Mīlestība un abstinence.

Kad vīrietis Tev pasaka, ka nekad nav mīlējis , nemīl un nemīlēs, jo nav jau par ko, tad saglabājot pēdējās pašcieņas paliekas vajadzēja aiziet vien ar to kas pie rokas. Es to neizdarīju, jo kā "slīcējs" vēl cerēju, ka rupjā, ciniskā un pazemojošā attieksme reiz mitēsies. Kāds naivums, Jūs teiksiet paskatoties manu personas koda pirmo daļu! Un taisnība vien būs! Jo nu jau patiesi mani nav par ko mīlēt! Paskatoties spogulī pretī raugās nelaimīga, skumja, slimīga seja, kas izmisīgi prasa pēc kārtējās mīlestības devas kā atkarīgais līdz iestājas abstinence, jo devas vairāk nav un nebūs.
Bet kāds ir jautājums? To varētu arī neuzdot, jo atbildes jau zinu. Bet tomēr kas ir tas kas cilvēkam liek rīkoties tik neadekvāti pie zināmiem apstākļiem? Vai tikai lai nebūtu vientuļi "parakstāmies" uz jebkādām attiecībām?

sandra1111      neparakstos uz jebko,,,

Jutieslabi      Cik interesanti un noderīgi lasīt dažādus viedokļus. Bet ko darīt tad, ja vīrietis sēž uz 2 beņķiem un abus ir grūti atstāt, ja visu laiku saka, ka nevar izšķirties? Barot cilvēku ar veltām cerībām arī ir noziegums.
Bet manuprāt, ir jāiemācās palaist cilvēku vaļā, jo neviens nevienam nepieder. Arī es to mācos. Un jāļauj otram pašam izdarīt izvēle, neuzpiežot savu gribu.

MaryClaire      (C) "Bet ko darīt tad, ja vīrietis sēž uz 2 beņķiem un abus ir grūti atstāt ..." es ieteiktu vienu - arī sēdēt uz diviem. kad viņš redzēs, ka uz viņa beņķīša sēdēšana ir arvien retāka, un tāda kā pienākuma pēc, tad arī drīz būs rezultāts - vai nu pārsēdīsies uz viena beņķīša, vai otra, vai meklēs vēl kādu trešo beņķīti, lai turpinātu sēdēt uz abiem, tikai citādā izkārtojumā.

piekraste      "Vai tikai lai nebūtu vientuļi "parakstāmies" uz jebkādām attiecībām?"
Vientulības dēļ nu gan neparakstos uz sevis mocīšanu.Tur jābūt īpašai diagnozei.Laikam nemaz nemīli sevi, nekas cits ātrumā neienāk prātā.

Quot      Iemīli sevi, kā iekārojamo, kā mīļāko, ka pavedamo, kā apskaužamo un VIENĪGO (jo vienmēr sāksies un beigsies ar sevi)
Pat, ja ir atbildēta mīlestība, tas tikai paskaidro, ka vispirms mīli sevi. Jo to var izdarīt tikai CAUR SEVI! Nav cita ceļa.

Effy      attiecības ir divu cilvēku labprātīgs un apzināts pasākums.
tam, ka kāds pakļauj sevi ciešanām apzināti un labprātīgi pie tam ilgstošā laika periodā, tad tam ir sava diagnoze - mazohisms.
visa pārējā ņaudēšana ir tikai otmazkas.
izņēmums var būt tikai tad, ja kāds kādu ir pieķēdējis ar rokudzelžiem pie radiatora un nelaiž ārā. tur ieslodzījumā pret paša gribu.

Dejotaja_ar_taureni      Paldies, Pele, ka šo uzrakstīji. Arī es tā esmu darījusi un turpinu darīt. :) Kaut arī jūtos kā muļķe. Bet tik ļoti gribas noticēt, ka mana vara pār vītieti būs tik stipra, lai viņš kļūtu par to, kas viņš patiesībā nav :) Bet viņš ietiepīgi paliek tikai viņš pats un nemainās atbilstoši tam, ko es savos sapņos iztēlojos.
Sāc ar spoguli. Manies tu pati. Tiec līdz tam brīdim, kas tavs spoguļattēls staros Tev pretī. Un tad jau palēnām viss sakārtos. Zini, es to rakstu ne tikai tev, bet arī sev. :) Turamies, meitenes!

bru_nette      arī ņaudēšana ir sava vieda diagnoze, t.i. uzmanības piesaistīšana.

Miilumss      tikai ne es. būt kopā tikai lai būtu kāds blakus ir negudri.

pianissima      Nekad nesapratīšu šādu attieksmi. Labi, es, protams, nezinu, kā jūties Tu. Bet personiski es jau vairākus gadus esmu viena un absolūti nejūtu diskomfortu - drīzāk otrādi. Varu iet un nākt, kad, kur un cikos gribu. Neviens neprasa - kāpēc nav izdarīts tas un šitas, kad būs tas un šitas, utt. Turklāt, ja vēl, kā tavā gadījumā, vīrietis ir tikai pazemotājs, tad kāds no viņa labums??? Lūk, to pajautā sev! Kas lika Tev to paciest? Zems pašvērtējums. Un tūliņ ar steigu atrodi sevī visu labo un aizmirsti visu slikto! Un atceries, ka jebkura sieviete ir personība nevis kaut kādam tur bikšainajam nenozīmīga piedeva.

Vucis      Pat neredzu sevi šādā situācijā, tādēļ grūti saprast... nu kā vispār līdz tādam ķīselim nokļūt? Vai tiešām cilvēks jūtas pilnvērtīgs tikai tad, ja ir par piedēkli kādam? Viss viens gribētu vai negribētu.

selavi_5      Ups, šādā vecumā, kurš pat nav nekāds vecums, īdēt un smilkstēt? Kur ir tava pašcieņa un kur pazudis tavs EGO? Kādu brīdi būsi viena un darīsi ko gribēsi, iesi kur gribēsi un satiksies ar ko vēlēsies. Sāc vakaros sportot, apmeklē kultūras pasākumus utt. Kur problēma? Neesi pele, esi lauvene un visi tevi pamanīs - nevarēsi vien iztrenkāt gribētājus! Ta nu gan! Tinies prom kaut ar koferi tikai, bet ne uz ārzemēm!

garinsh207      :)sac mīlet sevi, lai paraugoties spogulī vairāk nebūtu nelaimīga,skumīga,slimīga seja... vai Tu pati gribētu dzīvot ar tādu nelaimīgu,skumīgu, slimīgu seju? ne jau tas vīrietis Tevi tādu pataisīja. pati sevi ,nemīlot sevi. sac mīlet sevi, lai no spoguļa pret Tevi vērstos laimīga, dzīvespriecīga, veselīga seja, ar dzirkstelītem acīs. un tad arī viss pārejais ap Tevīm mainīsies:)

lucia41      pakatījos anketā...nudien slaidā,labākos sievietes gados klusā_pele!!! izvelc savu otro dvīņu dabu saulītē un sāc mīlēt arī sevi..tici man -tas ir labākais ,ko mēs sev varam izdarīt!

peleecis      kaads veel tur viirietis? meesla gabals, ja jau shitaa saka. un Tavs uzdevums ir iemaaciities piedot meesla gabalam, jo vinjsh nemaz nav veerts miilestiibas, kas neapshaubaami pilda Tavu sirdi.:)
un simts pushkji, ka shitais bija no neta izraksts. un gan jau ka peec kaada laika atkal kaada te smilkstees, ka vinju shitaa un taa...:D

lapene5      ...vari rīkoties arī neadekvāti , tā sakot lai aizlīmētu uz laiku to caurumiņu sirdī,.... nu paplosies, tikai nesaēd sevi no iekšpuses...... gan laiks saliks visu pa plauktiņiem

skvo      ja godīgi tad nesaprotu ka līdz kaut kam tādam var nonākt:( Vispirms jau sāc ar sevi lai Tev pretī no spoguļattēla raudzītos - ziedoša un starojoša sieviete ar mazliet velnišķīgu smaidu:)) Sakop sevi, tas neprasa lielus līdzekļus, nopērc sev jaunu kleitu (kostīmu), bet tādu kas pašai patīk un popig ko par to teiks citi! Palutini sevi - aizej uz kafejnīcu un nopērc sev to - kas garšo vislabāk. Atver acis un paskaties vis apkārt - viss zied un plaukst - uzziedi un uzplauksti arī Tu:)) un kaut uz brīdi AIZMIRSTI par to veci;)) un Tu redzēsi viss izmainīsies:))

Ivans_neBargais      Jau otrais topiks kā no grāmatas... Un kapēc tādu sviestu raksta sievietes, kurām, vismaz pēc anketas spriežot, ir visas iespējas būt ar sevi apmierinātām un priecīgām par dzīvi?

Varaviiksne_X      Jā, ar visām tā nenotiek. Bet šķiet ka ar diezgan daudzām notiek gan - iekrampēšanās kādā, kas ir emocionāli atsaldēts, un centieni izspiest no viņa vēlamo - kamēr pašai vairs nav nekādu spēku. Tāda sieviete neizvēlēsies normālu, siltu vīrieti. Tikai tādu, no kura neko cilvēcisku nevar sagaidīt (vai arī reizi divos mēnešos). Tādu, kas graus viņas pašapziņu. Jo tad var līdz nemaņai ņemties ap savu upura lomu un nebūt atbildīgai par savu reālo dzīvi, savu labsajūtu, savu labklājību.
Koroče, tas ir pilnīgs strupceļš. Sāc atgriezties. Tas ir izdarāms.

av2      nekas iipass. Mums vissiem ir nacies to dzirdeet vairasak, vai mazaak saapiigaa formaa. Ko dariit? Promm no taa vissa. Un peec iespeejas taalak, lai nekas neatgaadinaatu. Lai nebuutu nejaussu tikssanos uz ielas, vai pie kopiigiem draugiem utt. Paiet laiks, viss norimst.

Aiga12      Uz jautājumu jau laikam atbilde vienkārša, mīlēji Tu viņu, piedevi un cerēji.
Tas jau ir izsāpēts,laiks pagātnei pateikt ardievas.
Labi, ja ir mīlošs cilvēks blakus, bet arī viens dzīvojot cilvēks nav vientuļš. Četrās sienās jau nesēdēsi, draugi, paziņas, radi, bērni ja tādi ir. Noteikti jau arī kāds hobijs aizķēries, kam ātrāk laika neatlika.

kakjiitis20      Citāts iz viena žurnāliņa: " ļoti grūti izšķirties, ja esi atkarīga no attiecībām, ja visu dzīves jēgu un savu vērtību redzi vīrietī. Jo mazāk dzīvo pati savu dzīvi, jo vairāk esi saplūdusi ar vīrieti, jo grūtāk ir šķirties. Šķiršanās Tev nav tikai attiecību, bet visas dzīves beigas. Grūti šķirties no partnera ir arī tad, ja esi piedzīvojusi agrīnu un traumatisku šķiršanās pieredzi, piem. bērnībā. Varbūt tik ļoti baidies kādu pazaudēt, ka sargā sevi, cenšoties nevienam nepieķerties. Taču, kad lēnām, uzmanīgi, piesardzīgi un bailīgi esi kādam pietuvojies un beidzot nodibinājis attiecības, ir diezgan grūti atlaist. Turklāt pastāv likumsakarība, katrs jauns zaudējums liek tev emocionāli pārdzīvot arī iepriekšējos zaudējumus.
Realitātē ir tā: vīrietis aiziet, un, kamēr viņā saglabājās pārliecība, ka tu viņu gaidi atpakļ, tik ilgi viņš atļaujas būt prom. Tklīdz jūt, ka tu viņu vairs negaidi, viņš atgriežas un dod tev fantastisku ilūziju, ka tu spēj viņu atgūt.
Sabiedrībā valdošie stereotipidrošivien neiet garām arī tev. Nereti uzskata: Ja vīrietis prasās atpakļ, tu esi vērtīga, bet, ja neprasās, tātad izbrākēta. Tas ir spēcīgs cirtiens tavai pašvērtībai. Kā tu centies to izturēt? Cik svarīga esi pati sev? Vai spēj tikt galā ar sevi? Arī tad, ja izirušās attiecības iespējams atjaunot, vispirms ir jātiek galā ar sevi- pievērsies sev un saproti, kas sniedz prieku tev, kā tu vari justies labi un ko vari dot attiecībām?"

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010