Paturpinot tēmu par šķirtenēm ..

.. vai kāda no šejienietēm ar šodienas acīm skatoties sirC dzilumos tomēr ir nozelojusi, ka ir izšķīrusies un otrreiz to vairs nedarītu, ja būtu iespējams? un labāk būtu iebāzusi savu lepnumu vietā, kur saule neiespīd? Tipa, neviens labāks tāpatās nav pieejams. Un vienai ir patiesībā ir vēl tūdīgāk.

zity      Njā, pēc vīriešu un sieviešu komentāriem šajās tēmās tā vien liekas, ka sava veida šķēres pastāv arī iekš precēšanās.. :D Jaunībā meitenes par visu varīti grib precēties un cenšas pielauzt puišus, kuri grib padzīvot brīvībā, bet uz pusmūžu atkal veči grib kaut kur mierīgi nobāzēties, savukārt sievietes, apradušas ar to, ka ar visu tāpat pašām jātiek galā, to arī labprāt turpina darīt... :DDD

stardust      zity, tā nu gan nav, ka jaunībā visas grib precēties. Man bija cieša pārliecība, ka negribu! Tomēr ļāvos pārliecināties, un tagad nožēloju gan. Vnk faktu, ka ļāvos pierunāties, ar šī brīža skatienu, nu ne par ko!

mazapelite      Ne nenozeloju,jo ja nebutu uzskirusies,tad nebutu atbraukusi uz Iriju.Un seit taluma satikusi savu virieti,jo visi vini nav vienadi un tik slikti...

essmaidu      Nožēloju. Mans vīrs bija pats labākais uz pasaules, vairs tādu vīrieti neesmu satikusi un arī nesatikšu.

Optimuse      Piekrītu prikšniecei. Bet vai es no tā ko būtu ieguvusi, šaubos. Man tagad viennozīmīgi ir skaidrs, ko es varu, gandrīz skaidrs, ko es gribu un pārliecība, ka tas būs. Laulībā esot, man šādas pašapziņas nebija. No šķiršanās ir ļoti daudz ieguvumu. :)

stella      Vai vienmēr kad cilvēki šķiras pie vainas ir sievietes lepnums? Laulībā taču ir divi cilvēki, tātad atbildība par varēšanu vai nevarēšanu būt kopā ir arī otrai pusei. Un es šaubos vai laime ir faktā, ka cilvēks ir precējies, bet gan šo attiecību kvalitāte, emocionālā tuvība un viss pārējais izrietošais. Galvenais, jau ir izšķirties ar godu vienam no otra, un atcerēties labo par nodzīvotiem gadiem. Un tie kuri biedē, ka nu tik sāksies mellā strīpa ar asarām spilvenā, laikam jau ir katra paša pieredze. Viss kas notiek notiek uz labu. un neskatoties ne uz ko viss notiksies kā notiksies. Esmu laikam no tām muļķīgajām optimistēm par kurām arī te pasmejas.

flame528      Šķiršanās nebija mana izvēle,tāpēc arī savu lepnumu nekur nevajadzēja bāzt,bet domāt par eksistenciāliem jautājumiem,vai nožēloju,kā pie bikts-nēēē,jo vīrs atbrīvoja mani no rožainajiem nākotnes plāniem,dzīvot mūžīgā neapmierinātībā ar sevi,ka nespēju pieņemt lēmumu šķirties,kopt savecējošos vīra vecākus un rūpēties par vīru pēcinsulta stadijā.Skan jau laikam ļoti pragmātiski,bet vienmēr varu mierināt sevi ar domu,tā nav mana izvēle....

Muktiana      Visi tiecas pēc brīvības un mīlestības. Atdot brīvību apmaiņā mīlestības dēļ ir prieks; atdot bez mīlestības - verdzība.
Vēl saka, ka lielākā daļa no tiem, kas atrodas pāra attiecībās (un kurās mīlestība jau zudusi), sapņo par brīvību - tikt no saistībām vaļā. Bet tie, kas nav pāra attiecībās - sapņo par saistībām (ar mīlestību).
Ja kādam ir bijusi pārāk apgrūtinoša saistība, bauda brīvību (par mīlestību vēl nesapņo). Bet ikviens būtu laimīgs atdot savu brīvību mīlestības dēļ.
Bet šī dzīve mums māca sadarbību, iecietību un piedošanu, kā arī māku pastāvēt būt vienam. Tāpēc, ja kādā jomā cilvēks ir grēkojis (bijis pārāk egoistisks), tad viņš tiek apmācīts - vai nu zaudējot mīlestību, vai nu piedzīvojot vientulību, vai nu esot negatīvi saistītās attiecībās.
Dažreiz ir jābūt prasmei piedot un turpināt līdzāspastāvēt, dažreiz jābūt prasmei pielikt punktu. Caur attiecībām - gan caur mīlestību, gan caur ciešanām - mēs apgūstam cilvēcību.

sunflower      nenožēloju.

knika      Pieņemu, ka kāda no šejienietēm nožēlo šķiršanos.
Bet es tā neesmu :)

selnija_      Izvēle nebija mana, bija jāsķiras un viss, ko tur fiozofēt. Faktiski to vajadzēja darīt ātrāk. Nožēloju tik to, ka tik gadu vajadzēja šai mācību stundai. Vēlreiz precēties gan negribas. Pie brīvības un nerēķināšanās ne ar vienu ai kā pierod.
Vienai dzīvot dikti labi, patīk!

Muktiana      Es nenožēloju,ka neizšķiros ātrāk, bet apzinos, ka lēmums šķirties nebija atkarīgs no manas vēlmes vai kādas manas neiecietības, nepareizas taktikas vai pārsteidzīgas rīcības. Manā gadījumā man bija jāšķiras. Drīzāk varētu lentu n reizes pārtīt, vai bija manos spēkos novērst tās attiecības.
Un karmai ticu (jeb tam, ka katram ir noteikts scenārijs un/vai vientulība; šķiršanās jau var būt ierakstīta liktenī). Bet daudzi šķiras nekarmas jeb sīkumu vai lētu kārdinājumu dēļ - tādi notikumi nav karmiski noteikti - ar tiem tiek ražota jauna karma.

laukupele99      Izdarīto ne mirkli neesmu nožēlojusi, ja nu vienīgi nožēloju, ka ātrāk neizšķīros. Kad biju precēta daudz biežāk kaucu spilvenā un izdzēru nesalīdzināmi vairāk nervu drapju. Tagad ne vienmēr iet kā gribētos, bet ir labāk. Un, lai gan bieži nākas dzirdēt, ka visi vīrieši esot vienādi , ticu , ka tā nav.

Adamsone      flame - tev gan labs vīrs bijis.:)))))) sapratis, ka jātinas uz kapiņiem ar godu, jāatbrīvo nemīlošā sieva no sevis, citādi var gadīties dzīvam sapūt tavā kopšanā.

salve      Mēs ļoti ilgi dzīvojam, tādēļ 2 vai 3 nopietnas partnerattiecības mužā ir normāli. Šķirties ir normāli. Laulība ir apliecinājums tam, ka cilvēki ir nopietni domājoši un atbildīgi viens pret otru. Blakusdzīvošana jeb kopā dzīvošana ir "VARBŪT" un "IT KĀ ESAM KOPĀ", un tas vienmēr nozīmē šķiršanos. Cik civilizēti šķiramies - tas jau cits jautājums. Esmu divas reizes bijusi laulībā un izšķīrusies bez kašķiem un naida.

PiparsUzMeles      Kas tur, ko nožēlot, vai nē..katrs notikums noved pie cita.
Ja kāds nedara Tevi laimīgu, tad ko tur ņemties un meklēt iespēju sadzīvot un "Būt laimīgi forever"..Ja nav, tad nav, tātad esi gatava jauniem piedāvājumiem! :D

andris1315      -ja Tu sasit vienu mašīnu,otru,trešo-Tu nemāki braukt-NEBRAUC!
Ja Tu izšķiries vienreiz,otreiz,trešoreiz-nemoki Planētas Lepnumu/VĪRIETI/-dzīvo viena!
Bet vai tad kāda to saprot-nē!-tak mēģinās i 100 reizes,ja 100gadus dzīvotu!

dviiniite      Otrreiz 18 gados neprecētos 100 %, neskatoties uz to man bija labs vīrs, bet esam pārāk atšķirīgi, lai kopā būtu laimīgi. Kādai sievietei ir ļoti paveicies, ka esam šķīrušies. Nenožēloju. Priecājos, ka viņam iet labi, un ceru, ka satikšu vīrieti ar kuru būšu laimīga...

av2      es jau saprotu, ka jautaajums bija sievieteem, bet nu baigi niezz izteikties. Nekad neesmu nozzeelojis , ka izskkiiros, un pat , ka toreiz appreceejos, jo bija "jumts aizbraucis" ...ar visaam"spaareem". Bija sasodiiti forssi, kameer pieleca, ka...ar varu miillss dveeselee vinnai neklluussi, lai kaa censtos. Un ja nebuutu izsskkiiries, nu teiksim, dziivotu kopaa....katrs par sevi. Vot tad gan es buutu nikns uz sevi, par savu neizleemiibu...pielikt punktu.Vispaar, vai ir kaads cilveeks , kas nozzeelo izdariito? Es- nee, nekad neko nenozzeloju. Pat ja esmu izdariijis nepareizi. Maacos no klluudaam. Taatad klluudas ir pat...kas pozetiivs galarezuultaataa.

Ananda_A      Ja sieviete kauc spilvenā, tad vienīgi par to, cik vīrieši aprobežoti un viņa neredz citu izeju kā šķirties. Jo nolaižas rokas stulbuma priekšā. Tas, kuram smadzenēs 1 rieva, nekad to nesapratīs, cik garlaicīgi kopā ar tādu!

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010