolu, jo biju domrakstā uzrakstījusi, ka tad, kad izaugšu "gribu nestrādāt, gribu būt bandīta sieva, vai, ja nepaveiksies, vismaz advokāta" :)))
Kur man, bērnam, tādi sapņi bija radušies, tiešām, nezinu. Dzīvē tas, protams, nav piepildījies.

maika      skolas gados lasīju fantastikas romānus par skaitļojamām mašīnām.. skat, tagad lietoju katru dienu, no rīta līdz vakaram.. sapņi PIEPILDĀS!!!

karbonaade      Liek padomāt :)
Gribēju būt daiļdārzniece. Tagad ar baudu rokos pa dārzu. Interesantākais tas, ka mana daļa tajā patiešām ir puķes.
Gribēju būt skolotāja. Ir nācies paskolot. Bet katru dienu. Nu nē!
Gribēju būt folkloriste. Ir nācies ar to ņemties.
Gribēju būt... neteikšu. Bet biju. Un tagad esmu tajā pašā jomā tas, par ko nebija ne mazākās jausmas Un man ļoti patīk :)
Tā ka... vai nu esmu sapņojusi pareizos sapņus, vai arī tie piepildās :)

Ps. Pirms kāda laika domāju, ka gribētos aizbraukt uz vienu pilsētu. Nu tā, ka varētu. Vakar uzzināju, ka braukšu. Pie tam... pat prātā neienāca, ka tas varētu notikt tādā veidā! Sapņi patiešām piepildās!

fargo      Gribēju, lai mani liek mierā.

nektariine      Jā, piepildījās, bet 90-tajos eksistējošās algas manam sapnim apgrieza spārnus.:))

MaryClaire      nav piepildījies. Un nekad nepiepildīsies. :( gribēju būt baletdejotāja. Un nevis kordebaletā, bet prīma. Mans sapnis bija nodejot žizeli. Bija arī talants, bet vecāki "apgrieza spārnus". Jo senāka kļustu, jo skaidrāk apzinos, cik esmu apdalīta.

Tagad dejoju sev, kad neviens neredz, un sapņoju, ka esmu uz skatuves ...

neko      Gribēju būt par mežsargu un dzīvot dziļi mežā. (baigi patika vienatnē klīst pa mežu) ... īstenots galīgi nav ne tuvu nav.

Strig5      Bērnībā es ar draugu sarunāju, ka nākamajā dzīvē būsim suņi, un dzīvosim zem tilta, redzēs kā būs.
Vēl bērnībā ļoti gribēju braukt uz taktora, ļoti patika dt75, vecais kāpurnieks, un tie lielie 750nieki. Daļēji piepildījies, traktors man ir, tikai savādāks.

NEZALE8      Bērnibā gribēju būt rakstniece,kā A.Brigadere,nu re piepildijās,kaut ko te PA skricelēju,nevienam gan līdz šim to nebiju teikusi.

smooth      Ne viss, ne tādā formā, kā bērnībā sapņots, bet zināmā mērā, vismaz saturiski pēc būtības šis tas no sapņotā ir īstenojies.

art_deco      Bērnībā vēlējos būt skolotāja vai pārdevēja. Pēc tam māksliniece. Vidusskolas gados - juriste. Pēc diploma esmu sociologs, de facto - bezdarbnieks.

wiki      Nav piepildījies. Gribēju būt ārste - bet uz adatām šobaltdien nevaru paskatīties un kur nu vēl redzēt kādus pušumus utt .
Sanācu vienkāršš mākslinieks....pfu, -ce!

Tora      gribēju būt dzejniece, bišku dzejoju. gribēju būt skolotāja, nu vienu otru arī pamācu. gribēju būt dziedātāja, dziedu vārot pusdienas. gribēju būt dārzniece, tas varbūt vēl priekšā. gribēju būt rakstniece, nu lūk tagad arī rakstu. :))

babyjag      Es gribēju kļūt par modelētāju - man patika zīmēt un šūt.
Atkal šuju (tīri prieka pēc) jau kādu pus gadu.. Piemēram, šodien brāļa volgai salonu..

Mel_lene_back      Gribēju būt magnetafonu remontētāja un gribēju dzīvot Vidzemes mazpilsētiņā. :) Otrs sapnis tieši kā babyjag. Ik pa brīdim kaut ko uzšuju gan.
Ir inženiera sistēmtehniķa diploms un īpašums minētajā pilsētiņā. Magnetafonus labot neprotu :)

esmucitta      bērnībā gribēju kļut par ķirurgu...labi, ka nepiepildījās sapnis

elsa      Nav. Bērnībā gribēju kļūt par arheologu. Trakoti interesēja viss , kas saistīts ar vēsturi, veciem hlamiem. Tik vien palicis, kā interese par veciem krāmiem. Tos es varu mīlēt kā vīrieti.:D Manā kaimiņmiestā bij veci baronu dzimtas kapi, kas tad nu tik izrakāti pilnībā kaut kādu vēsturisku vērtību meklējumos. Nekas gan prātīgs netika atrast, jo pirms manis jau kāds bij pacenties.:D Toties atceros tos agros rītus, kad lecu uz riteņa, lāpsta līdzi un ar draudzeni minām tos 16 km uz pasākuma norises vietu.:D Kaut gan, vērtīgākās lietas esmu atradusi rokoties pa lauku piemājas dārzu. Vērtīgākais atradums ir 1775. gada monēta, ko nevienam kolekcionāram nepārdošu.:)

Marija_Anna      Kā bērns, dziļu lauku skuķis - guļu pļavā un debesīs skatos lidmašīnas , augstu , augstu. Kas tur, aiz mākoņiem? Vilināja jūra. Patika Rīgas panorāma , tagad uz to skatos katru rītu , lidots ir , dzīvoju pie jūras. Būtībā tā vai citādi piepildījies ir daudz. Starp citu , tagad ir izkristalizējies mans aicinājums (profesionālais), cik sanāk, piepildu. :)

damn nekādīgi nevaru atcerēties vai maz esmu ko tādu vēlējies bērnībā. nākamās atbildes