dzive ir isa
Vispar dzive ir isa un atri paiet, jo laiks iet atri un ar katru dienu var saprast, ka pedejaa stundina tuvojas. Jaunibaa taa nelikaas, bet tagad jau saprotu, ka lidz naavei nemaz nav tik taalu, jo gads aiz gada paiet atri un visa dzive pagajusi atri un beigaas nav nozimes daudz kam tam, par ko cilveki dzives laikaa uztraucas un pardzivo. Dzive vispar nav nekas iipash, bet cilveki te dzivo un par visu uztraucas taa kaa uz paliksanu, tapec vienigaa jega ir izkopt garigumu, jo tad ja dvesele pec naves pardzimst, tad labak lai ir garigums bagazaa lidzi. Isteniba ne par ko ipasi nav jega uztraukties dzivojot. Ar kadu dzives filozofiju ir jadzivo?Tessa ja,kurai te ir diivas bilde? man ir aizdoma,ka dazhi labi labak butu edushi.aga.
HRDS Jēgas nav ne pagātnei, ne nākotnei... pagātne ir pagājusi, bet līdz nākotnei vari arī nenodzīvot... Tātad svarīgs ir tik Šis patiesais brīdis... Katrs mirklis, kā pedējais un vienīgais... :) Uzmetu aci uz/ IKādsar?/ Jauki, tagad 1130 sezh te :D :D :D un gatavi mirt pavadot sho mirkli OHO :) Tas ir tas ko viņi uz šo brīdi vis vis vis vairāk vēlas... :D
_Biezaa_vecmaamina
JuriP, man kauns, ka tu esi mana mazdeela klasesbiedrs. Jautaajuma uzdeveejs veelas dzirdeet nopietnu atbildi!
Dziives jeega ir dziivot gariigi un skaisti, lai naakamajaa dziivee vareetu atdzimt skaists un gudrs!
slieks Es nezinu, kas beigs pastāvēt un kas paliks,,, patiesībā to nezin neviens. Man arī vienalga... Es dzīvoju ar pateicību par iespēju ieraudzīt šo pasauli, šo fantastisko brīnumu milzīgajā melnajā Visumā.
neko Vienīgā jēga ir nodzīvot viņu ar cieņu... vai nav vienalga ar ko tas viss beidzas - procesam ir jābūt tādam, lai pašam par viņu nav kauns. Visās jomās.
skarbaiskungs Ņemot vērā autora iepriekšējās ņaudēšanas, beidzot ir paspīdējis cerības stariņš.
meklejumos Filozofija viena - dzīve ir skaista, esmu laimīga to dzīvot un par galu nav jēgas domāt. Katram nosprausts savs dzīves gājums, savs taisnes garums uz šīs mīļās labās zemītes. Tad nu dzīvosim to godīgi, bez naida un rupjībām, cienot sevi un cilvēkus līdzās. Dzīve, dzīvot noteikti ir īpaša privelēģija, to tikai saprot tie, ko nāves elpa skar.
piparmetruteja Nu ja 45 gadi jau ir vecums,tad man dikti jau zel ta nabadzina,un Latvijas sieviesu ari.ikdiena stradaju veikala un iznak amizieris pat ar 90 g.v. kungiem,kas izbaudijusi kurortu Sibirijas plasumos ,bet priecajas par to,ka dzivo.Bet samejais diez vai iemacisies peldet.Es vinu nemacitu.
Bekka Dzīve ar nāvi nebeidzas:D Par ātru sāc uztraukties!:)
rasma_oz I čtobi ņebilo mučiteļno boļno za bezceļno prožitije godi.
Adamsone
Dzīve vispār nav nekas īpašs arī tad, ja izkopj garīgumu. Kā esi piedzimis starp urīnu un fekālijām, tā arī nomirsi - vemjot un pļūtījot...Garīgumu viņš nesot līdzi bagāžā - skaties, ka uz galvas neuzkrīt....
Tabletes iedzer, ibio...
Ananda_A Kas vispār ir dzīve? Bet tā pa lielam! Kas tas ir?
non_grata nakamreiz kad dabūsi pensiju,neatdod to astrologam,bet paņem mauku,tad redzēsi ap ko dzīve grozas!
fernfahrer pa nopietnam, katram cilvēkam sasniedzot 40mitnieku vecuma krīzi /pēc Eriksona/ jābūt atradušam sevi un ja kāds nav, tad šī problēma neļauj mierīgi sagaidīt vecumdienas. Cilvēks visu laiku ir nemierā ar sevi, citiem... arī no nāves nebaidīsies, ja kā senie latvieši teica par to dēlu, koku, čūsku utt. Tas bija būtībā tas pats, ko min šie psihologi, tikai tīri tautiski, lai katrs latvis saprastu, ka noteiktas lietas mūžā jāizdara, lai nebūtu jābaidās ne no vecuma, ne no nāves...
chanel22
Man jau savos gados šķiet, ka dzīve ir īsa, nav nepieciešams kāds konkrēts, ´pieklājīgs´ gadu skaitlis, lai pie šādas atklāsmes nonāktu. Un nevis tāpēc, ka laiks iet ātri, bet tāpēc, ka dzīve jebkurā brīdī var aprauties. Biedē neparedzamība.
Ko izkopt? Hedonismu:)
_Krasula_ Piekrītu, ka dzīve ir īsa. Bet tomēr domāju, ka dzīve ir kaut kas īpašs. Neticu dvēseļu pārdzimšanai un mani neinteresē kaut kāda mistiska garīguma izkopšana. Bet saglabāt prāta asumu gan gribas. Jāa, labāk ir novērst uztraukuma cēloņus nekā visu laiku uztraukties. Filozofija katram sava- es ar interesi vēroju scenāriju, kas man tiek piedāvāts, un priecājos, ja izdodas ieraudzīt, sajust vai izbaudīt ko jaunu.
Blusina55 Domāt vajag tā- šodiena nav rītdiena. To , kas būs rīt , nevar zināt. Šis mirklis ir tāds, par ko ir vērts cīnīties. Dzīvo ar prieku, neatkarīgi no vecuma, veselības vai materiālā stāvokļa. Un tā jau ir lieta, kas nāk ar kādu notikumu, prāta atvēršanos vai ar vecumu - saskatīt prieku tur, ur citi to neredz ;)
JurisK Nevar noliegt baudu, ja neesi baudiijis, nevar noliegt bagaatiibu, ja neesi bijis bagaats. Dziivee jaapiedziivo un jaaizbauda viss, ko taa speej dot un ko tu speej no taas njemt. Tikai tad vareesi saakt domaat par gariigaam lietaam un apcereet pasaules kaartiibu. Savaadaak tev vienkaarshi nav pieejama visa informaacija.
bubucis_agucis10 rodas sajuuta it kaa Tu jau ar vienu kaaju esi taisauleee,.kapeec tik daudz negatiiva,.saac ar sevi,SAKOPIES-nomazgaajies,nodzen tos aptaukotos,netiiros rugaajus,sakop apkaartni ap sevi,.saac miilet sevi,.apkaartni,dziivniekus,tuviniekus,.vairak smaidi,.beidz puņķoties,.kas Tu par viirieti,.vai tiešām Tev nekad neviena nav to teikusi,.apkaart tik daudz jauku ,briivu meiteņu,.paskaties uz sevi spoguliii,.SĀC AR SEVI!
Palomino Es esmu par līdzsvaru starp garīgo, miesīgo un dvēselisko. Izkopt vienu un atstāt novārtā pārējo, tas ir kā mazgāt vienu roku, bet otru "ietīt avīzē". Galā nekas jēdzīgs nesanāks.
Visvaris1952 "... dzīve ir gara, mūžs ir īss"! Savu gēnu transportiera funkciju esi jau izpildījis? Tad neprātuļo vairs, bet priecājies un gavilē, ka pašam atvēlētais laiks... nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 47) | nākamās >> |
