Mīlestība

kanepa      Reiz dzīvoja Sirds. Viņa klusi dzīvoja Dvēseles dziļumos, dzīvoja, nevienam netraucēja un visā kopumā jutās laimīga. Reiz Dvēselē iemaldījās Jūtas. Sirdij Jūtas ļoti iepatikās un viņa ļoti baidījās tās pazaudēt. Pat durvis sāka slēgt ciet, lai Jūtas, nedod Dievs, kaut kur nepazūd. Viņi bieži mēdza iekurt ugunskuru, lai sasildīt Dvēseli, daudz staigājās un runāja. Sirds tik ļoti pierada pie Jūtām, ka likās, ka tā būs vienmēr un Jūtas nekur nepazudīs, jo Jūtas taču bija tik jaukas, skaistas un romantiskas. Bet kādā dienā Jūtas pazuda. Sidrs izmeklēja, katru Dvēseles stūrīti, taču Jūtu nebija, tā klīstot pa Dvēseli, Sirds pēkšņi ieraudzīja caurumu sienā. Jūtas vienkārši aizmuka, atstājot aiz sevis lielu plaisu Dvēselē. Sirds pārāk stipri ticēja Jūtām, lai spētu apvainoties, un notikušajā vainoja tikai sevi. Lai ko Sirds nedarīja, plaisu sienā nevarēja aizlāpīt ne ar ko, un pa naktīm caur to pūta auksts, ziemeļu vējš. Tādās naktīs Dvēsele sarāvās un kļuva ledaini auksta. Laiku pa laikam Dvēseli centās apciemot citas jūtas, iesprūkot pa plaisu, taču Sirds dzina visus prom ar slotu. Maz pamazām Jūtas vispār vairs neiegriezās. Kādu dienu pie Dvēseles durvīm pieklauvēja pavisam savādas Jūtas. Sirds nevēlējās vērt vaļā durvis, taču par lielu izbrīnu, šīs savādās Jūtas necentās ielīst pa plaisu, bet palika, pacietīgi gaidot pie durvīm. Ilgi tajā vakarā Sirds nemierā klīda pa Dvēseli un nevarēja atrast sev vietu, kad beidzot sajuta nogurumu un devās pie miera, drošs paliek drošs, nolika slotu pie gultas. Taču nevienu dzīt prom nenācās. Sirds klusiņām piegāja pie durvīm un apskatījās ārā pa atslēgas caurumu- savādās Jūtas vēl joprojām pacietīgi sēdēja uz sliekšņa. Sirds sāka ļoti uztraukties, jo nevar izdzīt ārā to, kurš vēl nav ienācis. Pagāja vēl viena diena, un sirds apjukumam nebija robežu. Viņa saprata, ka briesmīgi grib ielaist šīs savādās Jūtas un briesmīgi baidās no tā. Sirdij bija ļoti bail. Bail, ka šīs savādās Jūtas a

lore7      Kad atnāks - zināsi.

mis_parkere      Lēni,apdomīgi,pārdomāti un pēc tam zibeņo ne pa jokam :)

jums_patiks      Otrais variants ir īstais.

GenAir      Tev ir depresija? :)

Varaviiksne_X      eh, iemīlējušies pa reizei laikam ir visi (ar taureņiem). tāda patiesa mīlestība pie manis gan pagaidām nav nākusi. domāju, tas ir daudz lielāks retums nekā popsīgas dziesmas mums vēlas iegalvot.

enistone      jā.....Kā atnāk mīlestība?:)

salve      "Saullēkts ikreiz atgādināja, ka nāk jauna diena – diena, kurā atkal var atsākt dzīvi, diena, kurā atkal var mācīties, labot pagātnes kļūdas, vēl viena diena, kas dota mums mīlestībā – mīlestībā, kas stāv pāri cilvēka prātam."

Deisa      Kanepa! Un kas tālāk? ;)

GenAir      Vispār reta paradiba ,kā tādā!

Dažiem jau liekās kā vienmēr būs kāds,kurš viņus milēs,bet pēc kāda laika saproti,kā nav vairs neviena,un Tu esi -viens!

Lyanna      Mīlestība atnāk tā kā tava zārka smagais vāks (I. Ziedonis)

vijoliite15      no pirmā acu skatiena,ir un viss

Natta      Mīlestība kad atnāk, tad tu iekrīti akā,no kuras nevari nekad vairs izrāpties:)