sievietes un kaķi

slieks      Nekad nav bijis tā, ka mājā nebūtu kaķa. Dažreiz pat divi. Bet viņi atnāk paši un tik neatlaidīgi laužas iekšā visos iespējamos veidos, ka beigās es padodos. Tagadējā kaķene pat stiepa man savus medījumus, sētā vienmēr sedēja man pie kājām un uzmanīja teritoriju kā suns. Ja pie vārtiem bija kāds troksnis, tad skrēja uz riņķi un rūca. Un pie tam vēl smuka, tikai cīņās cietusi - bija iešķelta auss un pārplēsta lūpa. Tā kā - ne vienmēr cilvēks ir tas, kurš izvēlās dzīvnieku.

feini_      Labi,ka atstāji dzīvu,vismaz tas priecē.:)

art_deco      http://amigos.lv/lv/blogs?id=316716

Kad es vēl biju kucēns, tu smējies par visām manām muļķīgajām grimasēm un mīļi sauci par savu bērnu un neņemot vērā dažas sagrauztas kurpes un pāris saplucinātu spilvenu, es kļuvu par tavu labāko draugu.
Kad es slikti uzvedos, tu tikai bargi pakratīji pirkstu un jautāji: „Kā tu tā varēji?”, bet jau pēc mirkļa atmaigi, nogāzi mani zemē un pakasīji punci.
Manis apmācīšana prasīja vairāk laika nekā bija paredzēts, tas tādēļ, ka tu biji ļoti aizņemts, taču mēs pie tā strādājām kopīgiem spēkiem.
Es atceros tās naktis, kad kopā gulējām gultā un es uzmanīgi klausījos tavos noslēpumainajos sapņos un es ticēju, ka dzīve vairs nevar būt labāka.
Mēs gājām garās pastaigās pa parku, braucām ar mašīnu un dažkārt apstājāmies, lai nopirktu saldējumu, tiesa gan, man tika tikai vafelīte, jo tu teici, ka saldējums nav labs suņiem, es ilgi gulšņāju saulītē gaidot tevi pārnākam no darba.
Pēdējā laikā tu aizvien vairāk laika pavadīji darbā, strādājot pie savas karjeras veidošanas un arī meklējot sev partneri – cilvēku. Es gaidīju tevi ilgi un pacietīgi, sniedzu atbalstu, kad tev gāja grūti, kad biji vīlies un ar salauztu sirdi, nekad tevi nenosodīju par sliktu lēmumu pieņemšanu, kad tu pārnāci mājās, es biju laimīgs un priekā luncināju asti. Un tad tu iemīlējies...
Lai arī viņa, tava sieva, īsti suņus nemīlēja, es vienalga priecīgi uzņēmu viņu mūsu mājās, centos izrādīt savu mīlestību un pakļauties viņai, es biju laimīgs, jo tu biji laimīgs.
Tad ieradās cilvēku mazuļi un mēs dalījāmies šajā priekā un satraukumā. Es biju apburts no viņu rozīguma un no tā, kā viņi smaržoja un man tik ļoti gribējās viņus paauklēt. Tikai viņa un arī tu uztraucāties, ka es mazajiem kaut ko varētu nodarīt un man nācās lielāko daļu laika pavadīt vienam un pamestam citā istabā vai arī suņu krātiņā. Ak, ja tu zinātu cik ļoti man gribējās viņus mīlēt! Es kļuvu par savas mīlestības gūstekni.
Viņi auga un mēs kļu

feini_      Par tēmu,neidomājama dzīve bez kaķa,kapēc,nezinu.:)Vnk milestība.:)

Lucy      Mums kaķis nodzīvoja gandrīz 19gadus un nemaz nebija viņa mīļa,tikai tad kad to vēlējās pati,ar savu ipašo raksturu,mums viņa bija dikten smuka.
Lielāku mīlestību pat veltija vīram ne man,svešiniekus mājās nepieņema,kā suns pielavijās un iekoda kājā.Toties suns atzīst par saimnieci mani,kaut lutina visi.Sagadīt gan sagaida visus ar prieku.
Skumji,ka jāšķirās no kaķa,es teikšu ta ir greisirdība,manai māsai bija tieši tāpat,mazajam dikti patika tas kaķis,bet reizēm kaķis sadusmojās un ar visām četrām ieķērās bērna galvā:((( mācija,gan iekaustija,nekas nelīdzēja,palika vēl trakāk.Sāpīgs,skumīgs brīdis,kaķi nācās aizvest uz lauku sētu...ļoti māsa pardzīvoja:(((

piparbecinja      nodod patversmē, dīrātājs hrenovs... gan atradīsies kāds, kas prot kaķus audzinātun tos nemocīs.

piparbecinja      ko tu tur sieviešus pin klāt? būtu labāk ar zoopsihologu aprunājies, nevis čakarējies no otra gala.
p.s. reiz man bija siāmas kaķis - gudrākais kaķis visā manā vēsturē.

stardust      Nez, dzīvnieks jau tiešām tikai aizstāvējās. Mana mazā arī ļoti mīl kaķus, stāstīšana un mācīšana nelīdz, švīkas ir, ir bijusi arī tāda, kas ļoti tuvu acij, reizēm rokas nolaižas, esmu savulaik draudējusi arī vest uz laukiem kaķi. Bet tad atceros, ko es darīju viņas vecumā, ne ka nu labāk uzvedos. Galu galā pat manai vecmāmiņai bija rēta sejā no kaķa, ko viņa bija reiz labi pakaitinājusi. Tam posmam vnk jātiek pāri, un jāseko līdzi, ko bērns dara, jo mazliet uzmanības un lielākā daļa starpgadījumu tiek novērsti!
Nu jā, un es esmu kaķu cilvēks, lai gan mājās ir arī suņi.

fargo      tev ir liela mute, beciņ. tev ir iespēja to virināt, man ir iespēja to vērt ciet. līdzīgi citām, vietejām durām a la lucy un govi vairs nerunāsi. tu tada stilā nekad nerunatu arī manā klātbutne, bet ja tā izturētos, tad vajadzētu dzert nervu zales. paldies par viedokli
a tā tu nerunāsi, vai tevis nav. no prob.

flame528      Virsraksts ir sievietes un kaķi,bet būtība-bērni un kaķi,bērnam tiešām ir vērtīgi dzīvot kopā ar kādu dzīvnieku,mācoties ar kādu rēķināties,arī respektēt.
Bet sieviete,kurai ir vismaz kaķis,vēl nav galīgā"zilzeķe",prot ar kādu vēl sadzīvot...

sinilga32      Katra kakja lielaakais murgs ir shljupstosha ziidainja balstinjaa pateikts "kakjiitis!".
Nabaga kakjis.

barss5      Kaķim piemīt īpašības, kuru nav lielai daļai sieviešu - pašcieņa, patstāvība, raksturs. Nu, un attiecīgi tas tiek šādā veidā kompensēts. Vienai, otrai ir pat veseli trīs!:)

MonaLiza      Muļķības, tagad modē ir turēt mājas seskus.

ucibucis29      padomāju un sapratu, kāpēc kaķis nevis suns. Suns ir jākomandē, suns uz saimnieku skatās suņa acīm. Tas man nepatīk. Ar kaķi ir jāsadzīvo.

stardust      barss5
Un vienai otrai ir 7, nu un?! :D

barss5      Jā, stardust, vienai otrai pat 7 un vairāk:))))) Neko darīt!

Izveele_2012      Kaķiem (dzīvniekiem) īpašības piedēvē cilvēki. Interesanti ,vai kaķi vispār nojauš , ka ir "salaulāti" ar sievietēm? Nu izņemot gadījumus, kad šiem ēst gribās vai kad pasildīties vajag. Atgādina nedaudz vīriešus staigātājus. Varbūt sievietēm neapzināti patīk tādi, tādēļ tos kaķus mīl tik ļoti....es tik te tā pamēģināju atšķirīgu domu gājienu:)))

Hipnotic      kaķi ir tādi viedie radījumi, pārējie tādi nav. Kaķim ir lielākas privilēģijas kā vīrietim, viņš var gulēt man arī uz galvas un man tas patiks :D

inito4ka      ...kaķis pierod pie vietas,suns pie cilvēka. Tikai vēlos pabrīdināt,ka vienā jaukā dienā,kaķīts var būt atpakaļ no laukiem :)))

amarillis_      Es dzīvoju dzīvoklī ar diviem kaķiem, tie gan nav manējie, bet nevaru notureties, lai viņus nemurcītu un nesauktu mīļvārdiņos. Man šķiet, ka kaķiem ir kādas pārdabiskas spējas, ka tie jūt un redz to, ko cilveki nejūt un neredz.

Tora vai tad? neesmu pārliecināta ! nākamās atbildes