Pieskārieni.

Tessa      man domat,pieskarienu trukums ir arii ljoti lielam procentam ne-vientuljo.ta ka viss ir relatiivi.

dviinis21      Jāiet vairāk cilvēkos,vai jābrauc uz Krieviju,tur katrā ģerevņā visi bučojas,pat ar svešiem!!!!

dudinja      cilēks var būt vientuļš arī drauga apskāvienā.

ssieviete      ..ir patīkamie un ir nepatīkamie pieskārieni...un katram ir savs auras rādiuss , kurā cilvēks jūtas komfortabli, ja tas tiek brutāli pārkāpts, rodās nepatika un ja vēl saskrien visas citas nebūšanas kopā ...tad var sanākt arī sprādiens .
Masiere reiz stāstījā kā vīrietis pēc karsto akmeņu masāžas esot raudājis....siltu, maigu pieskārienu trūkums.

elsa      Reizēm ,esot attiecībās,to pieskārienu ir mazāk kā no ārpasaules.

Laivaikaa      Mazliet par vientuliibu - to cilveeki izveelas pashi.Paziistu sievietes, kuras apzinaati izveelas buut vientuljas - dazhaam taa vareetu buut kaada nelaimiigas miilestiibas trauma vai arii milziigi izteikts "ego" un neviens nav labs diezgan. Es nezinu, ko vinjas ieksheeji juut, bet aareeji meegina izlikties, ka viss ir kaartiibaa un partnera truukumu dazhkaart kompensee ar karjerismu darbaa vai fanaatisku sava dziivoklja atjaunoshanas /tiiriishanas maaniju. Kaa gan vinjaam zinaat pieskaarienu noziimi, ja vinjas to nav izjutushas???

non_grata      kaa iztiekam? kursh tad iztiek? un katraa-vinjsh vai vinja iekshaa seez lielaaks vai mazaaks maniaks! gribi sampi,juuru utt? padod zinju!;)

Padre      Reizēm, gribas izjust pieskārienus, bet bez tiem arī labi dzīvoju! (dvēseles vientuļnieks) :)

ha_lailah      Pfff...
Каждый по своему сходит с ума

Neapmierinātība ar visu un nepamatota iedomība. :)

Janues74      ļoti ļoti trūkst reizēm....nu ja neteiktu vairāk.... katru vakaru un rītu :)

prusacins      Es vuens 5 gadus!!! Jaa...kompenseju glastus, kur vien var:)

snamlet      Tā nopietni padomāju...vai pazīstu un zinu tādus pilnīgi un galīgi vientuļus cilvēkus, kas dzīvē nesaņem ne pieskārienus, glāstus vai kādu citu mīļuma izpausmi? Nezinu gan...pat bomžiem ir sava dzīve..varbūt vienīgi vientuļniekam savā alā? Jā..ir cilvēki vairāk vai mazāk emocionāli, savrupi, kuriem ir grūtības komunicēt ar citiem. Bet vientulību kompensēt ar grūstīšanos sabiedriskajā transportā...nu.. tas ir pavisam muļķīgi. Apskaut, 2 vai n-tās reizes bučoties ir katram cilvēkam un tautībai savas tradicijas. Ja kāda meitene ( kā var zināt, ka viņa vientuļa?) vai cilvēks asāk reāgē uz netīšu uzgrūšanos..tam var būt 100 un viens iemesls: nejauks noskaņojums, nepatikšanas darbā, mājās, mīlas lietās, kaut kas nojucis vai "sabrucis" ...da maz kas gadās, kad ir vajadzīga tik maza dzirkstelīte, lai viss aizietu pa gaisu! Bet saistīt to ar vientulību gan nedomāju. Šis jautājums ir mazliet "uzmākslots", jo būtībā te var būt 3 citi jautājumi: kādus un cik daudz mēs dzīvē saņemam un izjūtam pieskārienus un kāda ir to nozīme; kas ir vientulība; cik daudz protam savaldīt savas pēkšņās dusmas, nepatiku un uz nejaušibu atbildēt ar joku, humoru vai vienkārši smaidu, jo ne jau tīšām notiek tā grūstīšanās...nu tīšam arī ir, bet tam ir cita būtība un tur ir vairāk mulsums..smaids.

Balzaka      Reaģēšana uz pieskārieniem ir atkarīga arī no cilvēka rakstura tipa. Man kā sangvinķim ļoti patīk pieskārieni, tad nu es tos arī saņemu no tuvajiem cilvēkiem. Bet melanholiķiem nepatīk, ja viņiem uzbāžas. Sangviniķis pat runājot žestikulē un mēdz pieskarties sarunas partnerim un tas ne vienmēr nozīmē, ka ir intīmi ieinteresēts.

garaamejoshais      izstaasti labaak kaa vinja reagjeeja..:D:D

Lucy      Nepazīstu nevienu cilvēku,kurš varētu būt tik vientuļš,kā apraksti.
Ja nu tiešām reizēm uzmācās vientulība,tad nu ver vaļā i-net un ducini prom uz kādu sprorta zāli.
Nu sliktākā gadijumā ei pabaro miskastes kaķēnus,aiznes kādu pie daktera un pārbaudi,nes mājās un būs tev rūpes.

niknis      Kā rūdīts seksuālais maniaks, kas tomēr uz citām tēmām pārvākties netaisās, varu teikt - viegli! Pāris reizes nedēļā aizstaigāju uz tā saucamajiem masāžas saloniem pie jauniem skuķiem, un viss i čiki briki. Paziņām vaigus bučot virsū nekrītu, trolejbusā ar gar ļaužiem neberzējos. Un jā - visumā netīk svešu ļaužu pieskārieni, un tam nav nekāda sakara ar vientulību.

MaryClaire      es savā privātajā zonā (tuvāk par pusmetru) ielaižu vien ļoti tuvus cilvēkus - ar pārējiem vienmēr ieturu distanci. arī sabiedrībā. tāpēc man vienmēr ir paliela soma, ko nēsāt - tā palīdz šo distanci ieturēt gluži dabiski - nevienam nepatīk uzgrūsties lielām somām, sevišķi, ja arī rokas uz krūtīm sakrustotas, uz otra pleca parasti ir fočiks ... :)

īpašu vajadzību pēc pieskārieniem nejūtu.

un cilvēki nemēdz nejauši uzgrūsties! pašai ir gadījies, bet tikai vienā gadījumā - kad eju, un ieraugu kaut ko skatlogā - domās rosās divējas sajūtas - it kā vajadzētu papētīt to, kas skatlogā (un ieiet veikalā pētīt vēl rūpīgāk), bet nav laika un ir uzstādīts pavisam cits mērķis gājienam, un tad nu gan - kājas nes [maini] uz mērķi, bet prāts nes [mani] uz skatlogu. tad gadās arī man šādas avārijas. :D

bet ir kāds cilvēks [tikai viens tāds ir], ar kuru ejot kopīgi kaut kur, vienmēr, vienmēr sanāk mums abiem sagrūsties. nu, ja tas nenotiek tuvāko 2 minūšu laikā, tad jāsāk brīnīties, kas notiek. bet tas ir pierasts mums abiem! :D neuztveram to kā kaut ko ārkārtīgu. nu jā, arī sēžot mēs sēžam tā, ka ūdens cauri netek ... :)

mieru_tikai_mieru      pieskārienu deficītu var atrisināt pavisam elementāri. Un nevienam nav jāuzmācas. Aizej uz masāžu, un izbaudi katru pieskārienu. Galu galā, arī pašmasāža ir pieskārieni. Un paņemt kādu mīļdzīvnieku, kuru paglāstīt - tā taču arī nav problēma.

Effy      man domāt, ka ir ļoti maz tādu cilvēku, kuri patiešām pa dzīvi ir pilnīgi vieni...
man skolā bija tāda klases audzinātāja - neprecējusies, bez bērniem, bez drauga... domāju, tāpēc viņa arī strādāja par skolotāju un klases audzinātāju, lai šādi kompensētu attiecību trūkumu privātās dzīves jomā.
bet var jau vēl dažādos veidos to darīt. nu noteikti, ka kādiem radiem ir bērni un domājams viņi būs laimīgi, ja kāds labprātīgi pieteiksies pieskatīt sīkos, lai senči var aiziet kaut kur divatā atpusties :)
varinatu ir daudz...

manī tikai izraisa smīnu visi tie teksti par kaut kādu tur afigenāko savu teritoriju un došanu pa muti, ja kāds to pārkāpj etc. nu tak dzīvojiet tajā savā teritorijā :D jēziņ! da kam viņu vajaga. es parasti tādiem cilvēkiem pasaku - tu vēl aizej nostājies ielas otrā pusē. ko tad vajaga no otra cilvēka? ne jau viņa uber kruti apsargājamo personīgo teritoriju, brīvību vai vēl sazin ko, bet gan mīļumu, sirsnību un sapratni, ko nu nekādi nevar iedot, stāvot puskilometra attālumā no otra.
man personīgi nav nepanesami, ka kāds ielien manā personīgajā teritorijā. ta nu gan... tāds dzīves sīkums :D
man drīzāk var palikt nelabi no bomža sab.transportā. pie tam bomzis var atrasties arī otrā vagona galā :D

Just_      Es paciešu "pieskārienus" un pati "pieskaros" citiem tikai liela saviļņojuma brīžos - priekos, bēdās. Citādi man derdzas tā apkampšanās, bučošanās, un mani par vientuļu nenosauksi - ir gan bērni, gan radi, draugi, mīļākie, kaķi arī ir, pat veseli 2.

p_p "Vientuļajā periodā" visvairāk pietrūkst nevis seksa, bet tieši šo maiguma izpausmju - pieskaršanās, skūpsti, glāsti, matu sabužināšana. utt. utjp.
Bet šo... nākamās atbildes