sievietes - mājsaimnieces

selavi_5      Mājsaimnieces tituls man sākās, kad piedzima bērni. Gribēju iet pēc tam strādāt, bet vīrs iebilda - padari visus mājas darbus, ja paliek laiks pāri, tad ej strādāt. Bērnudārzus viņš noliedza un nekas cits man neatlika kā sēdēt mājās - viensētā 17km līdz tuvākai pilsētai. Jā, skaisti, klusi, svaigs gaiss, bet man pietrūka komunikācija ar cilvēkiem. Uz sānsoļiem prāts nenesās, bet iziet sabiedrībā gribējās gan. Ne visām tāda dzīve patiktos, bet ir, kas teiks - kur nu vel labāk. Katram savs. Ar laiku saspringums attiecībās pieauga, līdz uzsprāga un tagad esmu tur, kur esmu un esmu laimīga - darbs, sporta aktivitātes, kultūra un māksla, draugi utt. Vai gribētu kādu brīdi nestrādāt un dzīvot mājās? Kādu brīdi jā (tādu garāku atvaļinājumu), bet gribas tomēr savu vidi un savu naudu, kuru tērēju kā sirds vēlas.
Zinu vienu izglītotu, gudru, simpātisku sievieti +40, kura tā arī dzīvo savā greznajā savrupmājā jūras krastā, sporto, audzina dēlu, kurš jau iet skolā. Neko nevēlas mainīt. Vai ir laimīga? Nejautāju. Bet acīs viņai nav dzirkstelītes.

Mel_lene_back      Svarīgi pelnīt šo kabatas naudu.. Svarīgi nesēdēt mājās bez sabiedrības. Kad meita bija maza, diezgan veiksmīgi biju sakārtojusi šo jautājumu nedaudz pastrādājot pa pāris stundām dienā nepilnu darba nedēļu. Bija labi - izkustējusies, cilvēkos pabijusi, laiks ģimenei arī pietiekošs un kāds lieks santīms kabatā. Rezultātā nekas cits neprasījās.
Bet uzmanības trūkumam ir ļoti svarīga nozīme. Solveigas tipa sieviešu nav daudz... Bet ir arī mājsaimnieču tipa sievietes, kurām tas patīk. Esmu tādas sastapusi. :)

saullla      Zinu vairākas tādas ģimenes kur sievas ir tās saucamās mājsaimnieces.Bet nevienu kura būtu sākusi domāt par sānsoļiem.
Lielākoties gan katrai no viņām ir vai nu bērni,vai kāda nodarbe-hobijs,kas pillnveido,un aizrauj sievieti.Ar to varbūt viņa nenopelna nekādām lielām dižām vajadzībām.Bet viņu vīri paši spēj nopelnit,viņiem svarīgi lai sieviete ir ar kautko aizrauta,lai viņai ir nodarbošanās.Lai nesēž un nezāģē vīru.
Bērni aizņem dikti daudz laika,un tādu reālu darbu no tikiem līdz tikiem nemaz nav reāli veikt.Visas viņas ir skaistas sapucētas,interesantas,kolosālas māmiņas,labas uzticamas sievas,katra savu hobiju nodarbošanos ari pieprot dikti labi,un aizraujās ar to ar visu sirdi.

dogville      Lai viirs ieskaita bakas kontaa naudinju par maajkalpotaajas,aukles,daarznieka darbu...tad jau suika kabatas nauda sanaaks.Vispaar uzskatu to par ideaalu variantu.veel var realizeet savas intereses.Un tas nebuut nenoziimee atrauties no sabiedriibas.(vot sasapnjojos:))

dogville      Piedoshanu par kljuudaam-burti nerakstaas:(

slieks      Vienu zinu. Vīrs iet jūrā. Normāla ģimene, laba saskaņa un nekādu sānsoļu. Tagad auklē mazdēliņu.

Tessa      es kadu laiku pasedeju majas un man tur patika.atvase bija maza,nopirkam maju,darbsa bija daudz un vel vairak.man bija kursi,siikumam-danchi un dziedashanas pulcinjsh,parvaldiiju viira austrumu cinju oficialas padariishanas,dazhreiz vadiiju treninjus,ja vinjam bija dariishanas.ar treninju jaunatni dariijam daudz un dikti-nometnes,arpustreninju tikshanas.faktiski,uzskatu,ka izaudzinajam vinjus par krietniem cilvekiem.naudas arii ta ka pietika.
tad saku meklet darbu,bet nebija viegli un uzreiz.tas gan viiram ne iipashi patika-ka nebushu vairs majas.ka nevares paljauties,ka agrak.
par sansoljiem-bulshic.man personiigi garlaiciigi nebija.tikshanas,uzstashanas.esmu pat k-kur zhurnala Una ieksha un par mums bija uznjemts raidiijums Province.to laiku nenozheloju,bernam arii devu ljoti daudz.

Lucy      Ja ir gajēja tad aizies vai tā mājsaimniece vai deputāte,tā tāda suga maukuļi.
Izsniedz kabadsnaudu,spe,vai nu ieskaita prāvu sumiņu kontā,vai nu pati strādā un ir neatkarīga.101 variants,kā ir citiem,mani tas apsalūt neinteresē,kā dzīvo citi.

av2      parati vinnas auklee siikos, ja seed ilgstossi maajaas.Vai nu nevar atrast darbu normaalu lai buutu veerts iet uz to darbu vispaar, jo var sanaakt samaksaat aukliitei vairaak, kaa pati nopelniiss.

krauklis966      Kamēr skolā puikām datoru nevajadzēja viss bija Okey. Tad sākas, rakstīsanās ar draudzenēm un draugiem un aizgāja viss dimdari, damdari

GarlaikotsLaucinieks      Trīs gadi gan nebija, bet, tā kā strādāju mājās, tad pārmērīgus plusus tādai mājsaimniekošanai neredzēju, ieskaitot to, ka pasākām no rīta relatīvi vēlu celties, bet man vislabākā strādāšana tieši agri no rīta.
Tagad, kopš sieva atkal strādā, elektrības izdevumi samazinājušies par ceturtdaļu, tikpat, ja ne vairāk, arī benzīna izdevumi (par spīti cenu pieaugumam).
Nav vairs arī tik ļoti jāiespringst, cenšoties nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai pietiktu 3 pieaugušiem cilvēkiem (meita vēl mācās), vairākiem dzīvniekiem (kaķenei vajag speciālo barību, liels suns ēd kā liels suns) un mājas uzturēšanai.
Izdevumi, protams, kopumā ir pieauguši citās pozīcijās, bet divas algas plus mani papilddarbi, tomēr ir divas algas plus vēl kaut kas.

Arī tas, ka man nav 24 h diennaktī jābūt kopā ar kādu, kas nav mazsvarīgi.

Lūdzu, te jums mazliet citāds viedoklis.

GarlaikotsLaucinieks      Tas par tām 24 h - doma, ka nebija īsti iespējas pabūt vienam, kas man personīgi ir ļoti svarīgi, lai tādas iespējas būtu.

Effy      ģimenes apstākļu dēļ man bija periods apm. 3 gadu garumā, kad sēdēju mājās. šis periods gan saklrita ar dēla piedzimšanu. es gan šajā laikā strādāju nedaudz arī mājās. tikai priekš manis tas bija pārāk vienkārši, jo defaultā neņemtu kā haltūru mājās kaut ko mega sarežģītu.
šajā laikā sakrita tā, ka arī mana draudzene sāka sēdēt mājās bez darba. viņa bija sākusi strādāt vienā lielā Latvijas uzņēmumā. pēc dažiem mēnešiem tās nodaļas vadītāja aizgāja dekrētā un viņai piedāvāja pārņemt pienākumus. viņa šo izaicinājumu pieņēma. rezultātā darba slodze nopietni pieauga, kā arī stress par atbildību. kad tas viss sāka reāli ietekmēt viņas veselību un uzdot nervi, draugs viņai pateica - pietiek, ka nevarot šito te vairs izturēt, lai viņa pasēžot mājās un atpūšoties. pēc kāda laika draudzene sūdzējās, ka reāli jūt, kā atrofējas viņas smadzenes.
principā tas pats notika arī ar mani - sāka atrofēties smadzenes, jo kur tad to smadzeni izmantot mājās sēžot un darot vienkāršu darbu pa profesionālo jomu? varbūt vajadzēja izprintēt no Lursofta, piemēram, Latvenergo gada pārskatu, veikt finanšu analīzi un izstrādāt stratēģisko plānu turpmākiem 5 gadiem saimnieciskās darbības uzlabošanai un optimizēšanai? :)
tad bijušajam draugam brālis izdomāja uzsākt savu biznesu un vajadzēja padomu biznesa plāna izstrādāšanai. es par šo ideju reāli iedegos. stundas laikā bija gatavs saraksts ar punktiem, par ko vajadzētu padomāt uzsākot jaunu biznesu, kā piesaistīt klientus, kā apgreidot piedāvātos pakalpojumus un kā uzlabot konkurentspēju tirgū.
no tā laika es secināju, ka nevarētu sēdēt mājās ilgstoši. tur pat nav runa tik daudz par naudas pelnīšanu. man ir vajadzīgi izaicinājumi un pašapliecināšanās, ka es varu ne tikai putekļus mājās noslaucīt un bērnam pamperu apmainīt. principā tur nelīdzētu ne hobiji, ne aizraušanās - pērļošana, izšūšana krustdūrienā vai pat krustvārdu mīklu minēšana un grāmatu lasīšana.
es ļoti labi atceros to sajūtu, k

never_pa      patīk strādājot, ne tikai tādēļ, ka ir sava nauda, bet arī tādēļ, ka neatrofējies, attīsties un sarunas neaprobežojās tikai ar bērnu kopšanu vai mājsmainiecū rūpēm. bet protams, mājas darbi nekur neizpaliek, kurš gan ar to nodarbosies. Tātad sanāk parakstīties uz dubultslodzi.
Tagad jau moderni, ka vīrietis tusē/ guļ pa māju kamēr sieviete strādā
;p

Effy      es ļoti labi atceros to sajūtu, kad paliec tizls un stulbs savā galvā. neko tādu es vairs negribētu piedzīvot. laikam man tomēr ir svarīgi saglabāt analītiskā prāta asumu, spēju reaģēt kaut kādās kritiskās situācijās un pieņemt atbildīgus lēmumus.
kaut kā ir pāliecība, ka, ja to spēj profesionālā jomā, tas spēsi arī citās jomās.

MaryClaire      jā, kad berni bija mazi, tad biju mājās. bet salīdzinot ar šodienu es tad strādāju kā darba zirgs pa māju. paldies, tos laikus negribu atpakaļ - nebija ne atpūtas, ne naudas. tagad? - vajag jaunas kurpes vai smaržas - nopirkšu ar mēneša novirzi, nevis tāpēc, ka nevaru atļauties, bet tāpēc, ka jāizdomā kādas vajag ...

vīrietis neizsniedz "kabatas naudu" - tā, ko viņš izsniedz - tā ir alga par darbu mājās, - par pusdienām, par bērnu auklēšanu, pieskatīšanu, par tīrām zeķēm un krekliem.
man tagad neviens neizsniedz mājas algu, tādēļ man vajadzības arī rūpēties par mājinieku ērtībām - ja man būs ērtība, tad arī es sagādāšu ērtību - nu, pēc principa dots devējam atdodas.

babyjag      man slinkums lasīt, bet gribu atzīmēt vienu. ne visas bezdarbnieces ir mājsaimnieces un ne visas mājsaimnieces ir bezdarbnieces. vai tas pats saistībā ar bērniem.
zinu sievietes, kas atstājušas vīram tikko dzimušo bērnu, lai pašas studētu ārzemēs un zinu tādas, kas kļuvušas par kalponēm saviem vīriešiem. neviens variants man nešķiet ok.
turklāt, man šķiet smieklīgs apzīmējums "mājsaimniece" saistībā ar divistabu dzīvokli, jo tādai rūpes ir nesalīdzināmas ar tādu, kurai jārūpējas par divstāvu māju. tā kā viss ir relatīvs.

skvo      katram ir sava pieeja dzīvei un tieši viņam tā ir pareiza, citam pilnīgi garām un čau var būt. Manējā - es nekad ilgāk par 4 dekrēta mēnešiem neesmu mājās sēdējusi, bet toreiz bija citi laki, citi likumi:) Zinu ka arī tagad pavadīt 2 menešu atvaļnājumu man ir vesela problēma (laikam ja gadu gājumā esmu tomer vairāk vai mazāk parvērtusies darbaholiķī). Stap citu man ir tieši tāpati sajūta ja neeju uz darbu - smadzenes sāk atrofēties un palieku stulba. Esmu arī no tām sievietem kura uzskata, ka kamer man ir 2 rokas, 2 kājas un kaut kāda nebūt galva savu "dienišķo desas gabaliņu" varu nopelnīt pati.

Bachata      Manī ir tādas divejādas sajūtas.

No vienas puses - man ļoti patīk būt mājās, tīrīt, uzkopt, gatavot, pavadīt, sagaidīt. Kā sacīt jāsaka - rūpēties par to mājas pavardu. Ja vīrietis spēj atstiept pietiekami lielu mamutu, lai būtu forša dzīve, tad var arī to pavardu kurināt.

No otras puses - gribas būt sabiedrībā, gribas tomēr arī savu kapeiciņu, bet negribas iet uz darbu tikai sabiedrības spiediena rezultātā, ņemot darbu uz 14h/dienā, tā, ka pēc tam kājas pavilkt nevar. Tomēr neatkarības sajūta (ja nu kas notiek) arī ir svarīga.

Ja mājās sēžot vienīgais, ko redz, ir trauki, autiņi, lupatas un putekļi, tad ir pavisam skābi.
Bet, ja to var apvienot ar kursiem/papildus izglītību vai ko tamlīdzīgu (kā te saka - lai smadzenes neaiziet bojā), tad jā - ideāli.

Bieži vien gan viena puse (mājās būšana), gan otra puse (darbā iešana) netiek novērtēta. Un tieši tad rodas problēmas.

stardust      Njaa, mani par tādu arī varētu nosaukt, bet es tomēr strādāju - mājās, jo, lai nu kas, bet sava kapeiciņa paliek sava kapeiciņa. Pēc iziešanas sabiedrībā un strādāšanas birojā neskumstu. Un jā, ciest nevarēju brīžus, kad vīram bija brīvāks, un mājās bijām abi, jo 24 stundas diennaktī kopā būt ir nu tā... grūti paciešami tādiem cilvēkiem, kam patīk sava "telpa".

lapene5 ..Septiņi gadi ar mazajiem pa māju, nauda nebija tik svarīga, kā bērnu veselība un kopā būšanas prieks. Protams profesionālo kvalifikāciju zaudēju , bet... nākamās atbildes