Attiecības ar vecākiem.

kreituse      katram jadziivo sava dziive...

Tessa      kapec pashapzinja papezhos?lai taksh cilveki runa,ko velas.a mamma ir jamiil.ja gruti,jaizrunajas.ta arii japasaka,ka tev nepatiik,ka vinja tevi tikai kritize.ka tu vinju miili un velies dzirdet arii ko labu.

vispar nesaprotu,ka var but tadas attieciibas.raksturi var but visadi,bet mes neizvelamies vecakus.ja vinji par mums rupejas,kad mes pashi to nevarejam,tagad divtik tev ir jaatdod atpakalj.kaut vai miilestiibu-beznosacijuma.

dzei_er_juings      O šito es baigi labi zinu, man ar "māte" pamtskolas laikā bija iedomājusies, ka man kā māsai jābūt gandrīz teicamniekam, bet es tāds nebiju, gadījās pa kādam 3, 4, reizēm arī pa 2, nu tad es tiku lamāts, ka no manis nekas neiznāks, ka mani jāsūta uz debilo skolu!!, kas es jau nekur netikšu tikai profenē par traktoristu u.t.t., bet tā nenotika, neskatoties uz šādu naturālu bērna psihes graušanu ieguvu labu izglītību u.t.t.
Bet visa šī rezultātā savus vecākus uzskatu par pēdējiem mēsliem, un to arī skarbi un atklāti pateicu sejā jau būdams pieaudzis, un zini pašam palika vieglāk, viņiem laikam nē:), bet tās ir viņu problēmas, un neuzskatu, ka šādos gadījumos, kas būtu jāpiedod vai jāmēģina saglabāt kādas attiecības, man emocionāli vecāku nav un attiecību nav nekādu viņu idiotiskās dzīves uztveres dēļ kāda viņiem bija padomju laikos!!

stardust      Mēdz būt smagi, tomēr esmu piemērojusies, zinu, kā pasargāt sevi. Jo mamma, lai kāda liktos, ir tikai viena...

saullla      Bija senāk diezgan sarežģītas attiecibas,līdzigi kā tu stāsti,bet tikko mainijos es pati,tā ari vecāku attieksme pret mani mainijās.te atkal darbojās vecais labais princips-Tu speej pievilkt tikai to kāda esi Tu pati iekšēji,ne vairāk un ne mazāk.


šodien man ar mammu ir ideālas attiecibas,tas ir cilvēks kam es varu pateikt vissmilzigaako paldies.

jozolsen      Tikai zaudējot izproti patieso vērtību.Paliek liels caurums.Centies darīt visu,cik vari,labu un vēl vairāk.Kad zaudējam,tad sāk mocīt sirdsapziņa,es tak varēju pateikt paldies,,izdarīt to un to,aizvest tur ,tur.. un utt

neratni_stasti      Mana māmuļa ir līdzīga savā repertuārā, taču mūsu attiecības būtiski uzlabojās, kad spēju mierīgu sirdi pateikt, ko domāju, ko darīšu, ka man riebjas, ka viņai komentē manu frizūru (viņa arī to dara) utt. Pirms tam izgāju gana ilgam posmam, kurā bija bail, izvairījos un ko tik nedarīju, bet, kad ieguvu iekšējo mieru, arī māmiņa ātri vien spēja pieņemt manu izrunāšanos. Tā nu mēs abas izrunājamies - viņai nepatīk man frizūra, es viņai pretim, ka mani mati, kā gribēšu, tā darīšu, bet, ja nebeigs īdēt, kravāju mantas un šodien braucu prom.

Closing_Time      var taču pa purnu sadot, lai nepukst daudz

HRDS      Viņa domā ka tā Tevi motivē censties vēl labāk... tik nesaprot, ka dara pretējo... zinu vienu jauno maati kas taa tagad audzina beernus... redzot kaa tos noniecina visu laiku... man viņus paliek žēl... var redzēt, ka šie tādi bailīgi par sevi nepārliecināti aug... Bet mātīte pati staiga kā gailis...

nopietna_kokete      Labāk redzēt ejam,nekā nākam!Visu laiku pukst,ka tas nav labi,ka visu atdod mums lai būtu labi,bet mēs nepateicīgie......

lerijs      Vecāki ir vecāki. Vienalga kādi viņi ir vai nav.
Tu esi stulba aita ja pat OHO apspried šo tēmu.

Anarhists      Arī kaut kas līdzīgs bija. Līdz pēc vidusskolas mātei pateicu, ka šāda attieksme ir tieši proprocionāla viņas pansionāta istabas biedru skaitam. Attieksme strauji izmainījās, protams bija arī recidīvi, bet pēc pansionāta būšanas atkārtotas pieminēšanas tie pazuda. Tagad mamma man ir gandrīz ideālā. Liela tikai mani biku par traku;))

fernfahrer      Vecāki neviens savam bērnam ļaunu nevēl, tikai grib piepildīt savus nerealizētos sapņus / tas tā no psiholoģijas/ bet ja dabā, tad vienīgā pareizā pozīcija ir pierādīt, ka esi uz savām kājām un pieaudzis. Tikai tas protams prasa apstiprinājumu darbos...
Kaut kad būs jānožēlo... apciemojiet, kamēr Jums vēl tādi ir..

mondo      Ja mani kāds šādi zāģē, pasaku-satiksimies un parunāsim, kad tev būs sakāms kas labs! Kaut tā ir māte, nav jāātļauj sevi emocionāli iztukšot...

Andromeda1984      pirmkārt, atvadies no vainas apziņas - Tu neesi vainīga ;) un otrkārt, pārcērt nabassaiti, ko Tava māmuļa nav izdarījusi un izmanto tiesības dzīvot savu dzīvi :) saiti uzreiz nepārcirtīsi, bet pie patiesas vēlmes dzīve pati parādīs, kā to izdarīt :) toties, kad tas izdosies, uzlabosies arī attiecības ar vecākiem, vismaz manā gadījumā tā bija. un dzīvo savu dzīvi saskaņā ar savām iekšējām sajūtām nevis māmuļas :)

dviiniite      Tava mamma nevar tev iedot ko citu, kā tikai to ko pati saņēmusi...viņa visdrīzāk tādu pašu attieksmi saņēmusi no savas mammas...Vislabāk pasaki, kā tu jūties un ko tas nodara tev, varbūt sapratīs, ja ne tad būs skaidrs, kāpēc viņu apciemo aizvien retāk...

MrJones      Ir tak veerts pacensties un iziet no konfliktiem kaut kaa, vini tak Tev vieniigie. Un frizuura... tas nav nekas prieksh dziives... Cik pasham nav bijushas domu nesakritiibas ar saveejiem...,bet kaut kaa veelaak viss noreguleejas. Tagad kaut kaa nav runaats vispaar meeneshiem...varbuut sasodiitaa alko deelj...Kaut kaa negribas par visu to staastiit...

slieks      Dažreiz cilvēks vienkārši ir nīgrs līdz kaulam un pats to nemaz nejūt. Varbūt pašam neveiksmes vai veselības problēmas...Un ja viņam neviens nesadod pa pieri (vārdos protams), tad viņš pat nemaz neaizdomājas, ka dara kādam pāri. Neviens jau apzināti nevēl sliktu, tikai tos labos vārdus ir aizmirsis. Izrunājies, pasaki kā Tu jūties, varbūt kas mainīsies.

melnaa_magjija      Mums nav viena mamma?
Es arī nekad neesmu dzirdējusi uzslavu, toties es vienmēr izskatos ne tā, ģērbjos ne tā, uzvedos ne tā, un vispār esmu krokodils. Lai gan uzskatu, ka mamma ir daudz neizskatīgāka par mani.
Reāli pašapziņa cēlās tad, kad sāku dzīvot atsevišķi, ģērbties, kā patīk, un kad man vīrieši sāka izteikt komplimentus.

brunety_y      Vecakus ir jamil un jaagodaa, jo dvesele pirms nonak uz Zemes pati izvelas vecakus un gimeni, kuraa piedzimt, - taa ir karmiski nopelnita, lai dvesele uz shis Zemes izpilditu to misiju kapec te nakusi. Tapec milet un cienit vecakus, jo pashi tos izvelamies! Piedzimt attieciigaa dzimtaa ir karma, ko dvesele nopelnijusi no ieprieksejam dzivem, tapec nedrikst vainot vecakus ne pie kaa!

meklejumos Ļoti, ļoti mīlu savus vecākus, protams esmu gan aizrādījumus saņēmusi, gan sīkas domstarpības bijušas, bet vienmēr esmu to laidusi gar ausīm. Daudzreiz vēlāk... nākamās atbildes