Vai kopīga pusdienošana vakariņošana pie saimes galda ir pagātne?

lasminaxxl      Kopīga ´"pusdienošana pie saimes galda " mums bija tā reize , kad visi pārrunāja notikumus , bērni pastāstija savus skolas notikumus un ttttttttttt .. vairs tā nav , reizēm pietrūkst tā visa ..

fargo      stiprina, jo ir vienīgā iespēja, kad visi sanāk kopā no saviem kaktiem un pat apspriest kaut ko ir iespēja.

skvo      Mūsu ģimenē tā bija neatņemama sastāvdaļa, ka visās ēdienreizēs visi ir KOPĀ pie galda! Brokastis, vakariņas. Pusdienlaikos visi savos darbos, skolās ēda. Tagad ēdu viena pārsvarā, jo pusnaktī kad no darba pārrodos mamma jau guļ:)) Brīvdienās, tad gan, kā agrāk ēdam kopā:))

Lucy      Mums brokastis sanāk kopīgas.Steidzīgais dzīves ritms neļaut baudīt kopā pusdienas,vakariņas.Ir kopīgi svētki,brīvdienās pie dabas krūts vai kādā tusiņā.
I pilnīgi pietiek!!

Bachata      Man ļoti patīk šī tradīcija, ja to tā var nosaukt.. Kad biju maza, tad manā ģimenē + - tā bija, bet tajā laikā nenovērtēju.
Tagad skatos - vīra ģimenē tā ir joprojām. Un man tas fascinē.
Visforšāk ir tad, kad atbrauc vīrabrālis ar ģimeni un tad ir pilna virtuve cilvēku, visi sēž ap lielo galdu, ēd, runājas...
Vēl nesen nodomāju - es arī tā noteikti gribēšu, "kad izaugšu liela" :)

mieru_tikai_mieru      manai ģimenei tā ir pagātne. Kādreiz, kad ēdamistabā stāvēja lielais, apaļais galds, tad tas bija ikdienas rituāls - vismaz 3 reizes dienā visi tur satikāmies. Šobrīd tāda sanākšana notiek vismaz vienu reizi gadā - uz Ziemassvētkiem :)

sabrina      Protams stiprina. Mums parasti tās bija vakariņas darba dienās, brīvdienās vai nu izbraucieni pie dabas, vai mājās tika klāts pusdienu galds. Kad esmu mājās vēl joprojām svēdienās visi saskrejam kopā. Tas tuvina ne tikai pāri, bet arī bērnu ģimenes.

Deisa      Labas lietas tāpat vien nepazūd, ja tās māk novērtēt. Man bērnībā tādas kopā ēšanas īsti nebija, bet savā ģimenē kaut kā esmu iedibinājusi, ka vakariņās ar bērniem sēžam kopā, runājamies un pastāstam viens otram, kas ir labākais, kas pa dienu ir noticis un, ja ir laiks vēl ko citu parunāt, tad parasti tas arī pie vakariņām vai to sagatavošanas procesa notiek. Jā, tas stiprina ģimenes attiecības. Tam obligāti nav jābūt kopējam ēšanas procesam, bet gan sanākšanai kopā, sarunām. Kopēja ēdienreize ir lielisks iemesls būt kopā.

MaryClaire      man grūti iedomāties brokastis bez lielā, apaļā saimes galda, tieši virtuvē [virtuve man liela patrāpījusies]. un tagad, vasarā, sevišķi izjūtu, kad brokastis notiek bez sušļikiem (c) [viņi vēl guļ] - kaut kā garlaicīgi, vai kā to nosaukt :)
un arī vakariņas - neatņemama tradīcija. tiesa, ja iegadās Simpsonu laikā, tad neko - to Spēks ir lielāks! :D tad ēšana notiek hallē, kas plūdeni pāriet no virtuves

vai stiprina? - iespējams. nekad par to nebiju domājusi, vienkārši ir sen, bērnībā, iesākts, ka visi tiekas pie brokastu un vakariņu galda, un tā tas turpinās ...
grūti iedomāties savādāk

garinsh207      :) ne jau tas galds un kopā ēšana stiprina tas saites. saites ir vai nav neatkarīgi no galda. un ja nav, tad tas galds un kopēšana iedzen tieši riebumu:)

Effy      tradīcijas vispār stiprina ģimeni. arī tad, kad bērni aiziet paši savā dzīvē, var ieviest kādu tradīciju, kad visi ik pa reizei tomēr sanāk kopā.

jozolsen      Tas ne tikai stiprina kopības izjūtu un atbalstu it visā,tas iemāca arī attieksmi pret ēšanu.Amērikāņu rītuves degradē cilvēku.Vajag censties vismaz reizi nedēļā saiet kopā pie viena galda.Tas atmaksājas visiem.Šādas nianses sākam saprast un novērtēt vēlāk,izprotot procesus kuri veido savstarpējās attiecības.

Tessa      man tadas ir vakarinjas.un briivdienu edienreizes.viss tiek parrunats,izklachots,izsmejamies un novertejam to kopabushanu.
ta man bija arii majas,pie vecakiem,un ta tas turpinas joprojam.

HRDS      Protams... jo tā pusdienošana pie viena saimes galda... grozi kā gribi ir spiesta lieta...! :)

SNIEGBALTITE_      Jā, tā ir pagātne!

saullla      Kā nu kuram,mums tā nav pagātne.
Kad vien esam vairāki cilvēki kopā ģimenē-jo pārsvarā visi pa pasauli izbraukuši,bet kad vien esam uz vietas,ir kopigas gan brokastis,gan pusdienas,gan vakariņas.It īpaši vasarā tas notiek,jo tad lielākā daļa ir latvijā, vienmēr ēdam ārā pie lielā galda visi kopā,pat ja ir auksts,ir plediņi, biežāk nosēžam lidz mellnai naktij,jo vienmēr ir ko pārrunāt,un par ko pasmieties.

Ingaxx      Mēs vēlu esam mājās, bet vienalga bieži ēdam kopā, svētdienas brokastis vispār ir neatņemamas!

dogville      Mana meita tagad izbauda to kopaa buushanu anglju gjimene....tur katras briivdienas pusdienas 3 stundu garumaa,nesteidzoties pie liela galda,kaadreiz pie viira maates,kaadreiz pie viirateeva,bet kaadreiz visi pusdieno kopaa,kas mums nav saprotams,bet jauki:))

selnija_      Man arī tā ir pagātne. Palasot komentus, uzausa atmiņā daudz mīļas ainas. Lai arī gīmene bija šķirta, tomēr man sanāca tāda pulcēšanās dubultā. Sen tas bij.

neko      Tradīcijas ir tas, kas pārmantots no vecākiem, vecvecākiem utt. un tad tas stiprina. Bet mēģinājumi ieviest jaunu "tradīciju", kas kaut kur noskatīta - tā ir vienkārši māžošanās, kas cilvēkus tikai apgrūtinās. Jebšu tradīcijas - tās ir lietas, kas izveidojušās laika gaitā un pierādījušas savu dzīvotspēju. Tradīciju nav iespējams izdomāt un ieviest teiksim ar rītdienu. Tad tas ir nekas vairāk kā farss.

Ja runa par kopā būšanu pie viena galda - tad cilvēkiem ir to jāvēlas. Ja tas notiek "pienākuma pēc" ne ar ko labu tas nebeigsies.

Vientulais_vilks Kaada veel saime??? Mate, tevs un videji statistiskais pusotra beerns? :D nākamās atbildes