Situāciju simulācijas?

selnija_      Jā, atkārtojas, vismaz man noteikti. Ne viss, bet ir nianses kokrētās un nav kauns par to runāt. Ticu tam,ka cilvēce mācās, perfekts nav neviens. Kurš visu iemācījies, tas dodas tālāk.
Labāk par Deisu pateikt nemaz nevar. Var saukt to visādos vārdos, būtība tāpēc nemainās.
Jūing, kā nu nezin likumus? Nesmīdini tautu. Kaut vai tas pats, ka ļaunums, ko izplata, nāk atpakaļ. Latviski runājot: ko sēsi, to pļausi.

es_esmu_tev      piekrītu... cilvēks nemācās no savām kļūdām un situācijas visu laiku atkārtojas, lai beidzot "kaut kas" pielektu....

niknis      Tā arī nesapratu, kāds izvērstajam paskaidrojumam sakars ar situāciju simulācijām...

selnija_      p.s: Gribējās pieminēt , ka izsmeļoša atbilde ir Effy komentos. Var izgriezt, noformēt un karināt pie sienas, lai tauta lasa.

Eneile      Mūsu pieredze, stereotipi, zemapziņa veido mūsu rīcību, mūsu simpātijas, antipātijas utt.
Ja mūs apmierina rezultāts, tad jau var mierīgi bliezt pa dzīvi pa iemīto taciņu.
Ja mūs neapmierina rezultāts (vai vienkārši cilvēciska ziņkārība, gribas visu izprast), tad nebūtu slikti rakties līdz saknei, līdz cēloņiem. Personība lielā mērā formējas bērnībā, pusaudža gados, no turienes bieži vien aug kājas mūsu pieaugušaj cilvēka attieksmei un izvēlēm.

Kalnu_kaza      Es teiktu: tavā dzīvē ir tikai tas, kas ir tavā galvā. Izvēršot tekstu, teikšu - ja joprojām domā vienas un tās pašas domas, tad tavā dzīvē nekas cits arī nevar ienākt. Kamēr vien domāsi: man nav naudas, - tā nauda arī nebūs, jo tu jau pasaki, ka tev nav nauda ;) Kamēr domāsi, ka veicas jau tikai citiem, veiksme arī tevi neapciemos. Utt utjp.

jozolsen      Mūs veido par personībām vecķi,skola,sabiedrība.Tādā secībā.Tas tiek ielikts zemapziņas līmeni.Attīstība notiek spirālveidīgi un ir daudz līdzīgu situāciju ar vecākiem un utt.Pievelk un pienāk ,kurus pielaižam.

Leonilla      Man jau liekas, ka nevis mēs pievelkam tipāžus un notikumus, bet mēs dzīvojam pēc noteikta dzīves "mustura". Nav īsti runa par kādām vainām, bet par to, kas mēs katrs esam - ar savu bērnības pieredzi, audzināšanu, uzskatiem un pārliecībām, vērtībām. Mēs izvēlamies savas izvēles, balstoties tajā, kas mēs esam: mēs izvēlamies noteiktus partnerus pēc noteiktiem pašu (apzināti vai neapzināti) definētiem parametriem, mēs izvēlamies vai nu dzīvē cīnīties ar zobiem un nagiem vai plūst pa straumi u.tml.
Tieši tādēļ arī ir grūti neuzkāpt uz grābekļiem atkal un atkal, jo musturs jau galvā darbojas, ja vien cilvēks aktīvi nedarbojas, lai 1) savus musturus apzinātos un iemācītos atpazīt dzīvē un 2) lai sāktu tos mainīt. Pie kam otrais solis ir grūtāks par pirmo.

jozolsen      Visam ir cēlonis.Iemācās to redzēt un var modulēt situāciju attīstības varīācijas,Ir iespēja piedalīties procesā un virzīt situācijas sev vēlamā gultnē.Tikai ar faktu kostatāciju ir par maz.Analizēšana ,izpratne,izvērtējums,atmiņa un tad jau sāc redzēt faktu veidošanās brīdi un ietekmēt to.

visums99      Zemapziņā mītošā pārliecība piesaista to, ko ar prātu neparko nevēlaties. Tātad piesaistāt to, ko atbilstoši savai neapzinātajai pārliecībai esat pelnījis. Apziņai un zemapziņai jādarbojas saskaņoti.
Jāatbrīvojas no maldīgiem priekšstatiem un pieņēmumiem, kas jūsos ir "dzīts" kopš bērnības.....tas ir labi, tas ir .... .

Adamsone      Pateicoties internetam pievelku tādus, kurus citādi pat nesastaptu, nesākšu uzskaitīt, dīvaini būs... Un tad?? Interesanti taču...
Bet attiecību vienādie iznākumi jeb musturi kā tos reizēm dēvē, ir zināmu dzīves likumsakarību rezultāts. Ja nepatīk - noskaidro kādu konkrēti un mēģini lauzt. Pa draugam varu gan teikt, ka diezin vai sanāks.:))
Tie, kuriem ir labi, atkārtojumus nepamana tos pamana tie, kam slikti...:)

neko      Var jau lietot svešvārdus un runāt par Visuma likumiem, Karmu un Mozus bauslību... bet var izteikties arī vienkāršāk; viss baltās uz cēloņsakarībām (svešvārda dēvētu par karmu).

Var manīt cilvēkus, var mainīt vietas, pat valstis utt. bet situācijas atkārtosies kamēr neiemācīs viņas atrisināt. Ir tāda izplatīta metode - pamanīt vidi... jā reizēm pamanot vidi pamainās ar reakcijas un kaut kas var arī izdoties. Bet tā ir tikai tāda "bakstīšanās tumsā" uz labu laimi bez sajēgas par notiekošo. Bet, kad cilvēk iemācās atrisināt problēmu tagad un te, tad viņš to spēs arī visur citur - ja nespēs te - nespēs nekur.

"Tikai nevajag banālo vaina ir tevī. It ka katram tā negadītos." - un kā vēl vajag. Gadīties var.. bet vienu reizi. Kad seko otrā, trešā utt. tā jau ir likumsakarība. Problēma vienmēr ir tikai un vienīgi cilvēkā pašā un neadekvātā situācijas novērtējumā. Ja tevi regulāri apčakarē biznesa partneri... tad tas ir tikai tāpēc, ka pats šādas situācijas radi. Var jau tukši moralizēt, ka zagt nav labi un jācīnās pret zagļiem... bet tā ir bez bezjēdzīga cīņa. Jebkura darbība, kas ir vērsta pret kaut ko, jau sākotnēji ir nolemta neveiksmei, jo būt pret kaut ko tas ir nesasniedzams mērķis. To pat nevar nosaukt par mērķi. Un risinājums ir banāls - adekvāti izvērtēt cilvēkus sev apkārt un uzticēt viņiem tikai tik daudz - cik kuram var uzticēt.

Starp citu lietot terminu "vaina" te gan ir nevienā. Palielam dzīvē nav tādas "vainas" un "sodu", ir tikai mūsu rīcības likumsakarīgi iznākumi. Termini "vaina" un "sods" - tās ir tādas ērtas metodes kā izvairīties no problēmas analīzes un risinājumu meklēšanas. Tas pats attiecas uz "man pienākas" un "man ir tiesības"... katram pienākas tikai tik daudz cik viņš "spēj celt" un tiesības ir tikai uz to ko pats "spēj panest".

Vēl kas - cilvēkiem ļoti patīk atmest vecās tradīcijas, lauzt stereotipus utt... un tādējādi iekulties lielās nepatikšanās. Jo pirms kaut ko noārdīt un atm

neko      Vēl kas - cilvēkiem ļoti patīk atmest vecās tradīcijas, lauzt stereotipus utt... un tādējādi iekulties lielās nepatikšanās. Jo pirms kaut ko noārdīt un atmet nevajag aizmirst pārliecināties, ka bus ko likt vietā. Ja vecā māja nu ļoti nepatīk, var protams to nojaukt, bet ja neesi spējīgs uzcelt vietā ko labāku... tad galā paliksi sēžot "dzīves peļķē". var protams vainot to, kas bija uzcēlis tev nederīgu māju [nez kāpec gan viņam tas būtu bijis jādara?]... bet var arī sākt apjēgt, ka ja nespēj izvedot ko labāk [noteikt savus spēles noteikumus], atliek vien spēlēt pēc esošajiem vai nonākt dzīves mēslainē".