nauda!

skvo      P.S. tēma attiecībās nav ielikta nejauši, jo nauda un attiecības gan starp radiem, gan starp partneriem ir diezgan slidena! Vienkāršāk ir ar pakalpojumu sniedzējiem - tas maksā tik un tik - gribi "pērc" neder cena meklē citu:))

lasminaxxl      Grozies kā gribi - bez naudas šodien nemaz nevar eksistēt . Palīdzēt var un vajag , ja vien tas saņēmējam nepaliek par pašsaprotamu lietu - man vajag , tu man dos i!! Reizēm vajag tikai nedaudz pabalstīt , bet ne uzturēt ... Dēļ naudas rodas vislielākie naidi starp pašiem tuvākajiem -- tas dzīvē pierādijies !!

krigers      "Paldies dievam"-savu naudu tērēju pats! :))

Miilumss      Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai

skvo      lasminaxxl - tur ir tā sāpe , ka tieši tas ir noticis - man vajag un ņem visu un no visiem (pat nešķirojot, ka tam otram var būt tieši šobrīd ir vairāk vajadzīgs) cik vien var sagrābt un pat nedomā ka var ar to visu kādā brīdī arī "aizrīties"!

Muktiana      Man šķiet, ka jāsaprot, ka visa sabiedrība ir orientēta uz to, ka naudas daudzums ir cilvēka vērtības mērs. Kāds var oponēt, bet tā ir. Un, ja kāds ar savu rīcību skaidri parāda pretējo, tas jau ir netipiski un drīzāk apbrīnas vērts.
Tāpēc tas ir tikai dabiski, ka šādās situācijās, cilvēks pat neko sliktu nedomādams, rīkojas par labu naudai, nevis saredzot būtisko.
Un te nu es minēšu kā vienu no gaļas ēšanas efektiem - cilvēks, kas ēd gaļu, it īpaši dzīvo ar aizmiglotām acīm un nespēj "redzēt ar sirdi". Tieši šī iemesla dēļ es pārtraucu ēst gaļu, jo piedzīvoju situācijas, kad šāda filozofija pret mani vērsta man ļoti sāpēja. (Man pašai līdz tam bija tāds pats uzskats. ) Būtībā ēst gaļu un neaizdomāties, ka lopiņiem sāp, arī liecina par to pašu aizmigloto, cieto, racionālo "dzīves skatījumu". Tāpat neaizdomājas par cilvēkiem.

skvo      Muktiana - naudas daudzums ir cilvēka vērtības mērs - NEPIEKRĪTU!!!!! un laikam jau vairs arī nekad šim viedoklim nepiekritīšu - par vecu esmu lai uzskatus mainītu:D Cilvēka vērtības mērs ir PATS CILVĒKS - viņa attieksme pret dzīvi, pret līdzcilvēkiem, viņa dzīves veids - nevaru es te visu sarakstīt, bet nu apmēram domu gājiens man būs skaidrs.

garinsh207      :)vispar aiz naudas stāv enerģija, un nauda ir dieva devums cilvēkam. ja nebūtu naudas, tad būtu baigais bardaks starp cilvēkiem. tā kā aiz naudas stav enerģīja, tad nauda pievelkas pie cilvēkiem, kuros ir enerģija. un nav nekads sakars slikts vai labs. tā jau ir pašu cilvēku izvēle.
ko nozīmē nesavtiga palīdziba? te var visu ko pabāzt apakšā..tikpat labi to var saprast kā vienkaršu izmantošanu:) labākā palīdziba jau ir iedot vai paradīt makšķeri nevis visu laiku zivis daļit:)tik un tā velāk brēks, ka par maz zivju dod:)

Effy      Muktina, šis te "cilvēks pat neko sliktu nedomādams, rīkojas par labu naudai, nevis saredzot būtisko" ir kā ar kulaku pa aci. tikai nevis es esmu tā, kas maina kaut ko pret naudu. es to diezgan bieži izjūtu attiecībā pret sevi. dēļ tā ir pajukušas arī attiecības un ne vienas vien, kad nauda nostājās pirmajā vietā.
laikam tāpēc, ka es dzīvē esmu pazaudējusi ļoti daudz tuvu cilvēku, man vienmēr cilvēku savstarpējās attiecības ir bijušas svarīgākas par naudu vai kaut kādiem citiem sasniegumiem. ir bijis, ka es vēl mācoties augstskolā eksāmena priekšavakarā nolieku visu pie malas un aiznesos vispār uz citu pilsētu, jo otram ir slikti ap dūšu. nokārtot to eksāmenu var vismaz 2-3 piegājienos. who cares, kad es to nolikšu rīt vai pēc nedēļas, bet kāda vērtība man ir kā draugam vai "mīļotajam cilvēkam", ja manās prioritātēs tuvie cilvēki ieņem kaut kādas beidzamās vietas?
galīgi bez naudas mūsu pasaulē dzīvot arī nevar. ir normāli, ja cenšas nopelnīt tāpēc, lai būtu vispār par ko dzīvot, bet pavisam savādāk, ja sāk naudu pelnīt naudas pēc, pabīdot visu pārējo malā uz kaut kad "pēc tam". man jau liekas, ka to naudu var nopelnīt jebkurā laikā un vietā, ja ir smadzene un gribēšana, bet satikt cilvēku, ar kuru, tēlaini izsakoties, kopā varētu arī novecot, tas jau ir ļoti liels retums. žēl, ka cilvēki bieži vien nenovērtē tieši šīs te savstarpējās attiecības.
tas tā liriskai atkāpei par tēmu nauda un attiecības :)

edmunds      nauda ideaalaa gadiijumaa ir cilveeka darba meers. piesavinaaties otra darbu/naudu bez atljaujas nav smuki, bet to jau cilveeks saprot ne uzreiz. es arii beerniibaa spodrinaaju 3 kapeikas lai nopirktu saldeejumu kursh maksaaja 20 kapeikas - maaniiju paardeveeju.

Aiga12      Daļēji jau varētu teikt, ka nauda tomēr ir cilvēka vērtību mērs. Māki nopelnīt , tātad esi savā arodā labs speciālists, māki pielāgoties laikiem un apstākļiem, tātad neesi sliņķis un nodrošini sevi un ģimeni. Līdz ar to ir iespējas ar naudu rīkoties pēc sev vēlamiem ieskatiem.
Radiem, draugiem, paziņām parasti liekas, ka turigākā pienākums ir izdaļāt savu nopelnīto, bet kas pašiem liedz to darīt?
Lai nerastos kašķi naudas dēļ, jāaizdod vai tāpat jāiedod summiņa, kuru nav žēl pazaudēt.
Katram pašam sava dzīve jāveido, tas nozīmē arī jānopelna iztikai, sadzīvei, atpūtai.
Jāpalīdz slimajiem un vecākiem, ārkārtas situācijās, bet ne kādam nauda tāpat vien jādāvina.

Effy      ja runājam tieši par palīdzēšanu citiem, tad nav liela māka palīdzēt sev personīgi nozīmīgiem cilvēkiem. sabiedrība pat iepotē cilvēkam, ka draugiem/tuviniekiem utt IR jāpalīdz (ne tikai naudas ziņā). tā kā bieži vien cilvēki varbūt rīkojas tā kā IR jārīkojās, nevis patiesi cēlu pamudinājumu vadīti.
daudz grūtāk ir labprātīgi un nesavtīgi palīdzēt pilnīgi svešiem cilvēkiem un arī te runa nav tikai par naudu. nu kaut tādos sīkumos, kad veca tantiņa ar pilnu iepirkuma maisiņu cenšas ierāpties tramvajā. cik nav redzēts, kaveselīga un spēcīga paskata vīrieši sēž un izliekās, ka neredz, ka tas uz viņiem neattiecas. būtu tur seksīgs zaķis - cita lieta :)
vēl diezgan lielu smīnu izraisa tā saucamie labdarības pasākumi. jo lielāks "labdaris" jeb "ziedotājs", jo lielāks reklāmas baneris un labāka redzamības vieta šim banerim. kur tad te ir tā nesavtīgā palīdzība tiem, kam tā vajadzīga? tad jau varbūt sauksim lietas īstajos vārdos - reklāmas vietas pirkšana un piesegšanās ar "labdarību", lai varētu saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides kā ziedotājam.

inuce      Tas no kura ņem un ņem pat nepaprasot -vai ir ko dot, vai pašam paliek...tas pats tādu situāciju radījis. Ar savu pārmērīgo vēlēšanos būt visiem balsts.
Drusku jau pašam jāmāk sevi aizsargāt.
Viena lieta- pelnīt un atdod bērniem (līdz vidusskolas pabeigšanai) vai vecam cilvēkam,tiem kas paši vēl/vairs nevar nopelnīt.Un tad arī-dot maizei,nevis arī ikriem...nu tas tā-salīdzinājumam :)

Aiga12      Effy, tie īstie labdari sevi nereklamē, viņi to dara no sirds un nav nemaz tik maz tādu kuriem ir un viņi dalās. Tie reklāmas tīkotāji jau tēlu spodrina un nodokļu atlaides ir laba lieta, nav tik LV likumdošana sakārtota šinī jautājumā.
Par palīdzēšanu svešiem un vājākiem, tas jau nāk no audzināšanas ģimenē, kādi pamati ielikti, tāds rezultāts.
Tiem labdarības pasākumiem nemaz nevajadzētu pastāvēt, normāli būtu, ja valsts pati par saviem pilsoņiem rūpētos, protams es arī ziedoju, bet man liekas tas ir vienkārši nepieņemami, ja mātei jālūdz palīdzība bērna ārstēšanai. Man būtu pieņemamāks, ja lūgtu ziedot šo māmiņu atpūtai, kādam izklaides pasākumam bērniņiem invalīdiem. Skaitās taču, ka līdz 18 gadiem veselības aprūpe ir par velti. Ai, par šito pat domāt riebjas.

uguniga_annina1970      Ar šo "došanu" jūtos kā idiote -- ja tev ir , tad visu laiku kādam jādod ! Kaimiņam vajag , radiem vajag , bomžiem vajag , labdarībai vajag , valstij sava tiesa jāatdod ... Tik neviens neprasa , vai tev pašai paliek , vai vispār vari dot ?
Un apvainojas tie , kam atsaku - ka man sava nauda ir jānopelna ...

nenopietninopietna2      Tagad padomā! - kapēc tam otram būtu jāmētājas ar savu naudu? Viņš to māk krāt un arī skaitīt, Tapēc jau ir ticis pie naudu.
Var jau nodarboties ar labdarību, bet ir jāmāk atšķirt, kam tā ir dodama, kam - nē. Citus šāda mūžīgā palīdzēšana samaitā tik tālu, ka viņš kļūst slinks un kūtrs un negrib vairāk cīnīties, cerībā, ka ganjau kāds "labiņais" izpalīdzēs. Visiem cilvēkiem daba ir devusi divas rokas, divas kājas un galvu.Bet ne visi to māk izmantot!
Nauda bēg no tiem, kas viņu nemīl! :) Un izklausās, ka autore to neieredz. Viss ir likumsakarīgi.

psychobitch      tad kad tev ir jāsamaksā par jumtu sev virs galvas, jo uzskatu, ka vairs nav ko zaudēt, pat ja jāpaliek ir badā... kāda naudai ir vērtība var saprast tikai cilvēks, kurš ir pabijis vairākus gadus bezdarbnieks un kuram nav plašais paziņu loks, kas palīdzētu atrast ko sākumam, jo ja pat tevi neņem par apkopēju un visas durvis ir aizslēgtas uz darba tirgu, tad paliek hujova... parasti skaistās dvēseles var sastapt ar pastieptām rokām vai pie atkritumu kastēm, alkoholiķi... tā kā visam ir jābūt līdzsvarā gan dvēselei jābūt, gan prātam, kā nopelnīt naudu, man nekas nav pret naudu, es viņu mīlu un jādomā viņa mīl arī mani, ir nācies tikt pārbaudījumiem pāri un padzīvot arī ar pāris latiem kabatā un saprast, kāda ir naudai nozīme manā dzīvē...

qwer76      Muktiana, jūtu Tev līdzi. Ar tādu domāšanas dziļumu pati esi apbrīnas vērta. :)
Runājot par cilvēka vērtību (cenu)... saki man, lūdzu, cik maksā daži grami svina?
Kad to sapratīsi (un izpratīsi), tad arī ko vairāk par dzīvi un pasauli kopumā sapratīsi.

effy_      psychobitch, es tev nepiekrītu, ka naudas vērtību zina tie, kuriem tās nav. drīzāk viņi pārvērtē naudas vērtību.

es te tagad aiziešu bik offtopikā, bet tomēr gribas pateikt.
šiem cilvēkiem liekas, ka naudā ir laime. nu ne velti jaunbagātnieku vidū patiesībā ir vislielākais pašnāvību skaits. cilvēks, kurš visu mūžu ir dzīvojis ar pārliecību, ka nauda, ērtības un iespēja nopirkt lietas, viņam sniegs laimi, dzīves piepildījumu un apmierinājumu. nereti dabūnot to naudu, pabīdot visu malā un ejot pāri visam, atklāj, ka tā nemaz nav. tad sabrūk visa vērtību sistēma. ko dod villa, ja tajā jādzīvo vienam, ko dod jahta, ja uz tās jābauda saulrieti vienam, vai ar pērkamu "mīlestību"? ko dod sabiedrība it kā ar draugiem, bet kuri patiesībā tusē ar tevi tikai dēļ naudas vai varas, jo visus īstos draugus esi pakāsis, ejot pāri līķiem un dzenoties pēc naudas?

varu padalīties ar personīgo pieredzi, kā es sapratu, ka naudā nav laime. tas bija daudz gadus atpakaļ. tajā laikā es strādāju 2 darbos - vienā pa darba dienām līdz vēlam vakaram, bet otrā pa vīkendiem. brīvā laika 0, naudas diezgan daudz, jo nebija jau kur tērēt. principā pelnīju naudu naudas pēc. dēļ lietām, kuras tak ir ļjoti svarīgas un vajadzīgas manā dzīvē. tad 2 gadu pēc dzīvošanas šādā režīmā vienā skaistā maija dienā, ejot pa Tērbatas ielu, es sapratu, ka esmu ļoti nelaimīga un patiesībā apdalīts cilvēks. ka es dzīvoju tikai tāpēc lai strādātu un pelnītu naudu kaut kam afigena svarīgam, bez kā es varētu arī iztikt. kad es varētu ieet jebkurā veikalā un nopirkt vienalga ko, vai doties izklaidēs uz jebkuru klubu, bet man to negribas. ka draugi man vairāk nezvana un nekur neaicina, jo pēc 10-15 reizes, kad tiek atteikts, jo nav laika, jo ir nogurums utt, nevienam vairs nav vēlmes to darīt. kad visi vīrieši, kas par mani ir izrādījuši interesi, arī kaut kur pakūpējuši, jo cik tad var būt pacietības gaidīt kaut ko nezin ko? un lūk šādā skaistā un saulainā maija di

effy_      un lūk šādā skaistā un saulainā maija dienā pašā Rīgas centrā pie manis atnāca atklāsme, ka naudā nav laime. ka viena no galvenajām dzīves vērtībām, kas dod piepildījumu, ir cilvēku sastarpējās attiecības :)
bet pats brīnumainākais ir tas, ka, atsakoties no tās visas ņemšanās, man arī turpmāk nāca nauda pietiekošā daudzumā un pat vairāk kā iepriekš, pie tam atstājot laiku arī savai dzīvei, draugiem, attiecībām :)
bet visu to nevar saprast vienkārši ar prātu. tas katram pašam ir jāpiedzīvo izjūtu līmenī. tikai tad to pilnībā var izprast.

hefny hmm
"kam ir, tam tiks dots, kam nav, no tā tiks ņemts".....
Tas ierakstīts jau izsenis Bībelē un līdz ar to cilvēku visdziļākajā zemapziņā.
koletīvajā... nākamās atbildes